“Cilvēki vairs nepērk pat ledusskapi.” Jenzis par satraucošo situāciju Latvijas iedzīvotāju maciņos 0
Katram trešajam Latvijas iedzīvotājam finansiālais drošības spilvens pietiek tikai vienam mēnesim, TV24 raidījumā “Preses klubs” atzina Latvijas Restorānu biedrības prezidents, LBTU docents Jānis Jenzis.
“Mani dara bažīgu, ka 30 procentiem Latvijas iedzīvotāju drošības spilvens ir tikai vienam mēnesim,” norāda Jenzis, uzsverot, ka tas ir “šausmīgi mazs” uzkrājums.
Viņš skaidro, ka tas nozīmē – katrs trešais cilvēks nav gatavs krīzes situācijām, piemēram, darba zaudēšanai vai nopietnām veselības problēmām.
Jenzis norāda, ka ļoti neliela sabiedrības daļa var atļauties turēt uzkrājumus bankā. Lielākajai daļai iedzīvotāju inflācija, pandēmija un Krievijas agresija Ukrainā ir būtiski pasliktinājusi dzīves kvalitāti.
Viņu satrauc arī tas, ka cilvēki atliek lielākus pirkumus un izvēlas taupīt pat uz sadzīves tehniku. “Cilvēki neplāno pirkt pat ledusskapi, jo nolēmuši ietaupīt,” viņš atzīst.
Jenzis uzsver, ka šāda rīcība nenāk par labu ekonomikai. Ja iedzīvotāji masveidā pāriet taupīšanas režīmā, tas var nozīmēt, ka valstij nākotnē nāksies aizņemties vēl vairāk.
Jau iepriekš LA.LV portālā vēstījām, ka kamēr minimālā alga nākamgad pieaugs, vidējās algas kāpums varētu vēl vairāk palielinot plaisu starp zemāk un augstāk atalgotajiem darbiniekiem.
Tas liek domāt, ka likumā noteiktais minimālās algas slieksnis faktisko darba samaksu ietekmē galvenokārt šādās situācijās:
1. Apvidos ar visaugstāko bezdarba līmeni, kur cilvēkiem ir ļoti ierobežotas izvēles iespējas.
2. Gadījumos, kad cilvēkus strādāt šo darbu mudina arī cita motivācija – vēlme iegūt pieredzi, entuziasms vai pienākuma sajūta, darbs radinieku uzņēmumos, sava biznesa uzsākšana.
3. Darba tirgus pētniekiem ir labi zināms – jo mazāka ir uzrādītā alga, jo lielāka varbūtība, ka cilvēks kaut ko saņem papildus. Daudzos gadījumos minimālās algas līmenis novelk līniju, zem kuras nevar “optimizēt” darbaspēka nodokļus, tas neatspoguļo visus darba ienākumus.
