Foto: Reuters/Scanpix/LETA

ASV, Krievija un Ķīna sacenšas hiperskaņas ieroču veidošanā 15

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
10 produkti, kas “svilina taukus” un paātrina vielmaiņu
Prezidenta izbrauciens ar riteni pārvērties Daugavā ieslīdējušas jaunietes glābšanas misijā
Kokteilis
FOTO. 5 latviešu slavenības, kuras varētu ieņemt Latvijas prezidenta amatu, ja izvēle būtu mākslīgā intelekta ziņā 72
Lasīt citas ziņas

Pēdējos gados hiperskaņas ieročus bija izmēģinājušas ASV un Krievija, bet Ķīnas augustā veiktais hiperskaņas raķetes izmēģinājums, kas apliecināja Pekinas sasniegto augsto tehnoloģisko līmeni, pārsteidza ASV izlūkdienestu, atzīmē izdevums “The Financial Times”.

Ķīna pirmo reizi demonstrēja hiperskaņas raķeti “DF-17” pagājušā gada oktobrī militārajā parādē valsts svētkos. Eksperti atzīmē, ka Ķīnas izmēģinātā hiperskaņas raķete var tikt aprīkota ar kodollādiņu. Ballistiskās raķetes lido lielā augstumā, bet hiperskaņas raķetes lido zemā trajektorijā ar aptuveni 6200 kilometru ātrumu, kas vairāk nekā piecas reizes pārsniedz skaņas ātrumu un lidojumā var mainīt virzienu, tāpēc tās ir grūti pārtvert. Ķīnas palaistā raķete aplidoja Zemi, pirms doties uz mērķi. Septembrī arī Ziemeļkoreja paziņoja, ka esot izmēģinājusi hiperskaņas raķeti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pentagons sekmīgi izmēģināja hiperskaņas raķeti pagājušā gada martā Klusajā okeānā pie Havaju salām. ASV militārpersonas paziņojušas, ka Pentagonam jāpanāk Maskava un Pekina hiperskaņas raķešu sacensībā, ja arī tā bīstami pavairotu kodolkonflikta risku.

Kodolzinātnieku izdotajā žurnālā “The Bulletin of Atomic Scientists” tā dēvētā Pastardienas pulksteņa rādītāji pabīdīti uz priekšu, brīdinot par pieaugušo kodolsadursmes risku. 2021. gadā hiperskaņas raķešu programmai ASV Aizsardzības ministrija pieprasīja 3,2 miljardus dolāru (2020. gadā saņēma divus miljardus dolāru). ASV velta lielu uzmanību pretraķešu aizsardzības modernizācijai, meklējot veidus, kā aizsargāties pret hiperskaņas raķetēm.

ASV ģenerālis Glens van Herks, kurš vada Ziemeļ­amerikas gaisa telpas aizsardzības pavēlniecību (NORAD), intervijā “FT” atzinis, ka Ķīnas veiktais hiperskaņas raķetes izmēģinājums “rada ievērojamus izaicinājumus NORAD spējai brīdināt par apdraudējumu un izvērtēt uzbrukumu”. Eksperti atzīmē, ka Ķīnas raķetes teorētiski var lidot pār Dienvidpolu, bet NORAD ir paredzēta Ziemeļamerikas aizsardzībai pret raķetēm, kas lido pār Ziemeļpolu.

2019. gadā Krievija paziņoja, ka tās bruņotajiem spēkiem nodota hiperskaņas raķete “Avangard”, kļūstot par pirmo valsti, kuras bruņojumā ir šāds ierocis. Kā apgalvoja Krievijas militārpersonas, izmēģinājumos raķete sasniegusi ātrumu līdz “Mach 27” jeb aptuveni 33 000 kilometru stundā.

Pagājušā gada oktobrī Krievija izmēģināja hiperskaņas spārnoto raķeti “Zircon”, kas tika palaista no karakuģa Baltajā jūrā. Vidējās sniedzamības raķete “Zircon”, ar ko plānots aprīkot Krievijas kara flotes kuģus un zemūdenes, paredzēta triecienam jūras mērķiem, un tās ātrums ir “Mach 8”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.