Dabas aizsardzības plānu apspriešanā tiek piesaistīti “savējie”. Mednieki – nelūgtie viesi 1
Indulis Burka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī medniekiem un dabas vērtību sargātājiem daļa vērtību ir kopīgas, kā vieni, tā otri atrodas dažādās ierakumu pusēs.
Atliek tikai retoriski jautāt, kāpēc tā notiek – atšķirīgas lietu izpratnes, īpaši domājot par saprātīgu saimniekošanu un dabas sargāšanu, ambīciju vai kādu citu iemeslu dēļ.
Lai arī tiek apgalvots, ka mūsu visu uzdevums ir atrast veselīgu līdzāspastāvēšanu un konstruktīvu kopdarbību, ar to, visticamāk, tiek domāta pakļaušanās kādam viedoklim, kas ne vienmēr otrai pusei ir pieņemams.
Dabas aizsardzības pārvaldei cits redzējums
8. jūnijā publikācijā “Medniekiem neļauj palīdzēt zemniekiem” tika paustas Siguldas, Līgatnes, Krimuldas un Amatas novadā medījošo mednieku bažas par to, ka Gaujas Nacionālā parka teritorijā Siguldas pusē esošo rezervātu topošie dabas aizsardzības plāni vēl vairāk mazinās iespējas palīdzēt vietējiem lauksaimniekiem sargāt sējumus no meža dzīvnieku postījumiem.
Turklāt pieaugošās cūku populācijas dēļ medniekus satrauc bioloģiskās daudzveidības saglabāšana rezervātos.
Cūkām uzrokot zemsedzi, tur esošais augājs iet bojā un rakumus pārņem citas sugas – par to liecināja mednieku demonstrētie fotoattēli.
Pēc publikācijas redakcija saņēma pārmetumu pilnu vēstuli no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dabas skaitīšanas vadītājas asistentes Ilzes Reinikas, ka, lūk, mednieki neko nav teikuši sabiedriskās apspriešanas sapulču laikā.
Tāpat mednieku kolektīvi neesot pauduši savu gribu un apņēmību iesaistīties projekta uzraudzības grupā, kas sniedz regulāru informāciju par saņemtajiem priekšlikumiem, darba gaitu, nākamajiem soļiem utt.
Situāciju no sava skatu punkta lūdzām skaidrot arī Dabas aizsardzības pārvaldi. DAP Dabas aizsardzības departamenta direktores vietnieks, Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis atbildes vēstulē raksta: “Gaujas Nacionālā parka (GNP) dabas rezervāta zona ir izveidota, lai saglabātu bioloģiski daudzveidīgajās teritorijās notiekošos dabiskos procesus.
Līdz ar to tikai GNP rezervāta zonā, kas aizņem nepilnus 4% no visas GNP teritorijas, ir aizliegta jebkāda dabas resursu ieguve, saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot zinātnisko izpēti un darbības, kas nepieciešamas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ugunsdrošībai.”
J. Dzenis uzsver, ka veicot medījamo dzīvnieku pēdu uzskaites rezervāta zonā, kā arī apsekojot aizsargājamo sugu dzīvotnes un biotopus rezervātos, līdz šim nav konstatēts, ka medījamo dzīvnieku populācijas blīvums tajās apdraudētu dabas vērtības, kuru aizsardzībai tā izveidota.”
Nenoliedz medību nepieciešamību
Jēkabs Dzenis nenoliedz medību nepieciešamību: “Medības nereti ir nepieciešamas, lai realizētu pasākumus dabas vērtību aizsardzībai, piemēram, mazinātu bebru negatīvo ietekmi uz dabas vērtībām.
Tajā pašā laikā medības var arī apdraudēt to dabas vērtību saglabāšanu, kurām konkrētā īpaši aizsargājamā dabas teritorija izveidota, piemēram, veicot medības ar rīkiem vai termiņos, kas rada traucējumu aizsargājamām sugām, vai veidojot dzīvnieku barotavas nepiemērotās vietās u. c. veidos.
Līdz ar to, izstrādājot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānus vai individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, tiek meklēti risinājumi, kas veicina medību pozitīvo ietekmi uz dabas vērtību saglabāšanu konkrētajā teritorijā.
2020. gadā ir uzsākta GNP dabas aizsardzības plāna izstrāde un teritorijas dabas vērtību inventarizācija. Plāna gala redakcija būs gatava 2023. gada janvārī, un tā ietvaros tiks vērtēta arī medību nozīme šajā teritorijā.
Līdz šī gada 15. martam ikvienam interesentam bija iespēja sniegt savus priekšlikumus GNP teritorijas attīstībai. Plāna izstrādātāji līdz šim nav saņēmuši nevienu mednieku ierosinājumu.
Savukārt saņemtajā un reģistrētajā z/s “Melderi” iesniegumā viens priekšlikums ir veltīts medībām GNP. Tas tiks izvērtēts pēc tam, kad būs pilnībā pabeigta un izvērtēta informācija par parka dabas, kultūrvēstures, tūrisma un sociālekonomiskajām vērtībām.
Izstrādātāji piekrīt, ka medniekiem ir nenoliedzami svarīga regulējošā funkcija: mednieki zināmā mērā pilda plēsēju uzdevumu un ierobežo ekspansīvu sugu izplatīšanos, kā, piemēram, bebri, jenotsuņi, kuri apdraud citas sugas. Mūsu visu uzdevums ir atrast veselīgu līdzāspastāvēšanu un konstruktīvu kopdarbību.
Dabas lieguma un rezervāta zona netiek noteikta zemēs, kuras tiek izmantotas lauksaimniecībai, attiecīgi staltbriežu un mežacūku medības šajās platībās postījumu novēršanai nav ierobežotas.”
Runā mednieku un lauksaimnieku vārdā
Vēlreiz tiekoties ar Siguldas apkaimes mednieku pārstāvjiem, gan iezīmējas mazliet citāda aina, īpaši Covid-19 gaismā.
Mednieku kluba “Melderi” vadītājs Jānis Krieviņš atklāja, ka vienā no sabiedriskās apspriešanas sapulcēm, kuras notika vēl pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, cēlies kājās un runājis gan kā mednieku, gan zemnieku pārstāvis, jo ir arī zemnieku saimniecības “Melderi” saimnieks.
“Viens no tematiem, ko aizskāru, bija tas, ka meža dzīvnieki pa dienu slēpjas liegumos un dabas rezervātos, bet pa nakti dodas sirojumos uz zemnieku laukiem, posta mežaudzes.
No rīta viņi atgriežas liegumos, un tur uzturas liels dzīvnieku daudzums. Īpaši mežacūkas un staltbrieži, kas ir lielākie postītāji. Mans priekšlikums bija ļaut medniekiem medīt, ievērojot īpaši saskaņotu kārtību, piemēram, ziemā, kad nav iespējams kaitēt veģetācijai nekādā veidā.
Tā varētu samazināt dzīvnieku populāciju.
Liegumus apmeklē sēņotāji un ogotāji, un neviens viņus nevaktē… Kāpēc neuztraucas, ka tiek izbradātas dabas vērtības.
Tāpat rezervāti un liegumi kļūst par egļu mizgrauža perēkļiem, kur ir veci un panīkuši koki.
Sapulces laikā uzstājās eksperts, kurš tieši minēja Vācijas piemēru, kur mizgrauža izplatīšanās sākusies tieši no dabas rezervāta. Viņam laikam šī ziņa nejauši paspruka…” tā Jānis Krieviņš.
Mednieki tāpat uzskata, ka dabas aizsardzības plāna izstrādātājiem šis ir algots pasākums – viņi par to saņem naudu. Savukārt mednieki nesaņem naudu par to, ka strādā sabiedrības labā, tieši pretēji – tērē savus līdzekļus.
Ja plāna izstrādātājiem patiešām rūpētu mednieku viedoklis, īpaši tad, kad Covid-19 laikā saieti un tikšanās nemaz nebija iespējami, varēja vēstuļu formā sazināties ar ieinteresētajām pusēm un veikt informācijas vākšanu un apkopošanu.
Mednieku formējumu kontaktinformācija ir ļoti viegli atrodama. Tikai vajag mazliet vēlēties.
Mednieki – nelūgtie viesi sabiedriskajā apspriešanā
Vai medniekiem ir iespēja aktīvi piedalīties apspriešanā? Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks: “Manuprāt, tā jau ir kļuvusi pat tradīciju, ka DAP cenšas īpaši neafišēt šādu plānu apspriešanu.
Kad mums ir bijusi iespēja piedalīties, izdevies arī panākt pozitīvu risinājumu. Diemžēl šādās apspriedēs neviens necenšas uzklausīt argumentētu viedokli, tikai runā vispārīgās frāzēs.
Arī tā ir kļuvusi par sliktu tradīciju Latvijā. Apspriešanai tiek piesaistīti “savējie”. Savukārt tos, kuri varētu iebilst – mežinieki, zemnieki un mednieki –, cenšas turēt pa gabalu.”
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis: “Ir noteikta kārtība, kādā paredzēta sabiedrības iesaiste šādu jautājumu apspriešanā. Iespēja medniekiem ir, un tā ir jāizmanto.
Vislabāk to darīt caur medniekus pārstāvošajām organizācijām, kuru teiktajam ir lielāks svars un speciālistiem kompetence šādu jautājumu risināšanā.”
Mednieki nolēmuši nepalikt malā un ir apņēmības pilni rīkoties, lai tiktu līdzsvarota vēlme noteikt liegumus ar nepieciešamību atbalstīt ražojošās nozares, kas ir valsts tautsaimniecības pamatā.
