Uzņēmējam par dižkļavas nociršanu savā īpašumā jāmaksā 23 650 eiro 66
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kurzemes rajona tiesa Talsos nolēmusi sodīt uzņēmēju Raimondu Serdantu par to, ka viņš savā īpašumā nozāģēja 3,90 metrus resnu dižkļavu.
Tiesa piesprieda 180 piespiedu darba stundas sabiedrības labā un 23 650 eiro soda naudu par labu valstij par to. Spriedums ir pārsūdzams.
Koks nozāģēts R. Serdanta nesen nopirktā īpašumā Kuldīgas novada Rendas pagastā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā “Abavas senlejas” 6,8 metrus no mājas.
Dižkoku reģistrā kļava nokļuva tikai pēc tam, kad Serdants bija pašvaldībā interesējies par atļaujas iegūšanu tās nociršanai. Kļava izmērīta, un ciršanas atļauja nedota. Kad kļava pazudusi, sacelts tracis. Kā tiesā liecināja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas vadītājs Raits Čakstiņš, kad saņēmis par to informāciju, 2020. gada 28. aprīlī zvanījis uz Kuldīgas novada būvvaldi un jautājis, vai bijis iesniegums par kļavas ciršanu tajā vietā.
Guvis atbildi, ka pirms gada cilvēks interesējies par trīs koku nociršanu. Par diviem atļauja izsniegta, bet par trešo nē, jo tas bijis dižkoka resnumā.
“Kārtība ir tāda – ja koks ir dižkoks, tad pašvaldība var dot atļauju par tās nociršanu tikai pēc mūsu atzinuma,” tiesā teica R. Čakstiņš.
Serdants savu vainu neatzina un izvēlējās tiesā neliecināt, savu aizstāvību uzticot advokātam Regnāram Jansonam, kurš patiešām pūlējās no sirds. Galvenā taktika: pašvaldības darbinieku neprecīzā komunikācija ar Serdantu un it kā nekorektā dokumentu formēšana.
Advokāts izteica arī retorisku jautājumu: neviens taču neko neuzzinātu par dižkoku vientuļā vietā, ja viņa klients nebūtu interesējies par tā nociršanu? R. Jansons uzskata, ka apsūdzētā vaina nav pierādīta.
R. Čakstiņš piekrita, ka pašvaldības darbs patiešām neesot bijis līdz galam precīzs, bet viens ir skaidrs: bez DAP atļaujas dižkoku cirst nedrīkstēja.
Prokurors Roberts Stivriņš sacīja, ka Serdants pats atzinis, ko izdarījis, zinājis, ko dara, jo strīdējies ar pašvaldības darbiniekiem – ir vai nav konkrētā kļava dižkoks? –, kuri teikuši, ja gribot cirst, tad jārakstot iesniegums DAP.
Bet Serdants pats iesniegumu nerakstījis un dižkļavu nocirtis, jo uzskatījis, ka tā ir bīstama cilvēkiem, un gribējis sakopt pagalmu.
Serdants bijis pārliecināts, ka atļauju dabūs, bet beigās saņēma atļauju tikai mazāku koku ciršanai un apauguma noņemšanai, bet par konkrēto kļavu koku ciršanas atļaujā sarkaniem burtiem bijis rakstīts, ka tā ir dižkoks un to nedrīkst cirst.
Zināms haoss bijis ar dižkļavas mērīšanu, jo koks bijis ar divām asīm. Sākotnēji pašvaldības mērījumos parādījušies arī tādi cipari kā 2,8 un 2,6 m, bet vienalga, kā liecināja Kuldīgas pašvaldības apstādījumu uzraudzīšanas komisijas locekle Dace Jansone, galīgo lēmumu – ir vai nav kļava dižkoks – pieņems DAP, kurai tas tiks lūgts noskaidrot. Tas arī ticis izdarīts.
DAP sagatavojusi atbildi: kļava 1,3 metru augstumā ir 3,90 metru resna, atzīstama par dižkoku un to cirst nedrīkst, turklāt tā nav bīstama. Koku apsekojis un izmērījis DAP darbinieks. Serdants ar DAP neesot komunicējis.
