Desmitiem miljonu deficīts Stradiņu slimnīcas būvniecībai izplānots? 2
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai papildu jau ieplānotajam 91 miljonam eiro būs nepieciešami vēl 30 miljoni. Tie būs jāmaksā no valsts budžeta, jo Eiropas nauda tam nav paredzēta.
Veselības ministre skaidro, ka divu gadu laikā par 30 procentiem cēlušās būvniecība cenas. Tas neatbilst patiesībai – šis sadārdzinājums bija ieprogrammēts jau 2016.gadā, kad slimnīca un ministrija rēķināja būvniecības izmaksas, svētdien ziņo raidījums “Nekā personīga”.
Raidījums izvirzīja jautājumu – vai ministres rīcība neizskatās pēc plāna, kā, samazinot naudu Stradiņa slimnīcai, to pirms vēlēšanām sadalīt visām slimnīcām Rīgā un reģionos? Par iztrūkumu Stradiņu projektā tagad būs jālemj jaunajai valdībai.
Raidījums vēstīja – lai gan pirmā kārta izmaksāja vairāk ne kā 1800 eiro kvadrātmetrā, otrajā kārtā dokumentos fiksēja 1500 eiro. Ja “Stradiņu” tāme nebūtu samazināta, Eiropas nauda netiktu citu medicīnas iestāžu projektiem.
Ļoti iespējams, ka savu miljonu nedabūtu arī tā brīža Čakšas padomnieces Alīdas Vānes Balvu un Gulbenes slimnīca, versiju minēja raidījums.
Ideja uzbūvēt no jauna Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu radās 2000.gadu sākumā. 2006.gadā slimnīca un veselības ministrs Vinets Veldre rēķināja, ka tas izmaksās 500 miljonus latu. Ieceres bija vērienīgas – divi jauni korpusi, vēsturisko ēku atjaunošana, bērnudārzs, helikoptera laukums un un dzelzceļa stacija.
Krīze plānus aizkavēja. Tikai 2012.gadā bija gatavs projekts pirmā, jeb A korpusa būvniecībai. Konkursā uzvarēja firmu Skonto būve un Re un Re apvienība SBRE, kas prasīja nesamērīgi lielu summu – 196 miljonus eiro. Tik daudz naudas nebija un projektu sadalīja divās daļās, pirmo uzbūvējot vienkāršāko un lētāko daļu.
Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa pirmo kārtu pabeidza 2017.gada sākumā. Par 67 miljoniem uzbūvēta moderna ēka, kurā atrodas poliklīnika, laboratorija un manipulāciju telpas. Daudz nozīmīgāka būs projekta otrā daļa ar uzņemšanas nodaļu un operāciju zālēm.
Pie otrās, dārgākās kārtas būvēšanas SBRE netika. Iepirkumu eksperti un secināja, ka līgumu nevar turpināt, jāsludina jauns konkurss.
2016.gadā valdība apstiprināja noteikumus, ka Stradiņa slimnīcas otrās kārtas būvniecība un slimnīcas aprīkošana izmaksās 91 miljonu eiro. 64 miljoni būs no ERAF, 22 – valsts budžeta finansējums, bet 4,5 maksās slimnīca.
Jau tobrīd šie aprēķini nebija ticami, pauda “Nekā personīga”. Ministrija uzstāja, ka viens kvadrātmetrs izmaksās 1500 eiro, lai gan pirmajā kārtā maksāja 1860. Pret samazinājumu tad iebilda Stradiņa slimnīca valdes loceklis Normunds Štāls.
“Šāda līmeņa objektu nevar uzcelt par kopmītņu cenu,” viņš saka intervijā TV3.
Tagad slimnīca un Veselības ministrija no budžeta prasa vēl 30 miljonus. Ja naudas nebūs, nevarēs sākt būvēt. Ministre Anda Čakša neatzīst, ka pirms diviem gadiem nepareizi aplēstas izmaksas.
Viņa tostarp intervijā uzsver, ka būvniecības izmaksas ir objektīvi pieaugušas par 30 procentiem.
Statistikas pārvaldē Nekā personīga informēja, ka kopš 2015.gada būvniecības cenas augušas par 6,5 procentiem.
Vajadzība pēc papildu 16 miljoniem būvniecības un 12 miljoniem iekārtām atklājusies, kad projektētāji sarēķinājuši projekta iespējamās izmaksas. Summa vēl var mainīties, kad savus piedāvājumus konkursā izteiks būvnieki.
Pārlieku optimistiskā cena parādījās 2016.gada vasarā. Tobrīd no Eiropas fondiem bija pieejami 152 miljoni. Stradiņu celtniecības tāme bija 153 miljoni. Citām slimnīcām nekas nepaliktu.
Pēc Štāla vārdiem, mērķis bija šo iezīmēto naudas masu no Eiropas Savienības finansētās veselības aprūpes budžeta samazināt. Lai to samazinātu, vajadzēja šo skaitli izdomāt krietni zemāku, lai varētu pārdalīt naudu citām slimnīcām.
Veselības ministrija pieprasījusi samazināt tāmē būvniecībai paredzēto summu no 2800 eiro kvadrātmetrā uz 1500. Štāls neesot piekritis un viņu no amata atbrīvoja, atgādina TV3.
“Es nevaru apgalvot, ka tas cipars būtu bijis izvilkts no zila gaisa. Nu kaut gan arī tajā laikā bija, kas teica, ka tā ir fantāzija. Bet, no otras puses, es gribu teikt, ja mēs tajā brīdī būtu nodefinējuši 2000, droši vien projektēšanas gaitā projektētāji justos varbūt nedaudz brīvāki. Šobrīd projektu izstrādājot viņiem arī ir bijis uzdevums maksimāli tuvoties tam 1500, bet nu, tas nav izdevies,” atzina slimnīcas valdes loceklis Jānis Komisars.
Jauno kvadrātmetra cenu bija izrēķinājis Čakšas tā brīža padomnieks Jānis Stakens, vēsta raidījums. Viņš kā piemēru ņēmis VID ēkas būvniecības izmaksas, kas bija 1300 eiro kvadrātmetrā un Tartu slimnīcas būvniecību, kur summa bijusi ap 1500 eiro.
“1500 uz to brīdi bija esošās tirgus izmaksas plus vismaz desmit procenti rezervei. Var atzīt, ka tirgus šo divu gadu laikā ir audzis ātrāk, nekā mēs spējām prognozēt,” viņš komentēja šodien.
Stakens nenoliedz, ka mērķis ir bijis arī panākt, lai visa Eiropas nauda neaiziet tikai Stradiņiem.
Tā summa, kas tika mantota no iepriekšējā ministra, bija paredzēts, ka visa aizies tikai Stradiņu būvniecībai. Savukārt šāda pieeja ar šādu tirgus cenu ar godīgu konkursu ļāva plānot, ka no šīs naudas var atlicināt diezgan ievērojamu summu, piemēram, Gaiļezera rekonstrukcijai, kas tur ir ļoti vajadzīga.
Tagad Eiropas nauda jau ir sadalīta. 18 miljoni Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, 11 miljoni Bērnu slimnīcai, 14 miljoni Liepājas slimnīcai. 15 miljoni tika arī mazajām slimnīcām. Miljonu un simts tūkstošu investīcijas saņēma arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība. Tās īpašniekos un valdē ir bijusī Čakšas padomniece A. Vāne.
Pēc raidījuma vērtētā, mazajām reģionu slimnīcām nauda dalīta vienkāršoti – lai visiem kaut kas tiek. Atbilstoši pakalpojumu klāstam tās sadalītas līmeņos. Trešā līmeņa slimnīcas, kā Balvu un Gulbenes slimnīca, var pretendēt uz 1,1 miljona atbalstu. Otrā līmeņa, piemēram, Alūksnes slimnīca, uz 770 tūkstošiem. Pirmā līmeņa slimnīcas var dabūt 110 tūkstošus. Pirmajā līmenī ir Bauskas un Limbažu slimnīcas.
