Latvijā
Izglītība

Arvien vairāk studētgribētāju. Kuras ir vispieprasītākās studiju programmas? Šogad pārsteigums topā1

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Šis ir jau ceturtais gads pēc kārtas, kad studijām pašmāju augstskolās piesakās krietni vairāk studētgribētāju nekā iepriekš.

Dati vienotajā augstskolu uzņemšanas sistēmā, kurā apvienojušās 12 lielākās valsts augstskolas, izņemot Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), liecina, ka 2017./2018. studiju gadā sistēmā pieteicās 8412 studētgribētāji, gadu vēlāk – jau 8691, pagājušajā gadā interese par studijām pieauga vēl vairāk un studēt gribēja pat 9578 interesenti.

Šogad vienotajā pieteikšanās sistēmā pieteikušies 10 296 vidusskolu absolventi un vēl 2636 studētgribētāji pieteikušies studijām RSU, kur aprēķināts, ka potenciālo studentu skaits gada laikā pieaudzis par deviņiem procentiem.

Jāpiebilst, ka studētgribētāju skaits pa gadiem aug līdzīgi vidusskolu absolventu skaitam. Šogad centralizētos eksāmenus kārtoja 14 000 vispārējo un profesionālo vidusskolu absolventu. Par iepriekšējiem gadiem “Latvijas Avīzes” rīcībā salīdzināmu datu nav. Taču zināms, ka 2018./2019. gadā vispārējās dienas vidusskolas pabeidza 9162 absolventi, vēl gadu agrāk bija 8942 absolventi.

 

Piesakās vairāk, nekā uzņem

Tiesa gan, ne visi studētgribētāji atbilduši augstskolu prasībām. Katru gadu vienotajā uzņemšanas sistēmā nav apstiprināti vairāk nekā 10 procenti pieteikumu.

Tā notiek gan tāpēc, ka studētgribētāji sajaukuši izvēlēto studiju programmu, piemēram, grib studēt maģistrantūrā, bet kļūdas pēc piesakās uz pamatstudijām, gan tāpēc, ka neatbilst prasībām, lai studētu attiecīgajā studiju programmā: nav nokārtojuši kādus attiecīgajai studiju programmai nepieciešamus centralizētos eksāmenus vai tos nokārtojuši pārāk zemā līmenī.

Kā stāsta Latvijas Universitātes (LU) Studentu servisa departamenta direktors Jānis Saulītis, LU nevar iestāties, ja kādā no obligātajiem centralizētajiem eksāmeniem vērtējums ir zemāks par 10 procentiem. Iepriekš ar sliktu matemātikas eksāmena rezultātu varēja iesprukt kādā no humanitārajām programmām, jo matemātikas eksāmena rezultātu tajās neņēma vērā.

Taču no šā gada saskaņā ar valdības izdotiem noteikumiem visu obligāto eksāmenu rezultātiem uzņemšanā ir nozīme. J. Saulītis piebilst: ir arī gadījumi, kad pats studētgribētājs nav aizpildījis pieteikumu līdz galam vai nav to apstiprinājis. Tāpēc pieteikums gan ir, bet vērā ņemams tas nav.

Protams, vēl daļa studētgribētāju netiek uzņemti, jo neiztur konkursu uz pieprasītākajām studiju programmām.

 

Topā: medicīna, tiesības, datori

Tieši Latvijas Universitāte saņēmusi visvairāk pieteikumu vienotajā uzņemšanas sistēmā – 18 044. Seko Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ar 11 355 pieteikumiem un RSU ar 8110 pieteikumiem. Citās augstskolās potenciālo reflektantu skaits ir daudz mazāks – ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte ar 1627 studētgribētājiem. Līdzīgi bijis arī iepriekšējos gados.

Jāatgādina, ka viens studētgribētājs var iesniegt vairākus pieteikumus gan vairākās augstskolās, gan vienas augstskolas dažādās studiju programmās, tāpēc reālo studētgribētāju skaits ir daudz mazāks. Piemēram, minētos 8110 pieteikumus RSU iesnieguši 2636 interesenti.

Tāpat kā pērn arī šogad vispieprasītākā studiju programma izrādījusies “Medicīna” tieši Rīgas Stradiņa universitātē, seko Latvijas Universitātes studiju programmas “Tiesību zinātne” un “Ārstniecība”.

Interesanti, ka pieprasītāko studiju programmu topam šogad pievienojusies LU studiju programma “Pirmsskolas skolotājs”, kas no pieprasītākajām studiju programmām izstūmusi RTU piedāvāto “Būvniecību”.

Citās augstskolās bijušas dažādas pieprasītākās studiju programmas. Piemēram, Banku augstskolā kā vēlamāko studiju programmu 35 studētgribētāji norādījuši studiju programmu, kurā iespējams iegūt dubulto diplomu ar Šveices biznesa skolu – programmu “Starptautiskās finanses”.

Tā sauktās budžeta vietas šai studiju programmai ir tikai divas. Savukārt Liepājas Universitātē visvairāk pieteikumu saņemts studiju programmai “Kultūras vadība”.

 

Ko neizvēlas

Savukārt nepieprasītas atkal izskatās dažas dabaszinātņu un arī tehniskās studiju programmas dažādās augstskolās. Tā Latvijas Lauksaimniecības universitātē par lauksaimniecības inženierzinātni interesi izrādījuši tikai 53 studētgribētāji, kaut valsts apmaksātās vietas ir 70.

Liepājas Universitātē valsts gatava apmaksāt studijas 12 topošajiem mehatroniķiem, bet pieteikušies tikai 10. Arī daļā pedagoģijas studiju programmu Liepājā vēl varētu būt brīvas vietas.

Ventspils Augstskolā valsts piešķīrusi 42 studiju vietas programmā “Elektronikas inženierija”, bet pieteikušies tikai 20 potenciālie studētgribētāji. Visas valsts apmaksātās studiju vietas nav aizpildītas studiju programmā “Datorzinātnes” un “Kuģu navigācijas elektronika”, kā arī daļā tulkošanas programmu.

Daugavpils Universitātē studiju programmā “Fizika (nanotehnoloģijas vai materiālu apstrādes tehnoloģijas)” uz deviņām valsts apmaksātajām studiju vietām saņemti tikai seši pieteikumi. Te gan brīvas vietas varētu būt arī daļā filoloģijas studiju programmu. Daugavpilī vēl nav aizpildītas budžeta vietas arī RTU Daugavpils studiju un zinātnes centrā, piemēram, studiju programmā “Dzelzceļa transports”.

Vidzemes Augstskolā studiju programmā “Informācijas tehnoloģijas” uz 20 budžeta vietām pagaidām saņemti deviņi pieteikumi.

Protams, vēl vairāk brīvu vietu ir maksas studijās. Piemēram, LU filiālēs reģionos tās vēl pieejamas plašā klāstā.

Saistītie raksti

Galīgie uzņemšanas rezultāti gan būs zināmi tikai šodien, kad noslēgsies pieteikšanās pamatstudijās.

 

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.