Rita Aksenoka
Rita Aksenoka
Foto – Karīna Miezāja

Ar nesprāgušu mīnu atvilktnē. Saruna ar Ritu Aksenoku 11

Rita Aksenoka, bijusī Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu noziegumu izmeklēšanas pārvaldes priekšniece un vēlāk Valsts prezidenta kancelejas apžēlošanas dienesta vadītāja, viesojās redakcijā, lai dalītos pārdomās par augusta notikumiem pirms 25 gadiem, kā arī to, kāpēc šodien ar noziegumu izmeklēšanu nesokas tik gludi, kā gribētos.

– Jūs piedzīvojāt to laiku, kad Latvijā bija divas prokuratūras – viena Maskavas pakļautībā, bet otra – neatkarīga. Kā prokurori tika sadalīti, kurš pie kuras prokuratūras piederēs?

R. Aksenoka: – Cilvēkiem nav īstas skaidrības par periodu no 1990. gada 4. maija līdz 1991. gada 21. augustam. Pēc neatkarības pasludināšanas sākās ļoti nozīmīgi procesi, kas ilga līdz 1991. gada augustam un pat ilgāk. Tajā laikā Ģenerālprokuratūra bija pakļauta PSRS ģenerālprokuratūrai, bet vienlaikus bija izveidota neatkarīga Latvijas republikas prokuratūra. Lietuvā neatkarīgu prokuratūru izveidoja jau 1990. gada martā, bet septembrī arī Latvijas Augstākā padome pieņēma lēmumu par neatkarīgu prokuratūru. Tieši ar to brīdi sākās prokuratūras dalīšanās.

LPSR ģenerālprokurors bija Valentīns Daukšis, un viņa uzdevums bija saglabāt Latvijā PSRS likumu spēku. Tā dalīšanās bija samērā vienkārša – ja atbalsti Latvijas valsts neatkarību, turpināsi strādāt neatkarīgajā prokuratūrā, bet, ja esi PSRS pusē, tad šajā prokuratūrā nav vietas. Lielākā daļa krievvalodīgo prokuratūras darbinieku, un viņu bija ļoti daudz, neatzina neatkarīgu prokuratūru un aizgāja projām.

Tolaik vadīju LPSR prokuratūras Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas daļu, un mani kolēģi, dažādu tautību izmeklētāji, ne tikai latvieši, bet arī krievi, ebreji, lietuvieši un citi, visi kā viens pārgāja strādāt uz neatkarīgo prokuratūru. Tieši tāds bija arī mans lēmums.

Pirmais neatkarīgās Latvijas ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš bija strādājis arī par sevišķi svarīgu lietu izmeklētāju, un mēs vēlējāmies, lai viņš vada Ģenerālprokuratūru. Šo amatu piedāvāja arī man, bet es jau biju gados, Jānis bija jaunāks. Tomēr vēlāk, manā izpratnē, viņš izrādījās neatbilstošs augstajam amatam.

– Bet kā jūs varējāt strādāt, ja Iekšlietu ministrija joprojām atradās PSRS Iekšlietu ministrijas pakļautībā?

– Mūs, neatkarīgās prokuratūras izmeklētājus, pieņēma iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis, kurš iedeva telpas izmeklētājiem Raiņa bulvārī. Rajonu prokuroriem nebija telpu problēmu, jo viņi palika jau ierastajās darba vietās. Viņus neviens neaiztika, kaut gan viņi jau bija Latvijas Republikas prokuratūras pakļautībā.

– Ko darīja tie prokuratūras darbinieki un prokurori, kuri nepiekrita strādāt neatkarīgās valsts prokuratūrā?

– Viņi turpināja strādāt Daukša vadītajā ģenerālprokuratūrā, kas bija pakļauta Maskavai.

– Kā jūs šādā divvaldības sistēmā spējāt izmeklēt lietas?

– Tas bija ļoti grūti, jo, pirmkārt, mūs no prokuratūras izdzina ar tukšām rokām. Mums nebija ne seifu, ne rakstāmmašīnu, ne transporta… Pirmie signāli par to, ka nebūs vienkārši, bija jau 1990. gada 5. decembrī, kad Tukuma, Bauskas un Cēsu rajonā uzspridzināja tikko par tautas saziedoto naudu uzstādītos pieminekļus leģionāriem. Man nebija nekādas pieredzes šādu lietu izmeklēšanā, par ko liecina kaut vai tāds kuriozs fakts, ka notikuma vietā paņēmu neizsprāgušu mīnu, atvedu uz kabinetu un ieliku sava galda atvilktnē. Par laimi, tā mīna tomēr neeksplodēja.

Pirms uzbrukuma Iekšlietu ministrijai naktī uz 21. janvāri omonieši veica vairākas provokācijas. Piemēram, tie, kuri apsargāja Preses namu, paši sevi apšaudīja, lai radītu situāciju, it kā viņiem uzbruktu. Notikuma vietā ieradās mūsu izmeklētāji, kā arī Maskavai pakļautās Iekšlietu ministrijas prokuratūras pārstāvji – arī sevišķi svarīgu lietu izmeklētāji, mūsu bijušie kolēģi. Satikās un katrs darīja savu darbu, īpaši netraucējot viens otram. Tā tas turpinājās diezgan ilgi, faktiski gandrīz līdz augustam.

Omoniešu izraisītie sprādzieni nebija tik intensīvi, lai nodarītu lielus kaitējumus objektiem un arī cilvēkiem, bet tiem bija jābūt tādiem, lai PSRS prezidents Mihails Gorbačovs Latvijā varētu izsludināt ārkārtas stāvokli un tad rīkoties, kā viņš vēlas. Tāpēc situācija bija ļoti sarežģīta, jo izmeklētāju izbraukumi bija nepārtraukti un arī cilvēki paši nāca uz prokuratūru, lai liecinātu par traģiskajiem notikumiem.

Kad 1991. gada janvārī prokuratūrai bija iedotas telpas Kalpaka bulvārī, visiem Sevišķi svarīgu noziegumu izmeklēšanas pārvaldes izmeklētājiem bija tikai daži kabineti un gaitenis, kur mēs strādājām arī uz palodzēm, sēdējām pat uz grīdas un pratinājām.

Janvāra sākumā, kad omonieši uzbruka Preses namam, ģenerālprokurors kopā ar iekšlietu ministru izveidoja izmeklēšanas brigādi tieši OMON (PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas sevišķo uzdevumu milicijas vienība. – M. L.) noziegumu izmeklēšanai. Neraugoties uz to, ka vadīju Sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanas pārvaldi, mani iecēla par šīs brigādes vadītāju. Faktiski mēs pārkārtojām savu darbu tikai OMON noziegumu izmeklēšanai. Pieci cilvēki bija gājuši bojā, neskaitāmi ievainoti, nepārtraukti gan Vaznim, gan Augstākās padomes priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam notika sarunas ar Maskavu, jo brieda ļoti nepatīkama situācija. Viena vienošanās, ko es līdz šim brīdim nespēju īsti piedot, bija tā, ka Skrastiņš ar Gorbunova piekrišanu OMON lietu nodeva Maskavai, bet ne visu lietu – tikai uzbrukumu Iekšlietu ministrijai. Desmit dienu laikā mēs paspējām nopratināt apmēram 200 cilvēku, noteikt ekspertīzes, saņemt arī atzinumus, izdarīt notikumu vietas apskates, kā arī apskatīt tos cilvēkus, kas bija cietuši, bet nebija miruši. Vienīgais, ko izdevās panākt, ka no mūsu prokuratūras trīs cilvēki strādāja OMON noziegumu izmeklēšanas brigādē. Mums izdevās vienīgi nokopēt to lietu. Pēc tam, kad to atdeva Maskavai, omoniešu uzbrukumi turpinājās. No toreizējās Ļeņingradas atbrauca žurnālists Ņevzorovs uz OMON bāzi un tur piedzīvoja OMON inscenētu uzbrukumu, it kā žurnālistam uzbruktu vietējie nacionāļi. Tur mūs klāt nelaida, jo notikuma vietā strādāja LPSR prokuratūra, bet mums rādīja, ka viņš esot gandrīz nošauts, ka izšauts cauri apkaklei. Bet beigās, kad mums tomēr izdevās tikt pie pratināšanas, pārliecinājāmies, ka tā bijusi kārtējā provokācija – viens turējis žaketes apkakli, bet otrs tai šāvis cauri. Pēc tam sekoja vēl citi iestudēti uzbrukumi, ar kuriem vajadzēja parādīt, ka Latvijā ir nepieciešama PSRS prezidenta pārvalde.

Sprādzieni sekoja cits citam dažādās vietās un ilga apmēram līdz maijam, kad sākās vesela uzbrukumu sērija muitas posteņiem, par kuriem daudzi ir aizmirsuši. Atceros, ka naktī uz 23. maiju uzbrukums bija trijiem posteņiem vienlaikus, uz ko mēs nebijām gatavi. Tos noslaucīja līdz ar zemi, pēc tam sekoja uzbrukumi arī citiem muitas punktiem, kurus nopostīja. Mēs zinājām, ka uzbrucēji ir omonieši, bet viņi jau pie mums nenāca uz pratināšanu. Nāca cietušie, un mēs aprēķinājām zaudējumus, neko vairāk nevarējām izdarīt. Līdz galam nevarējām izmeklēt, jo aizdomās turamie omonieši sadarbojās tikai ar LPSR prokuratūru.

– Tātad ar jūsu bijušajiem kolēģiem…

– Jā, jo viņi līdz 21. augustam strādāja LPSR prokuratūrā Raiņa bulvārī. Kad arestēja Latvijas kompartijas centrālkomitejas pirmo sekretāru Alfrēdu Rubiku, tad no tās ēkas tika noņemts PSRS karogs un uzvilkts Latvijas karogs. Maskavā pučs bija beidzies. Lietas mēs bijām izveduši no prokuratūras un noslēpuši. Svarīgāko lietu dokumentus es biju aizvedusi pie savas kaimiņienes, kura bija ļoti uzticīga baznīcai un pie kuras neviens neiedomātos iet un meklēt šīs lietas.

Mēs bijām izņēmuši daudz pierādījumu, un daži omonieši tomēr pēc prokuratūras izsaukuma sāka nākt uz nopratināšanu. Radās jautājums – ko tagad darīt, kuru arestēt un kuru ne. Bija kāds kuriozs gadījums, kad omonietis ieradās bruņojies ar spridzekļiem kopā ar Augstākās padomes deputātu mācītāju Alekseju Zotovu, kurš omonietim nāca līdzi, lai apstiprinātu, ka viņš liecinās labprātīgi. Bet man atvilktnē bija lēmums par viņa arestu, jo viņš figurēja visās lietas epizodēs. Viņš bija apkrāvies ar granātām, un izmeklētājs viņu pratināja apmēram diennakti, tas ir fiksēts videoierakstā. Viņš stāstīja par visām epizodēm, kas palīdzēja arī Lietuvas izmeklētājiem.

– Kāda motivācija viņam bija to darīt?

– Acīmredzot sakāves sajūta. Vienu omonieti, kurš deva diezgan daudz liecību, sevišķi par janvāra notikumiem, noslepkavoja. Cik atceros, šo noziegumu neatklāja, bet laikam jau vainīgi bija paši omonieši.

– LPSR prokuratūra beidza savu darbību ar 21. augustu. Vai no turienes saņēmāt kādus dokumentus?

– No turienes tika atvesta mūsu manta – seifi. Situācija bija dīvaina, jo Iekšlietu ministrija vēl pilnībā nebija pārgājusi Latvijas valsts pakļautībā. Daudzi miliči bija pārgājuši OMON pusē, īpaši no Rīgas rajoniem. Iekšlietu ministrijā bija tikai daži cilvēki, kuriem varēja uzticēties.

1992. gada janvārī OMON lieta atgriezās no Maskavas. Tā bija viena liela papīru kaudze, kur nebija nekā vērtīga. Lietiskie pierādījumi vispār netika atdoti.

– Kā jūs raugāties uz šodienas izmeklētāju darbu? Vai jūs nemulsina, ka smagos noziegumos apsūdzētu personu lietas tiek ilgi izmeklētas un tiesātas, ka darba temps ir kļuvis daudz gausāks nekā tad, kad apstākļi bija krietni sarežģītāki?

– Kad vadīju Valsts prezidenta kancelejas apžēlošanas dienestu, bija jāizskata visas sūdzības, kas skāra tiesībsargājošās iestādes. Tas bija laiks, kad tika izstrādāts Krimināllikums un Kriminālprocesa likums. Strādāju Kriminālprocesa likuma izstrādes darba grupā un zinu, ka šo likumprojektu vilcināja ilgus gadus. Bet tas ir ļoti būtisks izmeklēšanas likums, kas nosaka termiņus un izmeklēšanas kvalitāti.

Manā laikā no prokuratūras aizgāja daudz izmeklētāju, galvenokārt zemās algas dēļ un arī tādēļ, ka nebija mierā ar ģenerālprokuroru Skrastiņu. Bija ļoti daudz neatklātu slepkavību – 1993. gadā tika izdarītas vairāk nekā četri simti. No 1991. gada līdz 2007. gadam, kad vēl strādāju, bija vairāki tūkstoši neatklātu noziegumu.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis stāsta, ka esot ap 200 000 smagu neatklātu noziegumu. Tas liek secināt, ka ir jāpārskata likumdošana noziedzības apkarošanai. Pašreizējais Kriminālprocesa likums ļauj īpaši nesaspringt, kad jāatklāj noziegumi. Kriminālprocesu ierosina, kad noziegums vēl nav konstatēts, bet neviens likums nepasaka, kad tad īsti tiek atzīts, ka izdarītās pretlikumīgās darbības ir noziegums, kad šīs darbības tiek reģistrētas kā noziedzīgs nodarījums. Tāpēc jau ne viens vien, arī amatpersonas, turpina strādāt augstos amatos, jo nav notiesāts, tātad vēl nav noziedznieki.

– Strādā ne tikai augstos amatos, bet sēž pie koalīcijas galda un lemj par valsti…

– Tas ir mūsu Kriminālprocesa likums, kas to atļauj darīt. Pēc vecā Kriminālprocesa likuma, kad tika ierosināts kriminālprocess, attiecīgo personu atstādināja no amata.

Kurš ir vainīgs, ka šodien izmeklēšanas process nevar notikt tā, kā tam vajadzētu notikt? Prokurors, kurš to uzrauga, vai izmeklētājs, kurš daudz ko nesaprot vai negrib saprast? Neviens par to trauksmi neceļ, jo visiem ir labi. Izmeklēšanā nereti tiek pieļauts daudz kļūdu, jo neviena mācību iestāde neiemāca izmeklēt slepkavības un citas lietas, iemāca tikai vispārējos principus, pārējais ir jāmācās pašam.

– Kāpēc aizdomās turamos nedrīkst saukt vārdos?

– Padomju laikā mēs šos vārdus neslēpām, un nav saprotams, kādēļ to nedrīkst darīt arī patlaban, jo ar likumu tas nav aizliegts un sabiedrība tāpat to uzzina. Piemēram, Igaunijā par aizturētajām personām tiek paziņots. Izmeklēšanas noslēpums ir pierādījumi, bet kāpēc nedrīkst sniegt plašāku informāciju, piemēram, par to, kāpēc kavējas izmeklēšana, kāpēc ekspertīzes noris tik ilgi… Uz šiem jautājumiem nav aizliegts sniegt atbildes, bet tagad procesa virzītājs atsakās runāt.

Man ir sajūta, ka daži likumi tiek uzrakstīti par labu kādai personai vai sakarā ar kādu notikumu. Kriminālprocesa likumā tagad ir pants, ja nesamērīgā termiņā notiek izmeklēšana un iztiesāšana, tad lietu var izbeigt vai arī mīkstināt sodu. Kāpēc, ja cilvēks ir atzīts par vainīgu?

Kriminālprocesa likumā ir vairāk nekā 900 pantu, no kuriem vairāk nekā 600 ir grozīti, papildināti un izslēgti. Kā var strādāt ar šādu likumu? Savukārt Krimināllikuma pantus maina tad, kad kaut kas notiek.

– Saeima gatavojas veidot komisiju, lai analizētu likumu kvalitāti.

– Tas nav saprotams, jo ir taču valdība, Tieslietu ministrija, kurai jāizanalizē visi likumi līdz nosūtīšanai uz Saeimu, kā arī daudz un dažādas komisijas. Kamēr nemainīs kriminālprocesa būtību un no Krimināllikuma neizslēgs to, kas tur nav vajadzīgs, lai izmeklētājam ir skaidri un nepārprotami saprotams, kā rīkoties, tikmēr viss paliks pa vecam. Likumdošanas kvalitāte ir būtiski jāuzlabo. Gribēja vieglu, ātru un lētu kriminālprocesu, bet tagad ir smags, dārgs un garš.

– Gadiem tiek runāts par VDK maisu atvēršanu, bet nekas nesanāk. Vai tādēļ, ka negrib, vai tādēļ, ka nespēj?

– Tajos maisos ir ziņotāju kartītes ar segvārdiem, bet viņu personīgās lietas savāca PSRS ģenerālprokuratūra, un nekad tās netiks atdotas. Manuprāt, tie maisi jāliek mierā, jo daudzi no tiem, kas tajos atrodas, jau ir viņsaulē, un, ja tos atvērs, cietēji būs tikai viņu bērni un mazbērni.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Kāpēc nedarījām visu, lai maskas ražotu Latvijā? Muižniece par ASV izbrāķētajiem respiratoriem miljonu vērtībā 1
2 stundas
KD
Krista Draveniece
Stāsti
“Kad veda uz slimnīcu, bērniem šoks, suns gaudo, tas bija sirreāli!” Kristaps atklāti par cīņu ar Covid-19 15
7 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Talsu pusē viens pēc otra pazūd vietējie veikali. Ciema iedzīvotāji paliek bez iespējas nopirkt pārtiku
29 minūtes
SK
Skaties.lv
Stāsti
Ķepainis par dzīvību cīnījās pēdējiem spēkiem! Ogrē, pateicoties drošsirdīgam garāmgājējam, izglābj slīkstošu suni
1 stunda
IE
Ināra Egle
Ziņas
Covid-19 laikā strādā lielākā daļa ministriju?
3 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Šobrīd skolas vecuma bērni ar koronavīrusu inficējoties biežāk nekā Latvijas iedzīvotāji vidēji 2
3 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Ienīda ne tikai Maskavā. Kāpēc tika gāzts politisko intrigu upuris – ģenerālis Radziņš
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Gudrais luksofors” identificē auto vadītājus, kuri brauc pie sarkanās gaismas
3 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kad melns tiek pasludināts par baltu 5
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. SPKC direktore atklāj, kur saslimstība ar Covid-19 ir vislielākā
9 stundas
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Aktrise Rēzija Kalniņa: “Man šķiet, šobrīd ar mums vienkārši spēlējas…” 5
Intervija 10 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Rīgā pa nakti vairākiem auto nozagti lukturi – zagli interesējis tikai vienas markas auto 2
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vidzemē desmit pusaudži nozog automašīnu un bēg no policijas 2
7 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Bundža, Černobiļa, Deficīts. Kādus vārdus Latvijā liek kaķiem un, kurš ir vispopulārākais? 2
12 stundas
KD
Krista Draveniece
Ziņas
„Mums jārestartē domāšana!” AS „Olainfarm” priekšsēdētājs Jerūns Veitess par Covid-19, narkotiku baumām un kaitīgo cukuru
6 stundas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Latvijas valsts meži”: Gaidāmas lielas izmaiņas uzņēmuma attīstībā 5
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Tradicionālie britu karaliskās ģimenes Ziemassvētki apdraudēti: darbinieki uzsākuši boikotu pret karalieni 2
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Ballēšanās krāšņajā “Rīgas ballē” ierobežojumu laikā var nepalikt nesodīta 4
9 stundas
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Kā staigājot pa naža asmeni.” Saruna ar “Lielā dzintara” valdes priekšsēdētāju Timuru Tomsonu
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nicā pie baznīcas noticis uzbrukums: noslepkavoti trīs cilvēki, vairāki ievainoti 2
10 stundas
SK
Skaties.lv
Veselam
“Viņiem ir bail.” Daļa veselības aprūpes darbinieku plāno atteikties strādāt ar Covid-19 pacientiem 25
1 diena
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Latvijas veiksmes formula izputējusi? Pašlaik Kariņa balsī skan tāds kā izmisums 16
1 diena
LE
LETA
Veselam
Viņķele: Ja skaitļi iet uz augšu, uzreiz viens no pirmajiem risinājumiem ir aizvērt bārus un krogus 29
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Ģimenē ar Covid-19 inficējies bērns. Mamma Elīna pastāsta, kā izdevies nesaslimt pārējiem 3
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķis Ralfs Eilands saviem faniem sagādājis patīkamu pārsteigumu
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kamēr maksās algas, viņi klusēs. Ainars Mielavs par sašķeltību Latvijā 9
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Laimonis, Laimis, Elvijs, Elvis un Elva
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vai beidzot būsim pelnījuši baltus Ziemassvētkus? Nākamo mēnešu laika prognoze 1
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Rīgas Modes nedēļā notikusi īpaša modes skate: kolekcija tapusi sadarbībā ar bērniem
9 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Pabalsti Latvijā mudina vai attur no ģimenes veidošanas? Sola vērienīgas pārmaiņas 15
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu vari būt ļoti trausls un viegli ievainojams! Horoskopi 30.oktobrim
3 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Talsu pusē viens pēc otra pazūd vietējie veikali. Ciema iedzīvotāji paliek bez iespējas nopirkt pārtiku
22:20
SK
Skaties.lv
Stāsti
Ķepainis par dzīvību cīnījās pēdējiem spēkiem! Ogrē, pateicoties drošsirdīgam garāmgājējam, izglābj slīkstošu suni
21:41
LE
LETA
Ziņas
Pēc mēneša par mutes un deguna aizsega nelietošanu varēs piemērot līdz 50 eiro sodu 1
21:04