Ar gripu bieži inficējas nemazgātu roku dēļ. 12 fakti par roku higiēnu 0
Vai zināji, ka ar gripu visbiežāk inficējas nemazgātu roku dēļ? Ka vēdera infekcijas, kas ir viens no biežākajiem bērnu nāves cēloņiem pasaulē, visbiežāk iegūst roku higiēnas neievērošanas dēļ? Un ka visnetīrākā vieta rokā ir īkšķis? 8. maijā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā notiks Starptautiskajai roku higiēnas dienai veltīts pasākums, kura laikā ikviens speciālā apgaismojumā varēs pārbaudīt savu roku tīrību, apgūt roku higiēnas pamatprincipus un saņemt Infekciju uzraudzības dienesta speciālistu konsultācijas, informēja slimnīcas preses sekretāre Aija Lietiņa.
Pasākums norisināsies stacionāra „Gaiļezers” foajē no pulksten 14.00 līdz 16.00. Tā gaitā ikvienam būs iespēja arī piedalīties interesantos konkursos un saņemt dažādas noderīgas balvas, tai skaitā roku dezinfekcijas līdzekļus.
Šogad Pasaules Veselības organizācija par Starptautiskās roku higiēnas dienas galveno mērķi pasludinājusi pareizas roku higiēnas veicināšanu veselības aprūpes iestādēs. Kā liecina pētījumi, ir gadījumi, kad pacienti, uzturoties slimnīcā, iegūst kādu infekciju tieši no mediķu rokām, jo tās pirms saskares ar pacientu nav apstrādātas ar dezinfekcijas līdzekli. Šādi no viena pacienta citam iespējams pārnest dažādas bīstamas infekcijas, tai skaitā multirezistentu mikroorganismu izraisītas.
„Sabiedrībā iesakņojies mīts, ka pacients ir pasargāts no inficēšanās draudiem, ja medicīnas darbiniekam rokās ir vienreizlietojamie cimdi. Taču patiesībā cimdi ir vairāk paredzēti paša ārstniecības personāla aizsardzībai no inficēšanās, saskaroties ar pacienta asinīm un citiem bioloģiskiem šķidrumiem,” skaidro Austrumu slimnīcas infekciju kontroles māsa Agita Melbārde-Kelmere. „Pirms kontakta ar katru pacientu un jebkādu medicīnisku manipulāciju veikšanas medicīnas darbiniekam ir jāapstrādā rokas ar dezinfekcijas šķidrumu, kas ir visdrošākais veids, kā novērst dažādu infekciju pārnesi ar tām. Ārstniecības personāls pieskaras ne tikai pacientiem, bet arī lifta pogām, durvju rokturiem un citām virsmām slimnīcā, kur var atrasties visdažādākie mikroorganismi, un ar rokām var nodot šos mikroorganismus tālāk. Nepietiekama roku higiēnas prasību ievērošana ir viens no galvenajiem iemesliem dažādu infekciju izplatībai slimnīcā.”
Austrumu slimnīcas Infekciju uzraudzības dienests ir veicis visu slimnīcas nodaļu darbinieku roku higiēnas novērtējumu un pasākuma noslēgumā paziņos nodaļas, kuras ieguvušas visaugstāko novērtējumu. „Tika vērtēts arī tas, vai mediķi ievēro rekomendāciju, uzsākot darbu, noņemt gredzenus, rokassprādzes un citas rotas, kas var būt dažādu mikrobu krātuves. Skatījāmies arī, vai ārstēm un māsām nodaļā ir mākslīgie nagi vai ilgnoturīgie nagu pārklājumi, jo, pat veicot pietiekami biežu roku apstrādi ar dezinfekcijas līdzekli, tos ir grūti attīrīt. Gan mākslīgajos nagos, gan ilgnoturīgajos nagu pārklājumos ir mikroplaisas, kur uzkrājas dažādi mikroorganismi,” skaidro Melbārde-Kelmere.
Protams, arī tuviniekiem, ierodoties apciemot pacientus slimnīcā, ir būtiski rūpēties par roku higiēnu un vienmēr pirms kontakta ar sasirgušo nomazgāt vai ar dezinfekcijas līdzekli apstrādāt rokas, lai, piekaroties, samīļojot vai barojot, „neuzdāvinātu” viņam kādu infekciju, kas jau tā slimā cilvēka veselības stāvokli var pasliktināt vēl vairāk. Jāatceras, ka veselības problēmu ietekmē daudziem slimnīcas pacientiem ir novājināta imunitāte, tādēļ viņi ir īpaši uzņēmīgi pret dažādām infekcijām.
Jebkura aktivitāte pasākumā būs bez maksas. Aicināts piedalīties ikviens.
12 mazāk zināmi fakti par roku higiēnas nozīmi
Konsultēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, infektologs Māris Liepiņš un infekciju kontroles māsa Agita Melbārde-Kelmere.
1. Mēs bieži aizskaram savas acis, degunu un muti, to pat nepamanot. Jaundienvidvelsas Universitātē veiktā pētījumā noskaidrots, ka cilvēks pieskaras sejai vidēji 23 reizes stundā. Ja rokas ir netīras, mikrobi no rokām šādā veidā var iekļūt mutē, degunā, kā arī tikt ieberzēti acīs un izraisīt dažādas slimības.
2. Pētījumi liecina, ka visnetīrākās lietas, kam pieskaramies ik dienas, ir datora klaviatūra, durvju rokturi, nauda, lifta pogas un paša mobilais tālrunis. Uz tām var atrasties ļoti dažādi mikroorganismi, tai skaitā stafilokoki, streptokoki, zarnu nūjiņas, saaukstēšanās un gripas vīrusi, tāpēc ir ļoti svarīgi neaizmirst par roku higiēnu.
3. Pasaulē ik gadu vairāk nekā 1,8 miljoni bērnu vecumā līdz pieciem gadiem mirst no vēdera infekcijām un plaušu karsoņa, kas ir galvenie bērnu nāves cēloņi pasaulē. Liela daļa šo bērnu nemaz nebūtu inficējušies ar šīm slimībām, ja ģimenē tiktu ievērota roku higiēna.
4. Arī Latvijā bieži dzirdam par gadījumiem, kad visa ģimene izslimojusi kādu vēdera vīrusinfekciju. Vēdera vīrusi neceļo pa gaisu, ar tiem inficējas no nemazgātām rokām. Šie gadījumi ir kliedzošs brīdinājums, ka sabiedrībā trūkst zināšanu par pareizu roku higiēnu un tās lielo nozīmi dažādu infekcijas slimību izplatības ierobežošanā.
5. Daudzi no mums raduši, šķaudot vai klepojot, aizsegt muti ar plaukstu, lai novērstu saaukstēšanās un citu vīrusu izplatīšanos. Taču cik daudzi no mums uzreiz pēc tam šo plaukstu nomazgā vai apstrādā ar dezinfekcijas līdzekli? Ja tas netiek izdarīts, pieskaroties durvju rokturiem, lifta pogām, kāpņu margām un jebkurai citai virsmai, uz tās atstājam slimības izraisītājus. Tas pats notiek, sarokojoties ar kādu. Šī iemesla dēļ pareizāk būtu šķaudīt un klepot elkoņa ielokā.
6. Visbiežāk ar gripu inficējas, nevis ieelpojot, bet „apēdot” gripas vīrusus. Gripas slimniekam, šķaudot, klepojot un runājot, kopā ar mikroskopiskiem siekalu pilieniņiem gaisā izplatās gripas vīrusi, kas pēc laika nosēžas uz dažādām virsmām. Pieskaroties tām, vesels cilvēks ar rokām savāc gripas vīrusus un, ja tās nenomazgā vai neapstrādā ar dezinfekcijas līdzekli, pieskaroties sejai vai ēdot, inficējas ar gripu.
7. Teju katram vecāki jau mazotnē ir iemācījuši roku higiēnas pamatpostulātus: rokas vienmēr jānomazgā pirms ēšanas, pēc tualetes apmeklējuma, pārnākot mājās no sabiedriskām vietām un gadījumos, kad tās ir netīras. Diemžēl par tiem ļoti bieži aizmirstam.
8. Visbūtiskāk ir mazgāt rokas pirms ēst gatavošanas un pēc tualetes apmeklējuma. Kā liecina pētījumi, tikai 20% cilvēku nomazgā rokas, pirms ķerties pie maltītes gatavošanas. Mazāk nekā 75% sieviešu un mazāk nekā 50% vīriešu nomazgā rokas pēc tualetes apmeklējuma.
9. Vēlamais roku mazgāšanas ilgums ir 15 sekundes, bet ideālais – 30 sekundes. Lielākā daļa cilvēku roku mazgāšanai diemžēl velta mazāk nekā 10 sekundes. Daudzi mazgā rokas tikai ar ūdeni, tomēr, mazgājot rokas ar ziepēm, tās tiek attīrītas no mikrobiem daudz labāk.
10. Visvairāk mikrobu mūsu rokās sakrājas uz pirkstu galiem un zem nagiem, turklāt visnetīrākais ir īkšķis. Pamēģiniet kaut ko satvert, neizmantojot īkšķi! Paradoksāli, bet tieši īkšķi cilvēki visbiežāk aizmirst kārtīgi nomazgāt.
11. Mākslīgie nagi un ilgnoturīgie nagu pārklājumi laika gaitā var kļūt par īstu mikrobu perēkli, jo tajos ir acīm nemanāmas mikroplaisas. Izpētīts, ka, mākslīgo nagu īpašniecēm rokas apstrādājot ar dezinfekcijas līdzekli, tikai 20% gadījumu mākslīgos nagus izdodas kārtīgi attīrīt no mikroorganismiem.
12. Dodoties ārpus mājas, ikvienam līdzi vajadzētu būt roku dezinfekcijas līdzeklim, lai gadījumos, kad nav pieejams ūdens un ziepes, būtu iespējams parūpēties par roku higiēnu.
