Daudzi dzīvo ilūzijā, ka par “aplokšņu algu” maksāšanu nekas traks nebūs. Aktuāls Latvijas tiesas spriedums gan parāda pretējo… 0
Kā zināms, valstī ir nopietna problēma ar ēnu ekonomiku. Nupat Saeima pieņēma nākamā gada budžetu ar 3,3% deficītu no IKP. Vai deficīts mazinātos, ja pilsoņi godprātīgi maksātu valstij nodokļus, nevis izvairītos no tiem, maksājot “aplokšņu algas”?
Lai arī Valsts ieņēmumu dienests aktīvi seko līdzi iedzīvotāju naudas plūsmai, ēnu ekonomika valstī nav zudusi. Cilvēki grib, lai pašiem savā maciņā paliek vairāk naudas, bet kas rūpēsies par Latvijas kopējo maku?
Novembra vidū Kurzemē izskatīta lieta par “aplokšņu algu” izmaksāšanu. Atliek vien cerēt, ka bargais tiesas spriedums kalpos līdzcilvēkiem kā mācība, ka “aplokšņu algas” ir krimināli sodāmas un tās nopietni kaitē valsts budžetam.
Vairāk par krimināllietu un tās spriedumu vietnē “Facebook” lasāms Zvērināta advokāta Laura Klagiša biroja profilā: “✔️ Daudzi uzņēmēji joprojām dzīvo ar pārliecību, ka finanšu noziegumi, piemēram, “aplokšņu algu” izmaksa vai izvairīšanās no nodokļiem, ir “balto apkaklīšu” pārkāpumi, par kuriem draud naudas sods vai nosacīta brīvības atņemšana. Tomēr nesens Kurzemes apgabaltiesas 2025. gada 14. novembra lēmums krimināllietā Nr. 12814000719 kliedē šīs ilūzijas. Tiesa lēma atstāt spēkā reālu brīvības atņemšanu uzņēmuma valdes loceklim (uz 2 gadiem 6 mēnešiem, atņemot tiesības uz 3 gadiem 6 mēnešiem ieņemt valdes locekļa amatu kapitālsabiedrībās, kā arī piedzenot mantiskā kaitējuma kompensācija 525 934,70 eiro apmērā. Zemāk apkopojam galvenās atziņas un padomus uzņēmējiem, kas izriet no šī sprieduma.
✔️ Daļēja zaudējumu segšana vairs negarantē brīvību. Konkrētajā lietā apsūdzētais līdz apelācijas instances lēmumam bija labprātīgi atmaksājis valstij ievērojamu summu — 78 000 eiro. Tomēr tiesa uzsvēra, ka tas ir tikai ~1/7 daļa no kopējā nodarītā kaitējuma, kas sasniedza vairāk nekā pusmiljonu eiro (540 934,70 eiro). Tiesa norādīja, ka daļēja kaitējuma atlīdzināšana nav uzskatāma par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma izpratnē — lai tas tā būtu, kaitējumam jābūt novērstam pilnībā. Lai gan atmaksa tika ņemta vērā pie soda noteikšanas, tā nepasargāja no reāla cietumsoda. Ja esat nonācis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, stratēģija “maksāšu pamazām” var nebūt pietiekama, lai izvairītos no cietuma, ja kopējais parāds ir liels.
✔️ Smagos finanšu noziegumos personība “nobāl” pret nodarījuma smagumu. Aizstāvība tiesā argumentēja, ka apsūdzētajam ir divi nepilngadīgi bērni, slima māte un viņš iepriekš nav reāli sodīts. Parasti šie ir spēcīgi argumenti par labu nosacītai notiesāšanai vai probācijas uzraudzībai. Tomēr tiesa atzina šos apstākļus par “neitrāliem”. Tika uzsvērts, ka noziegums bija ilgstošs (pusotru gadu), sistemātisks un radīja milzīgus zaudējumus valsts budžetam. Tiesa norādīja, ka apgrūtinājumi ģimenei cietumsoda dēļ ir paša apsūdzētā “bezatbildīgas rīcības sekas”, kuras viņam vajadzēja paredzēt. Tātad, paļaušanās uz pozitīvu personības raksturojumu vairs nestrādā gadījumos, kad valstij nodarītie zaudējumi ir mērāmi simtos tūkstošu eiro.
✔️ Šajā lietā uzņēmējs izmaksāja neuzrādīto darba samaksu gandrīz 1 miljona eiro apmērā (972 803,21 eiro). Tiesa šādu rīcību kvalificēja nevis kā vienkāršu kļūdu grāmatvedībā, bet gan kā darbību, kas tieši apdraud valsts ekonomisko pamatu un katra iedzīvotāja intereses. Tiesa secināja, ka par šādu apjomu — kas 226 reizes pārsniedz likumā noteikto “ievērojamo apmēru” — vienīgais taisnīgais sods ir reāla brīvības atņemšana.
✔️ Neaizmirstiet par papildsodiem. Papildus cietumsodam, tiesa apsūdzētajam uz 3 gadiem un 6 mēnešiem atņēma tiesības ieņemt valdes locekļa amatu kapitālsabiedrībās. Ko tas nozīmē: Pat pēc soda izciešanas uzņēmējs nevarēs legāli vadīt uzņēmumus, kas var pilnībā iznīcināt karjeru un biznesa iespējas.
✔️ Šis spriedums ir skaidrs signāls, ka tiesu tolerance pret liela apmēra nodokļu nemaksāšanu un “aplokšņu algām” strauji mazinās. Argumenti, kas strādāja pirms 5 vai 10 gadiem (pozitīvs raksturojums, daļēja atmaksa, ilgs tiesas process), vairs negarantē palikšanu brīvībā. Vislabākā aizsardzība ir prevencija. Ja jūsu uzņēmumā pastāv nodokļu riski vai esat saņēmuši pirmos signālus no VID, nekavējoties meklējiet juridisku palīdzību, lai sakārtotu saistības pirms tiek uzsākts kriminālprocess. Brīdī, kad lieta nonāk tiesā, iespējas izvairīties no reāla cietumsoda kļūst ievērojami mazākas.”
