“Bet tie, kas sēž Saeimā un Ministru kabinetā, ir pelnījuši prēmijas?” Kamēr IZM sevi aizstāv, sabiedrība pieprasa taisnīgumu 1
Valsts naudas balvu par izciliem sasniegumiem sportā piešķiršanas kritēriji ir subjektīvi un nav godīgi, pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) trešdienas sēdes un Latvijas parasportistu Aigara Apiņa un Riharda Snikus atstāšanas bez naudas balvām ceturtdien teica Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) prezidente Daiga Dadzīte.
“Tas ir ļoti negodīgi ne tikai attiecībā pret Aigaru un Rihardu. Ir vēl citi sportisti, tai skaitā kamaniņu braucēji, kuriem arī valstu konkurence Eiropas kausa posmā nav bijusi tik liela, un neolimpisko sporta veidu pārstāvji, piemēram, moto un autobraucēji, kuriem var atteikt,” savu viedokli pauž Dadzīte.
Latvijas Sporta likumā nav minēts, ka naudas balvas saņemšanai sacensībās jāpiedalās vismaz desmit sportistiem no desmit valstīm, viņa skaidroja.
“To Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izdomājusi pati,” pauž Dadzīte, piebilstot, ka katru gadu IZM pieņēmumi mainās. “Desmit valstis IZM darbiniekiem uzradās pēdējos divos gados. Iepriekš tie bija astoņi sportisti no astoņām valstīm,” stāsta Dadzīte.
LPK prezidente skaidro, ka sportisti sacenšas ar sportistiem, nevis ar valstīm, bet uz pasaules vai Eiropas čempionātu gadījuma parasportisti aizbraukt nevar.
“Pirms tam ir jāsasniedz minimālais rezultāts, ar ko sportists klasificējas sacensībām,” saka Dadzīte, norādot, ka nav iespējams izrēķināt, vai sacensībās būs IZM pieņemtais sportistu un valstu skaits un vai, piemēram, kaimiņš no Zviedrijas ar savu zirgu kvalificēsies Eiropas čempionātam.
Dadzīte norāda, ka Snikum Eiropas meistarsacīkstēm jāsāk gatavoties janvārī.
“Snikus man teica, ka viņam ir tik žēl. Būtu viņš zinājis, ka šādi būs kritēriji, viņš pēc Parīzes paralimpiskajām spēlēm būtu vienkārši paņēmis gadu brīvu. Tomēr viņš negribēja izkrist no aprites, jo ir labākais,” sprieda Dadzīte.
“Snikus ir labākais Eiropā, izcīnīja divas zelta medaļas Eiropas čempionātā, un likt manīt, ka tas nav izcili tikai tāpēc, ka nepiedalījās desmit valstu sportisti, liekas absurds,” saka LPK prezidente, bilstot, ka sacensībās piedalījās 13 sportisti no astoņām valstīm.
“Šobrīd LPK šajā jautājumā vairs neko nevar izdarīt,” saka Dadzīte.
Viņa stāsta, ka LPK iesniedza pieteikumu prēmijām, aizpildot speciālu anketu, bet vērtēšana IZM parasti sākas novembrī. Dadzīte norāda, ka vērtēšanas procesā IZM pieprasīja LPK papildu informāciju – par valstu skaitu, par veidu, kā sportisti kvalificējas sacensībām, nolikumus un citu informāciju.
LPK prezidente norāda, ka viņa pati sniedza šo informāciju un Apiņa gadījumā pievienoja pasaules rangu, kurā diska mešanā sportista pārstāvētajā F-52 veselības grupā ir 63 sportisti.
“Normatīvus, lai varētu piedalīties pasaules čempionātā, bija izpildījuši 15 sportisti, bet no viņiem uz Indiju lielās dārdzības dēļ bija aizbraukuši astoņi sportisti,” saka Dadzīte.
Viņa atgādina, ka uzturēšanās viesnīcā Indijā šogad pasaules čempionātā paravieglatlētikā vienam cilvēkam maksāja 350 eiro par dienu.
“Dalībai pasaules čempionātā paravieglatlētikā mēs plānojām visus 12 sportistus, kuri bija izpildījuši dalības normatīvus,” stāsta Dadzīte, piebilstot, ka dārdzība ļāva Indijā startēt vien četriem Latvijas sportistiem un tāpat rīkojās daudzas citas valstis.
Dadzīte uzsver, ka otrdien par LNSP trešdienas priekšlikumiem lems Ministru kabinets, un naudas balvu sarakstā vēl ir iespējamas izmaiņas.
Jau ziņots, ka trešdien LNSP atbalstīja naudas balvu piešķiršanu vairākiem sportistiem par izciliem sasniegumiem kopumā 813 089 eiro apmērā.
Sportistu vidū, kuriem ir paredzēts piešķirt naudas balvu, ir arī parasportiste Diāna Krūmiņa, bet Apinim un Snikum, kuri aizvadītajā sezonā arī sasniedza augstus rezultātus, naudas balvas nav paredzēts piešķirt.
LA.LV jau vēstīja, ka Latvijas paralimpietis Rihards Snikus savā “Facebook” profilā izteicis neapmierinātību par valsts naudas balvu piešķiršanas kritērijiem sportistiem, kuri sasnieguši augstus rezultātus.
Sabiedrības reakcija
Sociālajos tīklos lasāmi cilvēku viedokļi – ļoti daudzi pauž, ka tā ir nekaunība un liela netaisnība.
Lūk, cilvēku komentāri sociālajos tīklos!
“Zemiski. Nožēlojami!”
“Saeimā drīzāk sev uz svētkiem prēmijas izmaksās.”
“Prēmijas būs tikai ierēdņiem.”
“ABSOLŪTI AMORĀLI UN NOŽELOJAMI.”
“Nu, jau paliek arvien bezkaunīgāki! Šiem cilvēkiem pienākas vairāk, kā jebkuram citam.”
“Nožēlojami!!!!! Man kauns!!!!! Mūsu īpašie cilvēki, kuri ir nesuši Latvijas vārdu pasaulē, nav pelnījuši pateicību???? Jūs ko, nopietni???? Bet tie, kas sēž Saeimā un ministru kabinetā (kuri strādā ļoti, ļoti slikti) ir pelnījuši prēmijas????”
.. Bet ministrijās prēmijas turpina maksāt. Novembrī tam iztērēti 1,2 milj. EUR https://t.co/PBGl4ydArA pic.twitter.com/PDa9cTuF2n
— Jānis Hermanis (@J_Hermanis) December 11, 2025
