Dienvidāfrika atzīmē demokrātijas 20.gadadienu 0
Dienvidāfrikas Republika (DĀR) svētdien, 27.aprīlī, atzīmē 20.gadadienu kopš aparteīda likvidēšanas un pirmajām brīvajām vēlēšanām, tomēr aizvadītie gadi daudzām jaunās demokrātijas institūcijām nav bijuši veiksmīgi.
Valsti plosa augsta līmeņa politiskie skandāli un nopietna institucionālā krīze.
Gan mazās pašvaldības, gan lielās ministrijas grauj korupcija un slikta vadība.
Viens no piemēriem sabrukušajiem sapņiem par saulainu rītdienu ir Johannesburgas Krisa Hani Baragvanata hospitālis, kas ir Āfrikas lielākā slimnīca.
Medicīnas iestādē, kas reiz bija viena no labākajām kontinentā, ārsti tagad veic ārkārtas operācijas mobilo telefonu gaismā, bet nopietni slimi pacienti gultasvietu trūkuma dēļ ir spiesti gulēt pa trim vienā gultā. Slimnīcas aprīkojums ir nolietojies un trūkst medikamentu.
Problēmas ir sistēmiskas un prasa pilnīgu pārvērtēšanu, norādīja viens no valsts ārstu asociācijas biedriem, piebilstot, ka tās neaprobežojas tikai ar veselības aprūpes sektoru.
Limpopo provincē 5000 bērnu jau ilgāk nekā pusgadu nav mācību grāmatu, jo valdība nobloķējusi piegādes līgumu.
Lai zemās kvalitātes skolotāju dēļ nesamazinātos augstskolu studentu skaits, DĀR valdība visā valstī samazinājusi standartus vidusskolu beigšanai.
Milzīgas problēmas vērojamas arī policijas darbā, tostarp likumsargu pārgalvība un slikta apmācība.
“Viss policijas sektors ir izgāzusies institūcija,” uzskata politologs Moeletsi Mbeki, kurš ir DĀR bijušā prezidenta Thabo Mbeki brālis.
1994.gada 27.aprīlī Dienvidāfrikas pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās prezidenta amatā tika ievēlēts tumšādainais Nelsons Mandela.
Viņa inaugurācijas ceremoniju apmeklēja simtiem prominentu personu no visas pasaules, tūkstošiem parasto dienvidafrikāņu un daudzu pasaules mediju pārstāvji.
Vēlēšanu priekšvakarā Johannesburgas Krisa Hani Baragvanatas slimnīcai bija spīdoša slava. Tās ārsti bija sekmīgi atdalījuši kopā saaugušus dvīņus, bet tās sadarbības slimnīca Keiptaunā bija pirmā slimnīca pasaulē, kur sekmīgi tika veikta sirds transplantācija.
Diemžēl, kopš aparteīda režīma likvidēšanas, situācija ir dramatiski pasliktinājusies, slimnīcai nespējot apkalpot visus melnādainos iedzīvotājus, kuriem līdz tam medicīniskā aprūpe lielākoties bija liegta.
“Lietas pavērsušās uz slikto pusi, ir tik slikti, patiesībā biedējoši,” atzina viens no slimnīcas ārstiem, piebilstot, ka aparteīda laikā slimnīcas tika daudz labāk vadītas.
Viņš noliedza, ka sistēmas problēmas sakne būtu lielie izdevumu melnādaino iedzīvotāju medicīniskajai aprūpei, tā vietā norādot uz plaukstošo korupciju.
Kad pirms 20 gadiem DĀR pie varas nāca Āfrikas Nacionālā kongresa (ANC) partija, tai trūka zināšanu un prakses valdības vadīšanai.
“Mēs tikām paņemti no džungļiem, no pagrīdes ārpus valsts vai no cietumiem, lai nāktu un uzņemtos vadību,” savulaik atzina pērnā gada nogalē mūžībā aizgājušais Mandela – leģendārs cīnītājs pret aparteīdu, valsts pirmais melnādainais prezidents un Nobela Miera prēmijas laureāts.
“Mēs tikām pēkšņi iemesti šajā milzīgajā atbildībā vadīt augsti attīstītu valsti,” norādīja Mandela.
Apzinoties problēmas, vēlētāji ļāvuši ANC līdz šim saglabāt varu, tomēr 20 gadus pēc aparteīda likvidēšanas vēlētāju pacietība ir lielā mērā izsmelta un daudzi valsts nedienās vaino valdošo partiju.
Partijas vadībai tiek pārmesta korupcijas paciešana, neefektīvas birokrātijas uzturēšana un izglītības sistēmas nolaišana, kā arī lielu naudas summu tērēšana pompozu projektu īstenošanai.
Tomēr neskatoties uz drūmo ainu, DĀR, visticamāk, nekļūs par valsti “neveiksminieci”. Daudzas valsts institūcijas, piemēram, tiesas un nodokļu dienests, darbojas labi, un valstij ir spēcīgs un labi vadīts privātais sektors.
“Tas ļauj valstij turpināt spīdēt,” norāda Mbeki.
