“Jānītis paņem kredītu” un ekonomika uzsprāgst: speciālisti brīdina, ka drīz Latvijā piedzīvosim riskantu “déjà vu” 0
2026. gadā un dažos turpmākajos darbosies “ekonomika aug pati no sevis” loģika. To jau iepazinām pirms apmēram 20 gadiem. Tas bija varens spēks! Notikumu pamatsižets – Jānītis aiziet uz banku, paņem hipo kredītu, būvē māju. Procesā rada darbavietu Anniņai vai arī palīdz pārvilkt viņas ienākumus pāri līnijai, pēc kuras šķērsošanas var doties uz banku pēc sava hipo kredīta. Anniņas ņemtais kredīts savukārt rada darbavietu Pēterītim, informē ekonomists Pēteris Strautiņš.
Ugunskurs nevar aizsvilties tik strauji un radīt tādu enerģijas pārpalikumu kā gadsimta pašā sākumā, labi, ka tā. Mājsaimniecību parādsaistības pret bankām ir ļoti zemas, bet nav apmēram nulle, kā bija 2000. gadā. Tas, ka aizņemšanās rezerves ir mazākas (proporcionāli IKP), mazinās ugunsgrēka risku. Toties celtniecības un saistītās nozares ir gatavas naudas plūdus kvalitatīvāk pārstrādāt kvalitatīvos mājokļos. Daudz mazāk ir jaunu cilvēku, kas var piedalīties procesa kritiskās masas veidošanā, kas pats par sevi ir slikti, bet arī mazina ekonomikas pārkaršanas risku.
Skaidrs, ka izaugsmes galvenais virzītājs ilgākā laikā ir un būs eksports, taču tas nenozīmē, ka nevajag izmantot šādu salīdzinoši vieglu ekonomikas audzēšanas iespēju. Līdzās ienākumiem un darbavietām te ir citi pozitīvi efekti. Lielāki un labāki mājokļi noteikti nekaitēs dzimstībai. Ieguldījumi mājokļos, jo īpaši vēsturiskajos rajonos, uzlabo pilsētu izskatu, kas savukārt veicina tūrismu, kas savukārt palielina mājokļu uzlabošanai pieejamo resursu, kas savukārt padarīs mūsu pilsētas par labvēlīgāku vidi intelektuālo pakalpojumu eksporta attīstībai u.t.t., citiem vārdiem, darbosies pozitīvā atgriezeniskā saite. Ekonomika var kļūt vienlaikus lielāka un baudāmāka.
Paralēli notiek vēl viens process, ar kuru tāpat nevajag pārāk aizrauties, bet īstajā laikā un vietā tam ir pielietojums – ekonomika aug, jo valsts par to maksā. Jeb, kā rakstīja Svētais Augustīns, dari mani tikumīgu, bet ne tūlīt.
Ekonomika ir kā vīns – tā kļūst labāka no vecuma
Pasaules ekonomika naudas izteiksmē vairāk nekā 2000 reizes pārsniedz Latvijas ekonomikas lielumu. Tas nozīmē, ka pat diezgan nīkulīga pasaules ekonomikas izaugsme patiesībā ļoti maz ierobežo eksporta pieauguma potenciālu, ja vien uzņēmumi aktīvi iztausta vietas pasaules tirgū, kas ir tiem tehnoloģiski, finansiāli un organizatoriski aizsniedzamas.
Turklāt, ja pieprasījums neaug pats, to var radīt. Ticams avots Briselē ziņo, ka Beļģija pirmo reizi vēsturē iedarbinājusi ES līguma pantu, kas ļauj nacionālās drošības vārdā ignorēt burta kalpu procedurālos iebildumus, lai nopirktu Latvijā ražotus dronus lidostu aizsardzībai, kas ir pārbaudīti kaujas apstākļos. Tātad piedāvājot iespēju, kādas līdz šim nav bijis. Nozarē, kas mūsu valstī lielā mērā izauga no dažu puišu jaunības hobijiem, jauno tehniķu stacijām u.tml. Augstajām tehnoloģijām rasties palīdz pasaules izzināšana caur izklaidi.
Jo ilgāk Latvija apgrozīsies pasaules apritē, jo vairāk kumulatīvi krāsies šādas prasmju sastapšanās ar vajadzībām. Laiks pamazām audzē pozitīvo pārsteigumu mantojuma kaudzi. Tie apaug ar sekundārajām, terciārajām u.t.t. sekām un vijas augšup kā vīteņaugi, viens otru
atbalstot. Šis process ceļ labklājību, kas it kā var iemācīt slinkot.
Taču labklājības garšas apguve palīdz saprast komfortā dzīvojošu, tātad visdrīzāk pirktspējīgu cilvēku vēlmes un vājās vietas, tātad radīt luksusa produktus. Prestižos ģeopolitiskos formējumos pavadīts laiks pamazām maina šeit ražotu produktu tēlu. Pārējo Baltijas valstu tehnoloģiski panākumi attīsta šī reģiona kopējo zīmolu. Ļoti daudz kas pasaulē mainās uz labu bez lielas piepūles. Problēmas, kuras nevar atrisināt, dažkārt atrisinās pašas no sevis, tās noturot ozolkoka mucā.
Ekonomika pati aizņem tai atvēlēto telpu
Zināšanu summas pieaugums pasaulē līdz šim ir vairāk palīdzējis lielajām pilsētām. Cilvēkiem ir bijis izdevīgi uzņemties lielpilsētu izmaksas un šaurību, lai būtu tuvu citiem (gudriem) cilvēkiem. Pasaulē, kur visgudrākā “persona” vairs nebūs cilvēks, šī loģika var mainīties. Tas nenozīmē, ka pilsētas kļūs tukšas. Bieži netiek novērtēts, ka cilvēki tur dzīvo ne tikai darba vajadzībām. Ļoti daudzi cilvēki, kuriem vispār vairs nevajag strādāt, mīt Londonas un Ņujorkas saspiestībā, jo tur dzīvot ir interesanti.
Taču mākslīgais intelekts (MI) var nākt par labu valstīm, kur ir lielas auglīgas zemes platības proporcionāli iedzīvotāju skaitam. MI pagaidām nevar radīt kompleksas organiskas molekulas, kuras iegūstam no zemes izmantošanas nozarēm. Pasaulē, kur lielāku daļu preču ražo roboti, kurus ražo citi roboti, t.s. bioekonomika varbūt veidos lielāku daļu tautsaimniecības tāpēc, ka pārējo preču daļu samazinās deflācija. Latvijas gadījumā tas nozīmētu lielākus ienākumus. Tie varētu būt visai koncentrēti zemes resursu īpašnieku rokās, taču labumu gūs arī citi.
Ja vien neabsolutizējam nevienlīdzības problēmu, te noteikti būs lielas iespējas. Arī tāpēc, ka lielākais zemes resursu īpašnieks ir valsts, no valsts mežiem gūtie ienākumi līdzfinansē valsts apmaksātos sabiedriskos pakalpojumus. Latvijā nav daudz cilvēku, toties ir daudz vietas, kur ekonomika aug pati.
