Latvijā vienīgā atbilstoši zaļajam iepirkumam sabiedriskajā sektorā uzbūvētā zaļā būve ir 2021. gadā celtā Ogres Centrālā bibliotēka, kas saņēmusi arī starptautisko energoefektivitātes sertifikātu BREEAM. Ogres Centrālās bibliotēkas bibliotēku un informācijas speciāliste Aija Bremšmite: “Šādas, patlaban vēl īpašas, bibliotēkas ēkas būvniecībā ļoti svarīga ir vietējās pašvaldības loma, tās vēlēšanās šādu būvi uzbūvēt.”
Latvijā vienīgā atbilstoši zaļajam iepirkumam sabiedriskajā sektorā uzbūvētā zaļā būve ir 2021. gadā celtā Ogres Centrālā bibliotēka, kas saņēmusi arī starptautisko energoefektivitātes sertifikātu BREEAM. Ogres Centrālās bibliotēkas bibliotēku un informācijas speciāliste Aija Bremšmite: “Šādas, patlaban vēl īpašas, bibliotēkas ēkas būvniecībā ļoti svarīga ir vietējās pašvaldības loma, tās vēlēšanās šādu būvi uzbūvēt.”
Foto: Karīna Miezāja

Būtisks pavērsiens – ES atbalstu varēs saņemt vien zaļās būvniecības projekti 35

Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Piontkovskis: Putins zina, ka Baltijas valstis pretosies, bet nav pārliecināts, ko darīs Rietumi 152
FOTO. “Kāds dekoltē!” Keita Midltone apmeklē pasākumu sev neierastā stilā – spilgts, drosmīgs, seksuāls
FOTO. “Prāta Vētras” bundzinieks Kaspars Roga komentē savu došanos prom no Latvijas 16
Lasīt citas ziņas

 

Pēc dažiem mēnešiem vai nedaudz vēlāk spēkā varētu stāties labojumi Ministru kabineta noteikumos, kas projektētājiem uzliks par pienākumu projektēt vien zaļas publiskās ēkas, bet būvniekiem būs jānodrošina to būvniecība.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šādu solījumu redakcija saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Tiesa gan, vispirms prasība projektēt un būvēt zaļi attieksies uz lielajām sabiedriskajām ēkām, bet pakāpeniski to pārnesīs arī uz citām būvēm.

Bibliotēka Ogrē ir kļuvusi par izglītības un kultūras centru.
Foto: Karīna Miezāja
Tas nozīmē arī, ka beigsies Latvijas cilvēku maldināšana par zaļo iepirkumu būvniecībā sabiedriskajā sektorā.

Statistikas skaitļi rāda, ka 2021. gadā no 2642 būvniecības iepirkumiem 513 jeb aptuveni 20% bijuši zaļie iepirkumi. Tātad ar zaļo iepirkumu uzbūvētas būves 713 milj. eiro vērtībā. Ko nozīmēja šāds “zaļums”? Būvniekiem bija atļauts iepirkumu atskaitēs atzīmēt kā zaļu, ja tajā izmantoja kādu no zaļajām komponentēm, piemēram, kādu energoefektivitātes risinājumu.

Zaļie risinājumi bija brīvprātīgi, nav noslēpums, ka arī dārgāki nekā citi, tāpēc tos gandrīz neizmantoja. Latvijā vienīgā zaļā būve publiskajā sektorā ir 2021. gadā uzbūvētā Ogres Centrālā bibliotēka. Savukārt privātajā sektorā ir uzbūvētas 50–80 zaļās būves, galvenokārt biroju ēkas.

 

Vienīgā zaļā būve – Ogrē

Uz Ogres jaunās bibliotēkas autostāvvietas jumta ir izvietoti saules paneļi, bet pašā autostāvvietā ikvienam ir iespēja bez maksas uzlādēt elektroauto.
Foto: Karīna Miezāja

Patlaban Latvijā vienīgā patiešām sabiedriskajā sektorā uzbūvētā zaļā būve Ogres Centrālā bibliotēka (OCB) saņēmusi arī starptautisko energoefektivitātes BREEAM sertifikātu. Projekta autors ir projektēšanas birojs “PBR”, arhitekti Valdis Onkelis, Rūdis Rubenis. Turklāt R. Rubenim tas bija diplomdarbs RTU Arhitektūras fakultātē.

Kas šajā pasīvajā mājā no enerģijas patēriņa skatpunkta ir īpašs? OCB bibliotēku un informācijas speciāliste Aija Bremšmite apmeklējuma laikā mums rāda zaļo sienu, kuras laistīšanai izmanto uz jumta vākto ūdeni. “Laistīšanas sistēmu regulē pro­gramma, ar lejkannu nestaigājam (smaida). Augi noteiktā laikā saņem ūdeni un vajadzīgās barības vielas,” teic A. Bremšmite.

Zaļās sienas apkalpošanu OCB pērk kā ārpakalpojumu. Uz autostāvvietas jumta ir izvietoti saules paneļi. Apkures sistēma ir pavisam citāda, nekā ierasts. OCB ir uzstādīta autonomā apkures sistēma – siltummaiņa sūknis. Tas atrodas pazemes baseinā, kur satek pilsētas notekūdeņi. Tātad ēka siltumu saņem no notekūdeņiem – no tā, kas paliek pēc mazgāšanās dušā, pēc ūdens izmantošanas labierīcībās. Autostāvvietā ikvienam ir iespēja bez maksas uzlādēt elektroauto.

Ēka ir vislielākā koka konstrukcijas būve Latvijā, turklāt tā ir arī energoefektīva – tā dēvētā pasīvā ēka.

OCB ir ļoti daudz logu, arī jumta logi, kas iebūvēti gandrīz katrā otrā stāva telpā. Šāds risinājums nodrošina, ka saulainā dienā saules gaisma nodrošina 80% no vajadzības pēc apgaismojuma. Arī te ir padomāts par resursu taupīšanu. Lai telpas nepiekarstu, lai nebūtu jātērē enerģija dzesēšanai, pirmajam stāvam ir izveidotas pārkares, bet jumta logus var aizsegt ar žalūzijām.

 

Kādas prasības būs jāievēro

VARAM Koordinācijas departamenta vadītājs Māris Klismets precizē, ka t. s. trešās grupas ēkas, kuru projektēšanai un būvniecībai vispirms piemēros zaļās prasības, ir šādas: muzeji, bibliotēkas, biroju ēkas, izglītības ēkas, zinātnes ēkas, viesnīcas, dzīvojamās ēkas, veselības aprūpes iestādes, sabiedriskās ēdināšanas ēkas, lauksaimniecības ēkas, glabātavas, rūpnieciskās ražošanas ēkas, sporta ēkas un tirdzniecības ēkas. Viņš arī atzīst, ka iemesli jauno prasību ieviešanai ir ES Zaļā kursa virzība un ES atbalsta pieejamība.

M. Klismets: “Būs jaunas prasības gan projektēšanai, gan arī būvniecībai. Agrāk zaļās prasības bija obligātas vien atsevišķiem procesa posmiem. Piemēram, ēkas demontāžai. Patlaban būs jāvērtē primārais enerģijas patēriņš (cik patērēs enerģiju), visos projektos būs jābūt velosipēdu un citu mikromobilitātes līdzekļu novietnei.

Papildu vērtējuma punktus piešķirs par elektroautomašīnu elektrouzlādes punktiem, atkārtoti izmantojamo un pārstrādājamo atkritumu glabāšanu. Vēl nosacījums būs ūdens taupīšanas ietaises, ēkas dizains (kā tas iederas apkārtnē), ventilācija un gaisa kvalitāte. Ļoti būtiska būs būvniecības, toskait apdares, materiālu izvēle. Tiks ņemts vērā aprēķins, cik daudz CO2 emisijas būve patērēs dzīves ciklā. Svarīgi būs dažādi pasīvie iekštelpu klimatu regulēšanas risinājumi. Piemēram, iebūvētie sensori gaisa kvalitātes noteikšanai. Nozīme būs arī atkārtoti izmantojamo materiālu un viegli pārstrādājamo materiālu izmantošanai projektā.”

VARAM ierēdnis uzsver, ka šie nebūs pēdējie labojumi noteikumos par zaļo publisko iepirkumu (ZPI). M. Klismets vērš uzmanību, ka arīdzan jaunās valdības deklarācijā ir pieminēta ZPI pilnveide. Ļoti svarīgi ir saprast, ka, būvējot zaļi, mazinās būves uzturēšanas izmaksas un ilgākā termiņā ieguldījums atmaksājas. Protams, pēc jauno labojumu spēkā stāšanās, prasībām kļūstot stingrākām, visticamāk, ka 28% lielais ZPI īpatsvars samazināsies.

 

Būvniekiem jāmaina domāšana

Dace Cīrule
Publicitātes foto

FICIL Zaļās ekonomikas darba grupas vadītāja Dace Cīrule: “Obligātie nosacījumi zaļajā publiskajā iepirkumā līdz šim aptvēra ļoti maz un vienlaikus viegli izmērāmu produktu klāstu, piemēram, biroja papīrs, tīrīšanas līdzekļi, pārtikas produkti u. c. Patlaban Zaļais kurss prasa īstenot zaļo iepirkumu daudz plašākās jomās. Pašlaik ES pat steidzina zaļo prasību ieviešanu.

Zaļo mērķu sasniegšanai tiek piešķirti līdzekļi no Atveseļošanas fonda un citiem fondiem. Lai šo naudu varētu ieguldīt, ir jāīsteno zaļais iepirkums. Svarīgi ir projekta izpildes rezultātā pierādīt, ka sasniegts konkrēts zaļais mērķis.

Tas nozīmē, ka brīdī, kad pasūtītājs izsludina iepirkumu, viņam ir jāspēj nomērīt un nofiksēt sākotnējo stāvokli. Lai īstenotu iepirkumu, vispirms jānoslēdz līgums, tad var pirkt iekārtas vai būvēt ēkas. Tās darbību nepārtraukti monitorē, un vien līguma izpildes beigās konstatē, vai procesa sākumā noteiktais mērķis ir sasniegts. Bet tieši tas ir priekšnoteikums ES atbalsta saņemšanai. Ja garā procesa noslēgumā nevar pierādīt mērķa sasniegšanu, naudu nevar saņemt.

Ja mūsu publiskajos iepirkumos, toskait būvniecībā un citās nozarēs, kur zaļais iepirkums līdz šim nebija obligāts, mēs turpinātu rīkoties atbilstoši līdz šim ierastajam, mēs ar 120% garantiju zinātu, ka iepirkuma nolikums un līgums nespēs palīdzēt sasniegt nepieciešamo rezultātu, un nevarētu būt pārliecināti, ka fondu līdzekļus patiešām izdosies saņemt.

Tātad nav variantu, lietām ir jāmainās! Ir jādarbojas citādi, būtiski revidējot daļu iepriekšējās prakses, to pārskatot un attīstot citādi. Tā ir vienīgā iespēja īstenot projektu un tikt pie ES naudas. Turklāt fundamentāli domāšana ir jāmaina arī privātajam sektoram, kas piedalās iepirkumos, ne tikai pašvaldībām un valsts iestādēm.”

SAISTĪTIE RAKSTI

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

LA.LV Aptauja

Vai atbalstāt ideju būvēt “zaļās” būves?

  • Jā, tas ir progresīvi
  • Nē, tas viss ir pārāk dārgi
  • Nezinu, jo pagaidām nav skaidrs, ko tas īsti nozīmē
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Piontkovskis: Putins zina, ka Baltijas valstis pretosies, bet nav pārliecināts, ko darīs Rietumi 152
FOTO. “Kāds dekoltē!” Keita Midltone apmeklē pasākumu sev neierastā stilā – spilgts, drosmīgs, seksuāls
FOTO. “Prāta Vētras” bundzinieks Kaspars Roga komentē savu došanos prom no Latvijas 16
VIDEO. “Tiešraide” no meža Smiltenes novadā – lūsis sagrauž kamerai vadus, pie reizes nofilmē arī pats sevi
Izskan ziņas, ka Ukrainā parādījusies Baltkrievijas bruņoto spēku vienība. Slaidiņš skaidro, vai tā ir taisnība 28
Lasīt citas ziņas
“Saskaņa” faktiski ir pazaudējusi varu ne tikai Daugavpilī, bet arī Rēzeknē
Zāles meklē, kur vien var. Poliklīnikas vadītāja atklāj, kādu medikamentu šobrīd trūkst visvairāk
Janvārī Ukrainā iznīcināts rekordliels okupantu skaits
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Kijiva: Putins var mēģināt veikt plaša mēroga uzbrukumu Ukrainai, kā tas notika pirms gada – 24.februārī
“Mēs esam gatavi izmeklēt, rakt dziļi.” Par jaunizveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju virzīs Krištopanu
10:06
VIDEO. “Neko neesmu dzēris!” Par interneta “hītu” kļūst video, kurā Bens Aflekss ballītē taisnojas sievai
09:59
Indra, Indris, Brigita un Indars – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
09:55
FOTO. “Kāds dekoltē!” Keita Midltone apmeklē pasākumu sev neierastā stilā – spilgts, drosmīgs, seksuāls
“Mēs esam gatavi izmeklēt, rakt dziļi.” Par jaunizveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju virzīs Krištopanu
Simona Striževska: Kāpēc ECB turpina agresīvi celt bāzes procentu likmes?
VIDEO. “Tiešraide” no meža Smiltenes novadā – lūsis sagrauž kamerai vadus, pie reizes nofilmē arī pats sevi
Kijivā 3.februārī pirmo reizi notiks ES-Ukrainas samits, kas dos “spēcīgu signālu” Maskavai un pasaulei 6
Piontkovskis: Putins zina, ka Baltijas valstis pretosies, bet nav pārliecināts, ko darīs Rietumi 152
“Rīgas satiksme” sāk aktīvu cīņu ar bezbiļetniekiem. Kas jāzina pasažieriem, braucot ar autobusu vai trolejbusu? 3
VIDEO. Dziedātājas Elīnas Gluzunovas ģimenē smags pārbaudījums – dēliņu piemeklējušas nopietnas veselības problēmas
Neimanis pārsteigts par steigu, kādā “RNP” padome pieņēmusi lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata
Anda Līce: Kāpēc politiķi ir tik kāri uz aplamām un nebeidzamām reformām? 33
Daudzviet Latvijā šorīt snieg, savukārt Rīgā gaidāms slapjš sniegs un neliels lietus
Vai starptautiskajā automašīnu nomas tirgū viss jau sen ir sadalīts? Latvijas uzņēmēju stāsts
Daugavpils Universitātes padomes rindas retinās
Olafs Zvejnieks: Nabadzības mazināšanai varmācība nav vajadzīga
Ārzemnieks Vecrīgas veikalā nozog tūkstošiem eiro vērtu pulksteni, policija veic kratīšanu viesnīcā
FOTO. “Prāta Vētras” bundzinieks Kaspars Roga komentē savu došanos prom no Latvijas 16
Visu dienu tev būs liela steiga! Horoskopi 1.februārim
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 5
FOTO. 3 miljoni ASV dolāru – šādu summu princis Harijs un Megana Mārkla esot iztērējuši par Covid-19 vakcīnām
Advokāta Bunkus slepkavības lieta: Apsūdzēto uzņēmēju Uļmanu patur apcietinājumā 11
“Jums es esmu nelietis.” Bijušais “Vagner” komandieris atvainojas Norvēģijā dzīvojošiem ukraiņiem 13
Premjers Kariņš: Korupcija ir sērga, kas mantota no okupācijas laikiem 85
Kas ir šī brīža spilgtākie Latvijas politikas nesēji?
VIDEO. Ukraiņi notur piemiņas dievkalpojumu nogalinātajiem ārzemju brīvprātīgajiem palīgiem