Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Ar “JKP” gādību plāno piebremzēt ieceri, kas paredz ierobežot darījumus ar skaidru naudu 0

Pēc Jaunās konservatīvās partijas (JKP) iniciatīvas no valsts budžeta likumprojektu paketes pirms izskatīšanas otrajā lasījumā plānots izņemt grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz būtiski samazināt darījumu skaitu ar skaidru naudu, aģentūru LETA informēja partijā.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas
JKP norāda, ka ir panākusi šādu vienošanos koalīcijā.

Partija uzskata, ka šie grozījumi ir jāpārskata un jāparedz nošķīrums starp fiziskām un juridiskām personām, atbalstot bezskaidras naudas norēķinus vienīgi nekustamo īpašumu darījumos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Regulējumā jāievieš izmaiņas, kas līdzinātos citu Eiropas Savienības (ES) valstu praksei, regulējot skaidras naudas norēķinus, uzsver partijā. Slovēnijā skaidras naudas ierobežojumi starp fiziskām un juridiskām personām atšķiras pat 12 reizes, piebilst JKP.

“Šobrīd piedāvātais valdības variants ietver sevī būtiskus ierobežojumus, tiesību aizskārumus un milzu neērtības, kas var rasties Latvijas iedzīvotājiem, ja viņi nedrīkstētu veikt skaidras naudas darījumu vairāk par 3000 eiro. To nevar argumentēt ar ēnu ekonomikas apkarošanu, jo šāds solis nebūs efektīvs,” uzskata JKP.

Deputāts Gatis Eglītis (JKP) min, ka, piemēram, automašīnu tirdzniecības gadījumos patlaban rodoties nevienlīdzīga konkurence ar Lietuvu un Igauniju, kur “nav tādi skaidras naudas ierobežojumi, kas kropļo konkurenci”. “Banku norēķini bieži vien nevar pilnvērtīgi aizstāt skaidras naudas norēķinus. Pašlaik Latvijā slieksnis ir noteikts 7200 eiro apmērā,” viņš norāda.

Savukārt parlamenta Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP) atzīmē, ka efektīvai ēnu ekonomikas apkarošanas veicināšanai šobrīd komisijā tiek gatavotas izmaiņas Kriminālprocesa likumā, nosakot prasības naudas īpašniekam saprātīgos termiņos pamatot tās izcelsmi, lai efektīvi un precīzi vērstos tieši pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Kā vēstīts, pirmdien minētos grozījumus izskatīšanai pirmajā lasījumā lēma virzīt Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Tomēr finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzina, ka uz likumprojekta otro lasījumu tiks piedāvāts cits risinājums, kas apmierinātu visas puses. Patlaban likumprojektā neesot atrunāts jautājums par lauksaimniecības transportlīdzekļu iegādi.

Minētie grozījumi ir daļa no 2019.gada budžetu pavadošās likumprojektu paketes.

Patlaban likumā paredzēts aizliegums veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) nereti konstatē, ka nodokļu maksātāji meklē risinājumus, kā samazināt darījuma patieso apmēru, lai tādējādi varētu veikt savstarpējos norēķinus skaidras naudas veidā.

Reklāma
Reklāma

Tāpēc Finanšu ministrija (FM) rosināja ēnu ekonomikas mazināšanas nolūkos šo summu samazināt līdz 3000 eiro. Ministrijas ieskatā, tādējādi tiks veicināta bezskaidras naudas lietošana darījumos, mazinot iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus.

Tāpat likuma grozījumi paredz, ka fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus un transportlīdzekļu atsavināšanas darījumus, kuru summa pārsniedz 1500 eiro.

Ieviešot šīs izmaiņas, 2019.gada budžetā plānots iekasēt 675 000 eiro, bet nākamajos gados – 900 000 eiro.