“Uz ātro noslauka, lai ir spīdīgs, un ēd ar peļu urīnu aptraipītu ābolu.” Pieaug leptospirozes draudi 1
Vienā no lielākajām veterinārajām klīnikām Pet City kopš augusta reģistrēti 11 dzīvnieku saslimšanas gadījumi, kas ir daudzkārt vairāk nekā iepriekšējos gados. Lai gan ne visiem dzīvniekiem diagnoze apstiprināta laboratoriski, slimības pazīmes un gaita liecina par leptospirozi, informē Latvijas Veterinārārstu biedrība.
“Šī gada vasarā un rudenī veterinārārsti novēro vairāk gadījumu nekā iepriekš. Pet City klīnika ir ziņojusi par to arī Pārtikas un veterinārajam dienestam, kura pienākumos ir veikt epidemioloģisko izpēti. Situācija uzsver nepieciešamību īpaši rūpēties par suņu vakcināciju, īpaši teritorijās, kur ir augsts inficēšanās risks,” saka LVB priekšsēdētājas Ilmārs Dūrītis.
Saslimušo un arī mirušo suņu vidū ir gan nevakcinēti, gan, diemžēl, arī pret leptospirozi vakcinēti dzīvnieki. Tas skaidrojams ar faktu, ka vakcīnas aizsardzība pret leptospirozi parasti ilgst apmēram gadu. Taču, ja suns dzīvo vietā, kur slimība ir bieži sastopama, vai tam ir liels inficēšanās risks, piemēram, saskare ar ūdenstilpnēm vai grauzējiem, vakcinācija var būt nepieciešama biežāk – līdz pat divreiz gadā.*
Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina dzīvnieku īpašniekus pārbaudīt, vai un kad vakcinācija ir veikta. Ja tā veikta ilgāk kā pirms gada, suns jāvakcinē atkārtoti. Ja ir augsts inficēšanās risks, dzīvnieks jā vakcinē pat reizi pusgadā.
*WSAVA Vakcinācijas vadlīnijas, 2024
Kas ir leptospiroze?
Leptospiroze ir akūta infekcijas slimība, ko pārnēsā galvenokārt grauzēji. Tā ir zoonoze un ļoti bīstama arī cilvēkiem. Risks inficēties palielinās, pazeminoties temperatūrai, kad žurkas un peles pārceļas uz siltākām vietām – cilvēku mājokļiem un lauksaimniecības telpām.
Dzīvnieki un cilvēki var inficēties galvenokārt:
• tieši saskaroties ar grauzēju urīnu,
• dzerot vai peldoties piesārņotā ūdenī,
• dzīvojot vai pastaigājoties mitrās teritorijās, kur leptospira var saglabāties uz virsmām ilgāku laiku.
“Jāņem vērā, ka slimie dzīvnieki leptospirozes ierosinātāju – spirohētu – var izdalīt vairākas nedēļas pēc saslimšanas. Turklāt daži dzīvnieki var būt hroniski nēsātāji, bet paši slimības pazīmes neizrāda. Tas vēlreiz atgādina milzīgo personīgās higiēnas nozīmi” piebilst LVB vadītājs. Tāpat LVB aicina veikt deratizācijas pasākumus lai nepieļautu grauzēju savairošanos.
Pirmās leptospirozes pazīmes suņiem var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra, vemšana, mazkustīgums, vēlāk parādās dzeltenas gļotādas un āda. Sastopoties ar šādām situācijām nekavējoties jāmeklē veterinārārsta palīdzība un stingri jāievēro personīgā higiēna.
