“Varbūt viņš nomira?” Priekšnieki atklāj lielākos pārsteigumus darba intervijās un nopeļ konkrētas paaudzes darbiniekus
0
Rakstu daudz par problēmām darba vidē, par negodīgām algām, cieņpilnas attieksmes trūkumu, darba interviju piedzīvojumiem, bet šoreiz atradu sociālajos tīklos diskusiju no otras puses – kāds darba devējs nepatīkami pārsteigts par potenciālā darbinieka uzvedību.
Next level!
Atsūtīt CV.
Saņemt uzaicinājumu uz pārrunām konkrētā dienā un konkrētā laikā.
Apstiprināt savu ierašanos un….
VIENKĀRŠI NEATNĀKT.Nez, intereses pēc, kāds funktieris?
— Maiga Krādziņa (@MKradzina) September 24, 2025
Potenciālais darba ņēmējs atbildēja, ka darba piedāvājums ir aktuāls un vienojās par konkrētu laiku ierasties uz pārrunām. Neieradās, nebrīdinot un neatsaucot tikšanos.
Nu, es teiktu tā, labi, ka uzreiz. Uz darbu tad arī nāks- gribu nāku, negribu nenāku. Attieksme 0.— Maiga Krādziņa (@MKradzina) September 24, 2025
Vispār kultūras līmenis ir zems pēc 1990.g. dzimušajai paaudzei. Kaut kādas pieklājības normas, saskarsmes kultūra? Nē, neesam dzirdējuši… 🙂 Ne jau visiem, ne vienmēr, bet, stipri vairāk klibo kā vecākajai paaudzei.
— Maiga Krādziņa (@MKradzina) September 24, 2025
Aivis komentāros min, ka “Darba devējs nav izturējis pirmo kārtu. Vai ir saņemts labāks piedāvājums. Darba devējs bieži sludinājumos raksta, ka sazināsies ar tiem, kas atbildīs pirmajai kārtai. Kandidāts atbilda, darba devējs – nē. Biznesa vidē kultūras līmenis LV ir nožēlojami zems. Neidealizēsim vecāko paaudzi un nedemonizēsim jaunāko. Nez, no kurienes jaunā paaudze ir samācījusies to “nesaskarsmes” kultūru? Sākums ir meklējams ģimenē, tad skolā. Pieaudzis kaimiņš sīkajam huligānam var kaut ko aizrādīt, skolotājs nepaklausīgam skolniekam?”
Astrīda raksta, ka “par šo sūdzas jau vairāki darba devēji. Tikmēr tie, kas ir vecāki un tiešām gribētu strādāt, no darba devējiem nesaņem nekādu ziņu. Tā kā piekrītu komentētājam, ka nu jau tas ir abpusēji. Un jo ātrāk attieksme uzpeld, jo labāk.”
Mairis smej: “Kālab domāt to sliktāko? Varbūt viš vienkārši nomira.”
Baiba šajā situācijā saskata arī labo: “Vismaz zini, ka nebūs darbinieks, kura bezatbildība atklāsies vēlāk. Iespējams dabūja citu darbu, bet vecāki nav iemācījuši elementāras manieres.”
Jānis norāda, ka “tur ir koki abās pusēs. Kā citu nereaģē uz iesūtīti CV, tā citi neierodas uz norunāto interviju.”
Vēl kāds komentāros pauž: “Man tā bija, kad sākotnēji rekrutēšanas procesu par mani kustināja praktikante, bet kad par manu interviju tika aizmirsts – sanāca ka praktikantejau bija atgriezusies skolas solā un laikam info nepilnvērtīgi padeva atpakaļ citiem.”
“Tādu ir pilns. Nākamais solis būs, kad atnāk, paraksta līgumu, 2 dienas nostrādā un 3šā neatnāk. Bet nepaziņo, kad pēc stundas uzzvani, tad saka, pārdomāja, citi plāni dzīvē,” Martins paredz.
Artis dalās pieredzē: “Ir bijis, ka neatnāk 1x, nepaziņo par to un nogaidām cilvēku (uz telefonu neatbild). Dodam otro iespēju un atkal neatnāk. Papildus, tas augsta līmeņa vadītāja vakancei.”
Ineta stāsta par komisku atgadījumu: “Draudzenei remonta puisis neatnāca ar nopietnu iemeslu – saplīsa telefons un bez Vāzes nemācēja atrast ceļu uz dzīvokli Mežciemā.”
Baiba teic: “Vienkārši jāsamierinās, ka ne visi cilvēki māk komunicēt un atteikt, ja nav aktuāli. Pēdējā pusgada laikā jau kādas 3x kāds nav ieradies uz darba interviju. Uzrakstu, ja neatbild, tad neko. Ja atbild dodu vēl vienu iespēju ierasties, ja tad nekā, tad viss.”
Liene pastāsta savu pieredzi: “Nezinu, kā ir ar krutiem darbiem, bet man kā picēriju vadītājai, kur pārsvarā strādā un piesakās jaunieši, tas ir regulāri. Sarunā vairākas intervijas un atnāk varbūt viens. Tu esi izniekojis savu laiku. Tāpēc tagad ļoti rūpīgi izvērtēju visus CV. Tur var pamanīt sarkanos karogus.”
Vai arī tev bijis nepatīkams atgadījums darba intervijā? Komisks stāsts? Notikums, par kuru vēlies sūdzēties iestādēm? Raksti man uz [email protected].
