Akvelīna Līvmane: “Cilvēkam vajag tik maz” 0
“Kur gūstu spēku? Man tas vienkārši ir!” bilst Dailes teātra aktrise un sertificēta astroloģe Akvelīna Līvmane. Savas patiesības tautā iemīļotā aktrise atradusi pati, līdz dzīves sālij nonākusi tikai pusmūžā. Pieturas pašas pārbaudītām gudrībām un vērtībām. Vienkāršību uzskata par atslēgas vārdu jēgpilnai dzīvei.
Iztikt ar kripatiņu
Bieži vien saku sev – Radītājs ielika mūs pasaulē, kur nebija lielveikalu. Pat ne ledusskapja! Cilvēka fizioloģija taču nav mainījusies kopš radīšanas brīža. Tātad atliek tikai paturēt prātā, kā senatnē ēda, lai saprastu, kā pareizāk mieloties pašlaik. Ēst sezonai un dzīvesvietas ģeogrāfijai atbilstošus produktus. Enerģiju var smelties vienkāršā barībā. Tas pārtikas mikslis, ko daudzi iedabū sevī, neko labu nedod ne veselībai, ne enerģijai. Vienmēr domāju tā – ja kuņģis spētu runāt, laikam gan bieži brēktu: lūdzu, nedod man to!
Ir pārtika un ir baudas līdzekļi, tagad tos pārāk bieži jauc. Baudījumam taču pietiek ar kripatiņu! Apēdu karotīti medus, un gana.
Padarīt ēšanu gudrāku
Reizēm skatos Discovery televīzijas kanāla raidījumus par ļoti apaļīgiem cilvēkiem Amerikā. Kas viņiem liek nobaroties līdz 200 kilogramiem, tad skriet atsūkt taukus, aizšūt daļu kuņģa, griezt miesas blāķus? Sižeti ir šausminoši, bet iedvesmo – tik tālu nedrīkst nonākt neviens saprātīgs cilvēks! Savu organismu taču var kontrolēt ar kustībām un ēšanas režīmu.
Esmu atradusi savus mielošanās principus. Neko neizdomāju pati, vien apkopoju citu zināšanas un pieredzi. Izstudēju ļoti daudzas grāmatas, analizēju, salīdzināju un visu izmēģināju. Izmantoju to, kas der man.
Viens no principiem – dalīta ēšana, olbaltumvielas un ogļhidrātus uzņemu atsevišķi. Tad apēstais tiek sagremots ātrāk, tērējam mazāk enerģijas, pasargājam sevi no šlakvielām. Šajā sistēmā redzu racionālu graudu, tā balstīta zināšanās par uzturvielu uzsūkšanos organismā.
Ja baudu gaļas vai zivs gabaliņu, neņemu klāt ne kartupeļus, ne griķus, ne mērci, bet tikai dārzeņus, pārsvarā svaigus, īpaši vasarā. Ja sagribas maizi ar piedevām, lieku virsū nevis sieru, bet gurķa šķēli. Neko neesmu sev aizliegusi, tā ir mana izvēle – baudīt atsevišķi. Turklāt esmu sajutusi, ka, šādi ēdot, jūtos labi.
Vasarā galdā lieku pārsvarā dabas veltes. Taču – tīrā veidā. Ja zemenes, tad bez krējuma vai putukrējuma. Tikai ogas. Tik, cik vienā reizē varu apēst.
Jau sen atturos no kartupeļiem, tomātiem, pipariem un citiem nakteņu dzimtas dārzeņiem. Savulaik, vēl pirms Latvijā par to sāka runāt Roberts Lācītis, iedziļinājos makrobiotikā, Austrumu mācībā par ēdienu un veselību. Ir zināms, ka nakteņi ar laiku izraisa nelabvēlīgu sāļu uzkrāšanos un citus nelāgus procesus organismā. Neesmu sev liegusi ēst kartupeļus vai tomātus. Bet ne katru dienu un ne vairumā. Nevēlos cīnīties ar sekām.
Cenšos izvairīties no atkārtoti uzsildīta ēdiena, jo tāds vairs nav dzīvs, sniedz maz enerģijas.
Ēdu pēc iespējas mazāk olbaltumvielas saturošus produktus – gaļu, zivis, olas.
Fiziski jūtos daudz labāk nekā četrdesmit gadu vecumā. Atceros, tolaik modē bija zaļās pupiņas, paši tās grauzdējām un gatavojām kafiju. Dzēru to aumaļām, bet tonusu neradu. Māca mūžīgais nogurums, šis tas jau sāka sāpēt. Ievērojot citādus ēšanas principus, jūtos daudz možāka un esmu veselāka.
Uzmanīties ar nopietnām metodēm
Ļoti svarīga ir zarnu tīrība. Viens no priekšnoteikumiem – rupja barība. Bieži ēdu graudaugus. Vēl lietoju rūgtvielas, lai dažādi bioagresori neņemtu virsroku organismā. Rudenī un ziemā apmēram reizi mēnesī padzeru drogu pulveri – vērmeles un biškrēsliņus. Augus samaļu, paņemu uz karotītes gala un lieku mutē, virsū uzdzeru ūdeni.
Ir dzirdēts – ik pavasari jāattīra aknas. Esmu to darījusi vairākas reizes. Izvēlējos apzināti tajā laikā, kad sāku sakārtot sevi. Sapratu, ka citādi netikšu galā ar nelāga uzkrājumiem organismā.
Taču tam trīs gadus gatavojos! Lasīju literatūru, lai saprastu, kas var notikt. Pirms tam divas nedēļas ievēroju atslodzi ēšanā un citus svarīgus principus. Nopietna aknu attīrīšana līdzinās ķirurģiskai operācijai! Ir jāzina ne tikai, kā pareizi iesākt, bet arī to, kā rīkoties pēc tam. Turklāt šāda tīrīšana nav vajadzīga katru gadu un visu mūžu.
Izkarsēties labsajūtai
Ir svarīgi saglabāt labu asinsriti. Tas nozīmē, ka jākustas. Kādreiz gāju uz baseinu un citām sporta nodarbībām, bet tas nešķita aizraujoši. Labāk staigāju. Dodos kājām uz darbu un pēc iespējas arī visur citur. Labprāt aizbraucu uz jūrmalu, noeju kādus piecus kilometrus.
Nepaslinkoju un šad tad rīvējos ar dvielīti. Izbužinu ausis. Reizēm veicu kapilāru jeb vibrācijas vingrinājumus, šo sistēmu izgudrojis japāņu zinātnieks Kacudzo Niši. Purinu un tricinu rokas un kājas, tā aktivējot asinsriti visā ķermenī.
Allaž atceros, ka vajag iztaisnoties. Ķermenis nosaka to, kā jūtamies. Ja tas taisns, man ir laba pašsajūta.
Vakarā ļoti labs palīgs ir karsta pēdu vanna. To laiku pa laikam izmantoju visu cauru gadu. Šādai procedūrai ir grūti saņemties, bet pēc tam pārņem dziļa labsajūta. Ūdenim jābūt ļoti siltam, jāpieber sāls un soda. Izsildu pēdas, pamasēju tās, noskaloju. Asinsrite kļūst aktīvāka, mazie kapilāri sāk strādāt. Nogurums kā ar roku noņemts.
Atvainoties krēmam un ziepēm
Mans kosmētikas plauktiņš, salīdzinot ar citām dāmām, droši vien šķitīs patukšs. Nelietoju ziepes, losjonus, pieniņus, ķermeņa un sejas tīrītājus, mitrinātājus un mīkstinātājus. Tie neļauj ādai elpot, tātad novecina. Lietoju vienīgi šampūnu, jo citādi matus sakopt grūti.
Nelieku sev virsū neko ķīmisku. Ādas stāvoklis un izskats atkarīgs no apēstā, ne uzzieķētā. Ja manās rokās nonāk kāds kosmētisks līdzeklis, intuitīvi sajūtu, vai man to vajag. Ja nē, atvados uzreiz – piedod, krēmiņ.
Izmantoju dažādas ēteriskās eļļas – smaržai un labsajūtai. Seju tīru ar pārgrieztu alvejas lapu. No rīta ieziežos ar asinszāles eļļu. To sagatavoju vasarā – saplūcu ziedošus augus, lieku traukā un uzleju eļļu. Pēc divām nedēļām ir gatavs brīnišķīgs līdzeklis, kas atjaunina ādu.
Taču skaistumu nerada kosmētika, bet pozitīva attieksme pret dzīvi. Cenšos saskatīt labo, cienīt citu darbu un sirsnīgi izturēties pret pasauli.
Uzdrošināties lūkoties zvaigznēs
Teātrī esmu gandrīz 40 gadus. Tā ir profesija, ko vēlējos kā bērns, jau no desmit gadu vecuma. Nezin kāpēc nešaubījos, ka varu būt uz skatuves.
Teātris ir īpaša vide. Arī visgrūtākajos padomju laikos daudz ko uzdrošinājāmies, dzīvojām kā uz savas salas. Tāpat arī tagad, kad ir citi laiki. Es šajā salā jūtos kā mājās.
Jau vairāk nekā desmit gadus iedziļinos arī astroloģijā. Studiju gados par to dzirdēju pirmoreiz. Nākamreiz tā mani uzrunāja brīdī, kad varēju savienot darbu teātrī ar mācībām Alfrēda Vittes Starptautiskās astroloģijas akadēmijas filiālē Latvijā. Protams, ka pirms tam šaubījos – vai varēšu, vai spēšu, vai pietiks naudas… Tagad zinu, ka meitenēm labākajos gados jācenšas tikt pāri šai neticībai. Ja ir vēlēšanās, būs gan varēšana, gan nauda atradīsies!
Agrāk biju pārliecināta, ka dzīvi nosaka tas, ka esmu Vēzis, kāds cits – Auns vai Vērsis. Studējot astroloģiju, uzzināju, ka piedzimstam ar zināmu potenciālu, kas ierakstīts zvaigznēs. Pati par sevi biju daudz ko nojautusi, nu savā zvaigžņu kartē ieraudzīju tam apstiprinājumu.
Ja ar sevi strādā, vari vienu potenciālu nomākt, citu pastiprināt. Saku sev – Akvelīna, tev nav jābūt tik ļoti jūtīgai. Jā, tas tev dots, bet to taču vari kontrolēt, ar to strādāt.
Astroloģija palīdz rast kopsakarības. Ja uzticas savai astroloģiskajai kartei, spēj dzīvē mainīt ļoti daudz. Viss jau notiek tā, kā paredzēts, tomēr drošāk, ja uzzini, ka esi rīkojies pareizi.
Attīrīt garšas kārpiņas
Mums apkārt ir viss, no kā smelties. Paēdam no tā neredzamā avota. Saņemam Saules enerģiju.
Paskatieties uz mazu bērnu. Kaut ko drusciņ apēd un tik skrien. Vakarā nokrīt un guļ. Ne tādēļ, ka pārēdies, bet iztērējis savu spēku. No rīta viņam atkal ir spēks, atkal jož. Pieaugušajam nav citādi, tas tikai mums ir iestāstīts, ka vajag to un vēl to.
Man vienkāršība ļauj justies vieglāk un labāk. Ledusskapis bieži vien ir gluži tukšs. Toties atveru plauktiņu – tur visi labumi! Grūbas, putraimi, griķi… Garšas kārpiņas pierod pie ēdiena dabīgās garšas. Tad ir bauda ēst grūbas, kas vārītas ūdenī. Pielieku zaļumus un kripatiņu kausētā sviesta, ko gatavoju pati – karsēju īstu sviestu, noņemu putas un citu lieko.
Plika maizīte ir garšīga, ja patiesi gribas ēst. Ja negribas, tad arī nevajag ķerties pie ēdiena!
Cilvēkam vajag tik maz. Lai tīras iekšiņas un skaidra galva.
