“Jārīkojas nekavējoties!” Eiropieši steidzami meklē alternatīvu amerikāņu “milžiem” – “Visa” un “Mastercard” 0
Aptuveni divas trešdaļas no visiem karšu maksājumiem eirozonā apstrādā tieši ASV uzņēmumi – “Visa” un “Mastercard”. Eiropas amatpersonas un baņķieri brīdina, ka šo amerikāņu “milžu” dominēšana ir kļuvusi par vājo punktu Eirozonai.
Eiropai steidzami jāsamazina sava atkarība, jo, pasliktinoties attiecībām ar ASV, šī dominēšana var tikt izmantota kā politiskās ietekmes instruments, raksta Financial Times.
Eiropas maksājumu iniciatīvas vadītāja Martina Veimerta uzsver, ka Eiropa joprojām ir ļoti atkarīga no starptautiskajiem maksājumu risinājumiem: “Mums ir labi nacionālie resursi, piemēram, iekšējās maksājumu kartes sistēmas, bet mums nav nekā pārrobežu mērogā. Ja sakām, ka neatkarība ir tik svarīga un visi to saprot – tad mums jārīkojas nekavējoties,” viņa uzsver.
Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) datiem 2022. gadā “Visa” un “Mastercard” apstrādāja gandrīz divas trešdaļas visu maksājumu karšu darījumu eirozonā, bet 13 Eiropas Savienības valstīm nav pat nacionālās alternatīvas. Turklāt pat tur, kur šādas sistēmas pastāv, to izmantošana sarūk.
Amatpersonas baidās, ka pasliktinoties attiecībām ar ASV, maksājumu infrastruktūra varētu kļūt par līdzekli, ar ko izdarīt spiedienu.
Kādas ir alternatīvas?
2024. gadā tika ieviesta maksājumu sistēma “Wero”, kas ir Eiropas alternatīva “Apple Pay”. Šobrīd platformu jau izmanto 48,5 miljoni cilvēku Beļģijā, Francijā un Vācijā, un līdz 2027. gadam tā plāno paplašināties.
Vienlaikus Eiropas Centrālā banka attīsta projektu “digitālais eiro” – digitālo valūtu, kas stiprinātu monetāro suverenitāti. Ja to pieņems, līdz 2029. gadam, visiem eirozonas tirgotājiem būs obligāti jāpieņem digitālais eiro.
Daži politiķi uzskata, ka tas varētu kļūt par pamatu Eiropas “Visa” vai “Mastercard” versijai, taču, neskatoties uz ambīcijām, pastāv bažas, ka digitālais eiro varētu tikt ieviests pārāk vēlu.
“Problēma ir tā, ka digitālais eiro varētu parādīties tikai pēc dažiem gadiem – iespējams, jau pēc Donalda Trampa prezidentūras beigām. Tāpēc, manuprāt, mēs jau esam nedaudz nokavējuši,” piebilst M. Veimerta.
