Restaurētās vecticībnieku sētas “Upāni” atklāšanas pasākums.
Restaurētās vecticībnieku sētas “Upāni” atklāšanas pasākums.
Foto: Ivars Soikāns

Kā atjaunota vecticībnieku sēta 0

Ivars Soikāns, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 7
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Lasīt citas ziņas

Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, Slutišķu sādžā atklāta restaurētā vecticībnieku sēta “Upāni”, kurā ir iekārtotas trīs Naujenes Novadpētniecības muzeja ekspozīcijas.

Restaurētajā mājā ir iekārtotas trīs ekspozīcijas, viena no tām – “Lūgšanu istaba”.
Foto: Ivars Soikāns
CITI ŠOBRĪD LASA

Restaurētajā mājā ir iekārtota ekspozīcija “Lūgšanu istaba”, kura atspoguļo 20. gadsimta sākuma vecticībnieku dzīvojamās istabas interjeru – “Sarkano stūri”, kurā apskatāmi reliģiskā kulta un sadzīves priekšmeti, melno jeb ķēķa kaktu ar krievu krāsni, plīti un virtuvē izmantojamiem priekšmetiem. Telpas centrā ir saimes galds un lauku sētas interjera priekšmeti.

20. gadsimta sākumā šajā mājā dzīvoja Isaja un Feodosijas Jermolajevu ģimene un viņu pieci bērni. Istabā saimnieki svētdienās aicināja sādžas iedzīvotājus, visbiežāk gados vecus, slimus cilvēkus, arī bērnus, kuriem bija grūtības nokļūt līdz attālajam dievnamam, uz kopējām lūgšanām. No šejienes arī ekspozīcijas nosaukums “Lūgšanu istaba”.

Šķūnī izveidota ekspozīcija “Galdnieka amats Latgalē 20. gadsimta 1. pusē”. Ekspozīcija iekārtota kā mājas saimnieka Isaja darbnīca, kas iepazīstina ar galdnieka amata prasmēm, izmantotajiem darbarīkiem, parāda kokapstrādes procesu, galdnieka radītos sadzīves priekšmetus un būvdetaļas. Katrs var pamēģināt radoši darboties ar logu būvdetaļām, vienlaikus klausoties Isaja stāstu par galdnieka ikdienu.

Foto: Ivars Soikāns

Atjaunotajā kūts ēkā ir iekārtota ekspozīcija “Lopkopība Latgalē 20. gadsimta. 1. pusē”, kas iepazīstina ar lopkopības īpatnībām un izmantotajiem darbarīkiem. Centrālo vēstījumu veido 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta pirmās puses kūts iekārtojums ar tai raksturīgo plānojumu. Kūts atmo­sfēru un sētā valdošo noskaņu raksturo ģimenes mīluļa jēriņa Astītes stāstījums.

Kopš 2010. gada Slutišķu sādža ir iekļauta Latvijas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā. “Upāni” ir viena no šī pieminekļa sastāvdaļām.

Mūsdienās Slutišķi ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas “Augšdaugava” sastāvdaļa. Teritorija ir iekļauta UNESCO Latvijas nacionālajā sarakstā. Sētas “Upāni” restaurācijas un ekspozīciju iekārtošanas budžets kopā ar pašvaldības līdz­finansējumu ir 336 243 eiro. “Upāni” restaurēti Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītā projekta “Rīteiropas vērtības” ietvaros.

SAISTĪTIE RAKSTI