Līva Zorgenfreija
Līva Zorgenfreija
Publicitātes foto

ASV-Ķīnas tirdzniecības pamiers. Vai Latvijai ir iemesls gavilēt? 0

Autore: Līva Zorgenfreija, “Swedbank” Latvija galvenā ekonomiste

“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Raķešu triecienā Ukrainā netālu no Polijas robežas iznīcināts militārais objekts
Ķīniešu zinātnieki nosaukuši precīzu laiku, kad uz Zemes beigsies nafta
Lasīt citas ziņas

15.janvārī finanšu tirgi varēja gavilēt – ASV un Ķīna parakstīja ilgi gaidīto tirdzniecības vienošanos. Vai jāpriecājas arī Latvijas ekonomikai un iedzīvotājiem?

Vai Latvijai ir iemesls gavilēt?

CITI ŠOBRĪD LASA

No vienas puses, riski īstermiņā ir sarukuši – abu lielvalstu vienošanās mērķis ir nepieļaut ASV-Ķīnas tirdzniecības karu turpmāku saasinājumu. Ja globālā ekonomika un tirdzniecība vienošanās iespaidā augs straujāk, tad ieguvēja būs arī mazā un atvērtā Latvijas ekonomika.

Taču diemžēl lielam optimismam pamata nav, jo vienošanās ir trausla un pasaules ekonomikas izaugsmi būtiski neuzlabos. Turklāt prezidenta Donalda Trampa uzmanībai pārvirzoties uz viņaprāt negodīgām citu ASV tirdzniecības partneru praksēm, var ciest Eiropas Savienība (ES) un tādēļ arī Latvija.

Pozitīvi, ka ASV ieturēs pauzi ar savu tarifu palielināšanu Ķīnas precēm un dažos gadījumos pat tos samazinās. Taču tarifi abās pusēs joprojām saglabāsies augstā līmenī: piemēram, no ASV puses tie ir sešas reizes augstāki nekā pirms tirdzniecības karu sākšanās. Tas nozīmē, ka uzņēmumi un patērētāji joprojām maksās vairāk.

Cik reāli ir mērķi?

Ķīnas apņemšanās divu gadu laikā palielināt ASV rūpniecības, lauksaimniecības, enerģētikas preču un pakalpojumu importu par 200 miljardiem ASV dolāru pret 2017.gada līmeni šķiet fantastiska. Tomēr analītiķi ir skeptiski, vai šos skaitļus iespējams sasniegt, jo tas nozīmētu vismaz divreiz lielāku ASV eksportu uz Ķīnu, kas nekādā veidā neatspoguļo tirgus pieprasījumu.

Kā šis mērķis tiks sasniegts? Visdrīzāk, Ķīna attiecīgajās produktu grupās samazinās importu no citiem partneriem – piemēram, ES, Brazīlijas, Japānas. Šajā gadījumā vienošanās ietekme uz atsevišķiem Latvijas uzņēmumiem, kas tieši vai pastarpināti (caur ES partneriem) eksportē uz Ķīnu, var būt pat negatīva.

Rodas arī jautājums par nepieciešamo apjomu pieejamību – vai tirdzniecības karos jau vienreiz cietušie ASV fermeri vēlēsies riskēt un investēt, lai izaudzētu šo papildu produkciju. Tādēļ nav izslēgts, ka parādīsies kādas inovatīvas loģistikas shēmas (piemēram, citu valstu produkcijas re-eksports caur ASV uz Ķīnu), lai palīdzētu prasības izpildīt tehniski.

Neuzsēsties uz atkarības adatas

Labā ziņa Trampam ir, ka, pateicoties novēlotajai tirdzniecības statistikas publicēšanai, tikai pēc ASV prezidenta vēlēšanām kļūs skaidrs, vai Ķīna savas saistības šogad būs ievērojusi. Ja vienošanās patiešām tiek pildīta, tad, iespējams, jau drīz būs jāsāk bažīties par ASV fermeru un uzņēmumu pārāk lielo atkarību no Ķīnas importa un jākaļ būs jau citi plāni, kā pēc šiem diviem gadiem “nokāpt no Ķīnas atkarības adatas”.

Turklāt šis līguma nosacījums par Ķīnas importa no ASV palielināšanu par konkrētu apjomu un konkrētās preču un pakalpojumu kategorijās, nozīmē virzību no ierastās brīvās starptautiskās tirdzniecības uz valstu pārvaldītu, vai ietekmētu starptautisko tirdzniecību.

ASV mērķis vēsturiski ir bijis tuvināt Ķīnu brīvajai tirdzniecībai un rietumu vērtībām; taču šobrīd izskatās, ka ar šo vienošanos drīzāk pati ASV tuvinās Ķīnas centralizēti plānotajai ekonomikai. Tas, savukārt, var pamatīgi sašķobīt līdzsvaru ekonomikā, ko brīvas tirdzniecības apstākļos veido pieprasījums un piedāvājums.

Ja prece vai pakalpojums tiek pirkts, balstoties uz izcelsmes valsti, nevis vērtējot atbilstību vajadzībām vai cenu un kvalitātes attiecību, tad cieš produktivitāte un beigu beigās arī patērētājs, saņemot dārgāku un mazāk kvalitatīvu produktu.

Vai vienošanās būs noturīga?

Progress vērojams jautājumos par Ķīnas ne-tarifu barjerām, tirgus piekļuvi finanšu nozarē, intelektuālā īpašuma aizsardzību un piespiedu tehnoloģiju nodošanu. Bet, vai Ķīna šos un citus līguma nosacījumus tiešām spēs ievērot un vai ASV būs pa spēkam kontrolēt to ievērošanu, paliek neatbildēts jautājums.

Turklāt par vienošanās noturību liek šaubīties līgumā atrunātais strīdu risināšanas process. Tā vietā, lai vērstos pie kādas trešās – neitrālās – puses, konflikti tiks risināti divpusēji.

Cietusī puse vēršas pie pārkāpēja, mēģinot problēmu risināt sarunu ceļā. Ja cietusī puse nav apmierināta ar rezultātu, tā var proporcionāli, samērīgi, bet pēc saviem ieskatiem, atriebties.

Pārkāpējam tad savukārt vai nu jānorij krupis, vai arī tiek lauzta visa vienošanās.

Ņemot vērā, cik Ķīnai un ASV ir bijis grūti nonākt pie kopsaucēja, lieki piebilst, ka šāda pieeja ir ļoti nestabila un var iznīcināt visu sasniegto progresu.

Ķīnas subsīdijas paliek

Svarīgs aspekts, ko vienošanās nerisina – tās ir konkurenci kropļojošās Ķīnas rūpnieciskās subsīdijas un milzīgais atbalsts lielajiem valsts uzņēmumiem. Uz priekšdienām atlikti arī jautājumi par ASV nacionālās drošības kontekstā melnajā sarakstā iekļauto Ķīnas telekomunikāciju gigantu “Huawei”, jautājumi par piekļuvi tirgum tādās nozarēs kā mākoņpakalpojumi, datu pārvaldības jautājumi kā arī kiberdrošība.

Kā šo vienošanos vērtē starptautiskie eksperti? “Reuters” aptaujā noskaidrots, ka šī vienošanās būtiski neuzlabos ASV izaugsmes tempus. Arī “Swedbank” prognozes par pasaules ekonomikas attīstību liecina par tikpat lēnu pasaules izaugsmi šogad, kādu redzējām pagājušajā gadā – 3%.

Kādi secinājumi izriet?

Rezumējot, svarīgākais īstermiņa jautājums – vai ir mazinājusies spriedze? Noteikti – jā. Tas pasaules tirdzniecībai ļauj nedaudz uzelpot.

SAISTĪTIE RAKSTI

Bet vai šī vienošanās garantē, ka turpmākas konflikta saasināšanās nebūs? Nepavisam nē. Turklāt saasināšanās ir iespējama arī ASV un Eiropas valstu attiecībās, Trampam fokusējoties uz viņaprāt “ļoti nesabalansētajām” ASV un ES attiecībām un atsevišķu ES valstu virzību uz digitālā nodokļa ieviešanu.

Tā kā šī ir «pirmās fāzes» vienošanās, tad jautājums – vai varam likt lielas cerības uz drīzu otrās vai pat trešās fāzes vienošanos? Atbilde atkal ir – nē. Tas tādēļ, ka pēc gandrīz divu gadu diskusijām ir “noplūkti” visi viegli pieejamie ķirsīši. Tālākas sarunas būs vēl ilgākas un smagākas.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Raķešu triecienā Ukrainā netālu no Polijas robežas iznīcināts militārais objekts
Ķīniešu zinātnieki nosaukuši precīzu laiku, kad uz Zemes beigsies nafta
“Potenciāli šeit kaut kas noteikti briest…” Rajevs par jaunumiem Ukrainā
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
Lasīt citas ziņas
Oleksijs Rezņikovs: Ukrainai sākas jauns kara posms
Kārlis Streips: Attiecībā uz Somijas lēmumu par iestāšanos NATO man prātā stāv vārds Schadenfreude – priecāties par cita cilvēka nelaimi
Nedēļa iesāksies ar mākoņainām debesīm, bet ievērojami nokrišņi nav gaidāmi
VIDEO. “Objekts Pārdaugavā nav mēms vēstures liecinieks.” Valsts prezidents pauž pārliecību par Uzvaras pieminekļa demontāžu
Rīgas dome sper nākamo soli un uzdod Rīgas Pieminekļu aģentūrai veikt nepieciešamās darbības pieminekļa demontāžai
08:56
Fotogrāfiju izstāde par Ukrainas kara ikdienu pārvietota uz laukumu pretī Krievijas vēstniecībai
08:35
Kārlis Streips: Attiecībā uz Somijas lēmumu par iestāšanos NATO man prātā stāv vārds Schadenfreude – priecāties par cita cilvēka nelaimi
08:16
Saļodzījies ministres krēsls, Ziedojumu straume, Vējainākā Eiropas kultūras galvaspilsēta. Nedēļas notikumu apskats
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
Rīgas dome vēršas tiesā pret būvnieku karteļa dalībnieci “Velvi” par 4 miljonu eiro piedziņu
Bijušais Ventspils tranzītbiznesa menedžeris grib izpirkt Bondara parādu “Krājbankas” lietā, vēsta raidījums
Portāls LA.LV šodien piedzīvoja kiberuzbrukumu
FOTO, VIDEO. Mika pārspēja pat “Superbowl” šovu! Soctīklotāji sajūsmā par vienu no spilgtākajiem „popūrijiem” Eirovīzijas vēsturē
Krista Draveniece: Neļķu traktors, Ukrainas māšu himna un kiberuzbrukums
FOTO. Skrējēji ieņem galvaspilsētu: Kā šogad noritējis Rimi Rīgas maratons?
risināt miega traucējumus? Atbild psihiatrs Elmārs Tērauds
Stoltenbergs: NATO paplašināšanās procesā nav gaidāmi šķēršļi
Ilze Roķe: Ukraiņu producents man teica, ka Rīgā ir pārāk liela tolerance pret prokremliski noskaņotiem krievvalodīgajiem
FOTO, VIDEO. Kā teica Reiniks – “diez cik diskobumbas tika izjauktas šī gada tērpu dēļ!” Eirovīzijā šogad gribēja mirdzēt teju katrs
Rada virtuālo asistentu medicīnas iestādēm. Kā tas palīdzēs mūsu ārstiem?
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Anda Līce: Jau divdesmit gadus baidot pasauli ar kodolraķetēm, viņš pats līdz smieklīgumam baidās no nāves
Kas patiesībā notika ar Staļinu? Ko vēl mūsdienās slēpj Krievijas noslepenotie dokumenti?
Ķīniešu zinātnieki nosaukuši precīzu laiku, kad uz Zemes beigsies nafta
Arhitekts Andis Sīlis: Latvijas influencere lepni stāsta, ka nav izlasījusi nevienu grāmatu. Par kādām vērtībām var būt runa?
Ščerbatihs: Ienaidnieks ir valdība, jo viņi ir izdarījuši visu, lai mums šeit būtu grūti dzīvot
VIDEO. Andrim Kivičam Latvijā pārtikas cenas šķiet smieklīgas: “Vai tiešām tās ir cēlušās?”
Viens, divi – gatavs! “Ātrās” kanēļmaizītes
Cīņa ar latvāņiem nav bezcerīga
VIDEO. Atbalstot Ukrainu un tās tautu, “Citi zēni” iedziedājuši ukraiņu dziesmas “Stefania” kaverversiju
Planētas sola veiksmi visā, kas attiecas uz attiecībām! Horoskopi no 16. līdz 22.maijam