Britu izlūkdienestiem ir svarīga loma terorisma apkarošanā Eiropā 0
Starp Londonu un Briseli turpinoties sarunām par Apvienotās Karalistes izstāšanās noteikumiem no Eiropas Savienības, viens no britu izlūkdienestu vadītājiem, valdības komunikāciju centra (GCHQ) direktors Džeremijs Flemings paziņojis, ka Apvienotās Karalistes izlūkdienestiem bijusi “kritiski svarīga loma teroristu uzbrukumu izjaukšanā vismaz četrās Eiropas valstīs pagājušajā gadā”.
Britu izlūkdienesti piegādāja ļoti svarīgu informāciju, kas deva iespēju pērn izjaukt teroraktus vismaz četrās Eiropas valstīs, teica GCHQ direktors. Britu mediji atzīmē, ka Fleminga komentārs uzskatāms par Londonas atspēkojumu ES draudiem liegt Apvienotajai Karalistei pieeju ES drošības dienestu datu bāzēm pēc Britānijas izstāšanās no ES nākamā gada martā. Britānijas elektroniskās pārraudzības dienesta direktors Džeremijs Flemings, runājot NATO mītnē Briselē, uzsvēra, ka citām Eiropas valstīm ir bijusi ļoti noderīga izlūkošanas informācijas apmaiņa ar Apvienoto Karalisti par kiberuzbrukumu draudiem un to novēršanu. Fleminga izteikumi var tikt uzskatīti par tiešu pretsparu ES amatpersonām, kas draudējušas liegt Britānijai pieeju ES drošības dienestu datu bāzēm un programmai “Galileo”, Eiropā izveidotai elektroniskās pārraudzības sistēmai, kas ir alternatīva ASV Globālajai pozicionēšanas sistēmai (GPS).
Britu izlūkdienestu vadītāji, īpaši GCHQ direktors, ļoti reti uzstājas publiskos pasākumos ārzemēs, atzīmē laikraksts “The Guardian”, vērtējot Fleminga uzrunu NATO mītnē Briselē kā “bezprecedenta iejaukšanos diplomātisko sarunu norisē”. Īsi pirms tam ES delegācijas vadītājs breksita sarunās Mišels Barnjē, kurš ieradies vizītē Austrijā, brīdināja, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES tā vairs nebūs iesaistīta ES policijas dienesta “Europol” darbībā un datu apmaiņā.
Pēc sarunām NATO mītnē Briselē Flemings paziņoja: “Šī vizīte notiek ļoti svarīgā brīdī, kad Britānija pamet ES un mēs vienojamies par drošības līgumu, lai nodrošinātu Apvienotās Karalistes un ES dalībvalstu turpmāku kopīgu darbu mūsu drošības labā nākotnē.” Viņš apliecināja, ka pēc breksita Apvienotā Karaliste turpinās sadarboties ar ES un tās dalībvalstīm, jo “mums ir lieliskas attiecības ar izlūkošanas un drošības dienestiem visā Eiropā”. Atkāpjoties no GCHQ ierastās prakses nekad publiski neapspriest operatīvās lietas, Flemings atzīmēja, ka citas Eiropas valstis ir daudz ieguvušas no pieejas Apvienotās Karalistes izlūkdienestu informācijai. “Šīs attiecības un mūsu spēja strādāt kopā palīdz glābt dzīvības,” teica GCHQ direktors, piebilstot, ka “sadarbība turpināsies arī pēc breksita Apvienotās Karalistes un mūsu Eiropas partneru labā”.
Apvienotajai Karalistei ir divpusējas vienošanās par izlūkošanas informācijas apmaiņu ar Franciju, Vāciju un citām valstīm. Šī sadarbība tiek novērtēta Eiropā, jo GCHQ ir viena no lielākajām elektroniskās pārraudzības aģentūrām pasaulē un saistīta ar ASV Nacionālās drošības aģentūru, kam ir elektroniskās acis un ausis visos kontinentos. GCHQ dabiski sadarbības partneri ir Apvienotās Karalistes pretizlūkošanas dienests MI5, ko agrāk vadīja Džeremijs Flemings, un stratēģiskais izlūkdienests MI6. Mūsdienās informatīvā kara, viltus ziņu un kiberuzbrukumu apstākļos neviena valsts viena pati nevar aizsargāties pret globālajiem draudiem, kas prasa resursu, pieredzes un, pats svarīgākais, datu un informācijas ieguvi un apmaiņu, lai varētu izjaukt mūsu pretinieku plānus, uzskata GCHQ direktors Džeremijs Flemings.
