Foto-Karīna Miezāja

Šķelt cilvēkus pēc valodas nedrīkst! Saruna ar pasaulslaveno tenoru Aleksandru Antoņenko 6

Skatuves ceļus 20.jūlijā uzsākušā “Jūrmalas festivāla” goda viesis ir pasaulē slavenākais Latvijas tenors – “Grammy” balvas ieguvējs Aleksandrs Antoņenko, kurš kopā ar citiem māksliniekiem svētdien, 26. jūlijā, uzstāsies festivāla noslēguma koncertā Dzintaru koncertzālē. Turklāt ierakstu kompānija “Delos Music” nupat laidusi klajā soprāna Dināras Alijevas un Aleksandra Antoņenko albumu, kurā iekļautas Džuzepes Verdi, Džakomo Pučīni un Pētera Čaikovska operu ārijas un dueti.

– Ar kādām domām šovasar devāties uz Latviju?

A. Antoņenko: – Jūtos pagodināts, ka esmu izvēlēts par “Jūrmalas festivāla” Goda mākslinieku. Man ir patīkami, ka Dzintaru koncertzāle šajā festivālā piedāvā ļoti kvalitatīvu programmu ar brīnišķīgu mākslinieku piedalīšanos, Restaurētās zāles akustika sniedz iespējas rīkot vairāk akadēmiskās mūzikas koncertu.

– Kā jūsu ceļi krustojās ar Baku dzimušo Krievijas Lielā teātra solisti Dināru Alijevu?

– Zināju, ka viņa kā brīvmāksliniece daudz dziedājusi visā pasaulē, pērn Kauņā kopā ierakstījām disku ar Pučīni, Čaikovska un Verdi mūziku. Biju dzirdējis par viņas brīnišķīgo muzicēšanu Vīnē. Dināra Alijeva bija tā, kura aizvietoja saslimušo Kristīni Opolais Maskavā “Jevgeņija Oņegina” izrādēs, tās izglābjot. Starp citu, viņa dziedājusi Tatjanu arī Rīgā Andreja Žagara iestudētajā “Jevgeņijā Oņeginā”. Kad viņa mani uzaicināja kopīgi ierakstīt disku, es, protams, piekritu.

– Latvijā festivāli rodas cits pēc cita, vai jums nešķiet, ka to kļūst par daudz?

– Laba nekad nav par daudz! Protams, katram jaunam aizsākumam ir pirmie uztraukumi, vai viss izdosies, kā iecerēts. Es no savas puses esmu izdarījis visu, kas bijis manos spēkos. Uz 26. jūlija festivāla noslēguma koncertu uzaicināju Latvijas dziedātāju, kura 17 gadus dzīvo Itālijā, Alisi Zinovjevu. Viņa dzimusi Aizkrauklē un arī mācījusies pie manas skolotājas Margaritas Gruzdjevas. Piecus gadus mēs – Andžela Goba, es, Nauris Indzeris, Alise Zinovjeva, Sandra Strenga, aktiera Jura Strengas meita, – bijām kursabiedri. Un redziet, kā sanācis, Andžela Goba ir dziedātāja un pasniedzēja, mēs ar Alisi Zinovjevu esam iegājuši starptautiskā apritē. 26. jūlijā “Jūrmalas festivāla” Galā koncertu, kur skanēs Vīnes valši un operu ārijas, sāksim ar Džuzepes Verdi uvertīru operai “Masku balle”, Alise Zinovjeva uznāks uz skatuves ar Amēlijas āriju, kas pāries Gustavo un Amēlijas duetā mūsu abu izpildījumā. Uz skatuves kā partneri koncertā satiksimies pirmoreiz. Tā arī Guntaram Ķirsim (“Latvijas koncertu” direktoram. – V. K.) teicu, ka gods pirmoreiz “pasniegt” pasaulē jau pazīstamu soprānu Latvijas publikai būs tieši “Latvijas koncertiem” un mūsu festivālam. Guntaram Ķirsim esmu piedāvājis “Jūrmalas festivāla” vietā ar laiku tam dot citu nosaukumu, piemēram, “Dzintara jūras balsis”. Esmu atvedis vēl vienu soprānu – Rebeku Tīmu. Viņa ir amerikāniete, bet dzīvo Lībekā, Vācijā, arī pie Baltijas jūras, tikai otrā pusē. Iznāk tā – es, Alise Zinovjeva un Egils Siliņš – esam no Latvijas, Tallinas operas galvenais diriģents Vello Pēns, kurš stāsies pie “Jūrmalas festivāla” orķestra pults, no Tallinas, Rebeka Tīma – no Lībekas. Visi ap Baltijas jūru.

– Pēc prinča Kalafa ārijas no “Turandotas” koncertā “Dzimuši Rīgā” ne viens vien teica, ka tas bijis jūsu spožākais dziedājums. Vai arī pašam tā šķiet?

– Viens no labiem dziedājumiem, kādiem ir jābūt. Bet paldies par komplimentu! Protams, pirms desmit gadiem nedziedāju tik spoži un stabili. Tagad savu ķermeni kā instrumentu izjūtu pilnīgāk.



– Valsts prezidents Raimonds Vējonis jūs nupat publiski nosaucis kā personību, kuru var uzlūkot kā paraugu integrācijas aspektā…

– Pirmajā mirklī biju mazliet pārsteigts. Jo es labprāt nelietotu vārdu “integrācija”. Tas man saistās ar kaut kā sveša iekļaušanu kādā citā kopienā, veselumā… Bet es mūsu valstī nekad neesmu juties svešs. Esmu te dzimis, rīdzinieks, Latvijas patriots, pilsonis. Jā, es ļoti vēlu sāku mācīties latviešu valodu. Iestājoties Jāzepa Mediņa mūzikas koledžā, grūtākais bija kultūras vēsture latviešu valodā, kuru gandrīz nesapratu. Jo kā gan krievu skolā mācīja latviešu valodu? Nekā. Varu pateikties pedagogiem, kuri ļāva dažreiz atbildēt krieviski, lai arī stundas notika, protams, latviski. Alisei Zinovjevai, kura bija gājusi latviešu bērnudārzā, protams, bija vieglāk. Ja pajautātu Andželai Gobai par maniem pirmajiem mēģinājumiem latviešu valodā, varētu smieties un raudāt – gluži kā lasot nejaušus izteikumus no nerātnajām dainām. No otras puses, varu prezidentam piekrist – nebūdams latvietis, varbūt labāk attiecos pret valsti nekā dažs labs latvietis.

– Pēc tautības esat ukrainis. Cik dziļas ir jūsu saknes Latvijā?

– Mana māte uz Latviju atbrauca, ja nemaldos, 1961. gadā, 1970. gadā apprecējās ar manu tēvu, un pēc pieciem gadiem nācu pasaulē es. Starp citu, mans tēvs ticības dēļ tika represēts, viņu uz pieciem gadiem Baltkrievijā iesēdināja cietumā, un vēlāk, atļaujot šeit dzīvot, viņu pieņēma tikai Latvija. Citas durvis – gan Baltkrievijā, gan Ukrainā – viņam bija aizvērtas… Vienīgi Latvijā toreiz uz ticīgiem cilvēkiem skatījās nedaudz caur pirkstiem. No Ukrainas daudzi padomju laikos šurp brauca mācīties par mediķiem, citiem speciālistiem.

– Ir krievi, cittautieši, kuri mājās runā dzimtajā valodā, taču sabiedrībā – latviski. Diemžēl arī viņi uz sevi attiecina jēdzienu “krievvalodīgie”, kas, būtībā piedien tiem, kuri sazināties spēj tikai krieviski. Lai nepelnīti neaizvainotu, vai nevajadzētu ieviest precīzāku jēdzienu – cilvēki ārpus valsts valodas?

– Viss atkarīgs no toņa un konteksta. Ja runā bez nicinājuma pieskaņas, neviens neapvainosies par “krievu”, “ukraini”, “čigānu”… Nebūs jālāpās kā padomju laikos ar “krievu cilvēku” vai “krievvalodīgajiem”. Šķelt cilvēkus pēc tautības ir absolūti nepareizi. Es runāju sešās valodās. Vai es tāpēc esmu itāļvalodīgais, angļvalodīgais, visvalodīgais?



– Kā raugāties uz notikumiem jūsu etniskajā tēv­zemē Ukrainā?

– Godīgi varu pateikt, ko atceros jau no padomju laikiem. Visi mani radi dzimuši, auguši Rietumukrainā, tieši rietumu daļā, kur Rovna, Sarni, Berezno. Manai vecvecmāmiņai bija 18 bērni, tāpēc radu saime tik liela un izkaisīta. No bērnības atceros naidu, kāds valdīja Rietumukrainā pret visu sovjetisko. Ukrainu ar stingro padomju roku turēja ciet. Šodien Ukrainā notiekošo raksturošu ļoti personiski. Mana māte nesaprot, kā Maidanā no ielas var izcelt bruģakmeni un mest ar to citam cilvēkam. Bet viņas māsa atbildēja – paldies Dievam, ka ir kam mest… Ja vienā ģimenē ir tāda šķelšanās… Godīgi sakot, īsti nesaprotu, kas tur notiek. Zinu, tās ir politiskas spēles. Pāri cilvēku galvām… Sen jau vajadzēja sadalīt Ukrainu divās daļās un likt mierā austrumu daļu, lai viņi runā, kādā valodā grib, dzīvo kopā, ar ko un kā vēlas. Vajag vairāk domāt par savu rietumu daļu, savu ukraiņu kultūru, valodu… Ja divi cilvēki negrib dzīvot kopā, nevar taču viņus turēt šādā “laulībā” ar varu! Cilvēku jūtas ir primārais. Mana māte atceras, kā vēl piecdesmito gadu sākumā, pateicoties padomju režīmam, nebija ko ēst. Viņa gāja zagt salmus govij. Kā gan Sarni pilsētā, kur darbojās piena kombināts, cilvēki nevarētu nopirkt sviestu? Mēs no Latvijas vēl septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito sākumā uz Ukrainu vedām veselu kasti sviesta, lai sadalītu radiem – mātes brālim, vēl kādam… Sviestu vedām!

– Bet atgriezīsimies pie mūzikas. 26. jūlijā “Jūrmalas festivāla” noslēguma koncerta dienā apritēs tieši mēnesis, kopš būsiet nosvinējis četrdesmito dzimšanas dienu. Vai jūtaties sasniedzis visu, ko esat vēlējies?

– Tās skatuves, pēc kurām kāroju, esmu iekarojis. Taču ir skatuves, pēc kurām īpaši nekāroju, bet labprāt uz turieni aizbrauktu. Piemēram, uz teātri “Kolonna” Argentīnā, esmu par to daudz lasījis kā par vienu no lielākajiem pasaules teātriem ar brīnišķīgu akustiku. Darbs man ir saplānots līdz 2020. gadam. Agrāk bija zināms uz priekšu trim četriem gadiem, pēdējā laikā – jau uz pieciem… 16. augustā braukšu uz Ņujorku, kur Metropoles operā sāksies mēģinājumi “Otello” jauniestudējumam. 20. oktobrī brīnišķīgam skotu baritonam Brīnam Tērfelam būs 50. dzimšanas diena. Tai veltītā koncertā viņš uzaicinājis arī mani, tur būs arī Stings, dažādas pasaules zvaigznes. Tad Maskavā piedalīšos Helikona operas jaunās ēkas atklāšanas koncertā. Pēc tam Londonā Koventgārdena operā pirmoreiz paralēli dziedāšu divās operās – “Zemnieka godā” un “Bajāros”. Bet tas tikai izklausās tā viegli un skaisti. Patiesībā katru dienu jāmaksā ar sviedriem. Un, jo vecāks kļūsti, jo grūtāk.

– Kur tagad ir jūsu mājas?

– Latvijā. Esmu šeit rezidents un nodokļu maksātājs. Lai gan vairāk, saprotams, uzturos ārzemēs. Amerikā – apmēram divarpus mēnešus gadā. Dzimtenei neatliek pat pusotra.

– Ja drīkst privāti – vai kādu dāvanu dzimšanas dienā sev pasniedzāt arī pats?

– Nopirku gumijas laivu. Esmu iemīļojis Tumšupi Mālpils pusē. Brīvajā laikā arvien turp braucu makšķerēt, bet, lai tiktu līdz labākajām zivīm, tomēr vajadzīga laiva.

– Kāpēc tieši Tumšupe?

– Netālu tajā pusē mums ir vasarnīca, tiesa, nepabeigta. Man ir vairāki īpašumi Latvijā. Arī zeme Neretas pusē, kuru esmu uzticējis apsaimniekot brīnišķīgam fermerim Eduardam Līcim, kurš nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Viens no jaunākajiem Covid-19 upuriem – 40. vidusskolas skolotājs 13
10 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
“Atsūtīja ziņu, lai gatavojos, ka nošaus.” Viņķele sūdzas par internetā saņemtiem draudiem 6
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai jāskaita arī zārka nesēji un izvadītājs? Jaunie pulcēšanās ierobežojumi rada neskaidrību bēru organizēšanā 1
8 stundas
LA
LA.LV
Laukos
Klauss: Covid-19 izplatību Latvijā var efektīvi mazināt, nodrošinot darbnespējas lapu apmaksu pilnā apmērā 5
12 stundas
LE
LETA/AFP
Ziņas
Turciju satricinājusi spēcīga zemestrīce, kas bija jūtama no Atēnām līdz Stambulai
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Aiz “Nulles depozīta” vīd Andris Šķēle? 12
16 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Pandēmijas beigas? Jārunā par Trampa fanu un atbalstītāju apzināto vai neapzināto stulbumu 6
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Sagrūstot kādas ēkas sienai, Rīgas centrā zem ķieģeļiem aprakta automašīna 1
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 pandēmijas laikā arvien vairāk tautiešu vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā 8
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Dvēseļu puteni” demonstrēs ASV televīzijas kanāls “HBO” 1
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Rīgas Modes nedēļā par spīti visam uzmirdz krāšņākās bērnu un pieaugušo modes kolekcijas
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kaimiņam izvirzītā apsūdzība mainīta uz maigāku pantu
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Karaliskās ģimenes biogrāfe: brāļi, prinči Harijs un Viljams, varētu izlīgt tikai vienā gadījumā 7
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Bricis asi kritizē mūsu jauno, gandrīz pusmiljonu vērto meteodienesta mājaslapu 26
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Aktieris Gundars Āboliņš: “Nepatīk man tā dūrīšu sasišana vai bakstīšanās ar elkoņiem!” 2
19 stundas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Kā pirms 100 gadiem grāfa Pālena dēls ar baronu Bēru pils pagrabā izraka 100 vīna pudeles
15 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Lielākais skandāls Nacionālajā operā: Vētra brutālā kārtā no muguras operas telpās uzbruka kritiķim
1 diena
GN
Gints Narogs
Ziņas
Modernā pieccīņa no 2024.gada olimpiskajās spēlēs būs jaunā veidolā
15 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Ķepainis par dzīvību cīnījās pēdējiem spēkiem! Ogrē, pateicoties drošsirdīgam garāmgājējam, izglābj slīkstošu suni 7
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
SIA “Rīgas ūdens” plāno nomainīt mehāniskos skaitītājus, nodrošinot precīzu sniegto pakalpojumu uzskaiti
14 stundas
KD
Krista Draveniece
Stāsti
“Kad veda uz slimnīcu, bērniem šoks, suns gaudo, tas bija sirreāli!” Kristaps atklāti par cīņu ar Covid-19 25
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Tradicionālie britu karaliskās ģimenes Ziemassvētki apdraudēti: darbinieki uzsākuši boikotu pret karalieni 4
1 diena
KD
Krista Draveniece
Ziņas
„Mums jārestartē domāšana!” AS „Olainfarm” priekšsēdētājs Jerūns Veitess par Covid-19, narkotiku baumām un kaitīgo cukuru
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Dziedātāja ANNEMARIA: “Šī dziesma savu dzimšanas dienu gaida jau kādu laiciņu!”
18 stundas
SK
Skaties.lv
Veselam
“Viņiem ir bail.” Daļa veselības aprūpes darbinieku plāno atteikties strādāt ar Covid-19 pacientiem 26
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Nadīna, Ulla un Adīna
18 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Rīgā pa nakti vairākiem auto nozagti lukturi – zagli interesējis tikai vienas markas auto 5
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 31.oktobra līdz 6.novembrim: kādas vēlmes piepildīsies
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kāpēc nedarījām visu, lai maskas ražotu Latvijā? Muižniece par ASV izbrāķētajiem respiratoriem miljonu vērtībā 16
1 diena
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kad melns tiek pasludināts par baltu 19
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu vari uzticēties tikai pats sev! Horoskopi 31.oktobrim 1
13 stundas
MS
MAIJA SVARINSKA
Ziņas
Par cilvēka dabu. Recenzija par izrādi “Notikums Višī pilsētā” Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī
07:15
LE
LETA
Ziņas
ASV jauns vienā diena reģistrēto Covid-19 gadījumu skaita rekords – 94 125
07:00
LE
LETA/AFP
Ziņas
Dānijas ultralabējā partija sāk kampaņu pravieša Muhameda karikatūru pārpublicēšanai
23:16