140 stundu darba un vēl 50 000 eiro – tik vērtas ir 10 olas. Kāpēc tiesnesis piesprieda tik bargu sodu vīrietim, kurš it kā tikai supoja? 56
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Diez vai jaunajam vīrietim Artim Krūmiņam kādreiz bijuši un vēl kādreiz būs tik lieli tēriņi. Bet tas ir fakts: par desmit olu sasišanu Krūmiņam varētu nākties samaksāt valstij 50 000 eiro. Papildus 140 piespiedu darba stundas sabiedrības labā uz šīs naudas summas fona šķiet tīrais sīkums. Par šādu sodu lēma Vidzemes rajona tiesa Cēsīs. Kā pēc tiesas sēdes teica tiesnesis Lauris Šņepsts, pēc Krimināllikuma šī panta – 115. pants “Īpaši aizsargājamo dzīvnieku un augu iznīcināšana un bojāšana” – Latvijas tiesu sistēmā nav atrodams neviens cits spriedums. Tātad pirmais. Spriedums gan vēl nav stājies spēkā – to var pārsūdzēt.
Tiesā tika pierādīts, ka Krūmiņš 2021. gada 16. maijā plkst. 7.20 Priekuļu (tagad Cēsu) novada Veselavas pagastā pie Bērzkroga ar SUP dēli aizīrās līdz Bērziņu dīķa saliņai, kur ar airi iznīcināja ne mazāk kā desmit lielā ķīra olas. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem aprēķinātais sods par vienas olas iznīcināšanu ir 5000 eiro (skat. uzziņu). Sākumā Krūmiņam pat piestādīja rēķinu par 30 olu iznīcināšanu – 150 000 eiro. Sākotnēji Krūmiņš savu vainu atzina, jo bija domājis, ka sods nebūs liels, bet, kad uzzināja summu, vainu neatzina, apgalvoja, ka olas neesot aizticis, un aicināja talkā advokātu Guntaru Sīmani, kuram nav nekas pretim uzņemties arī bezcerīgas lietas.
Profesors visu nofilmē
Lieta nebūtu nākusi gaismā, ja tajā agrajā pavasara rītā Bērziņu dīķa krūmos nebūtu sēdējis profesors, dabas zinātnieks Andris Klepers no Vidzemes Augstskolas. Viņš tur nesēdēja tāpat vien, jo ir putnu vērotājs. Tas ir profesora vaļasprieks, ar ko viņš nodarbojas jau 30 gadus, un ir viens no profesionālākajiem šī vaļasprieka piekopējiem Latvijā. Viņa bruņojumā ir dārgs tālskatis ar 60 reižu palielinājumu. Profesors no dažu desmitu metru attāluma uzņēma video, mobilo telefonu pieliekot pie tālskata, un uzņēma vairākas fotogrāfijas ar fotoaparātu, kuras pēc tam nodeva policijai, sakliedzās ar postītāju, aizrādīja. Pēc tam devies prom, par redzēto ziņojot policijai un Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP). Tiešā konfliktā ar Krūmiņu negribējis iesaistīties, negaidījis viņu krastā.
“Esmu pilnīgi pārliecināts, ko cilvēks uz tās salas darīja – mērķtiecīgi iznīcināja olas un putnu ligzdas. Tika iznīcināta lielo ķīru kolonija. To vietu esmu vērojis desmitiem reižu, uz brīdi piestājot ceļa malā. Cilvēks šķaidīja olas un ligzdas ar airi, ar zābakiem mina. Varēja dzirdēt, kā olas tiek mestas un plunkšķ ūdenī. Es saskaitīju 21 ligzdu. Parasti ligzdā ir 2–4 olas. Varam iedomāties reālo iznīcināto olu skaitu. Tie ir daudz lielāki postījumi, nekā norādīts apsūdzībā. Jau tad, kad tuvojos dīķim, putni ķērca un riņķoja gaisā, bija satraukušies,” tiesā liecināja A. Klepers.
Tāpat profesors norādīja, ka lielajam ķīrim nav neviena ienaidnieka, izņemot cilvēku, kas olas sašķaidītu. Piemēram, niedru lija parasti uzbrūk nepieskatītiem mazuļiem, retu reizi varot olu nozagt, bet ar pieaugušajiem putniem konfliktos nestājas.
“Iznīcināt olas, kurās iekšā ir mazuļi, ir zvērīga rīcība. Pat mednieki dzīvnieku mazuļus neaiztiek. Saprotu, ka lielie ķīri var radīt neērtības, bet olu iznīcināšana ir nožēlojama un cietsirdīga rīcība,” tiesā teica A. Klepers. Kā viņš iepriekš novērojis, mēģinājumi padzīt no salas lielos ķīrus bijuši iepriekš, tur likti tīkli un biedēkļi. Bērziņu dīķa lielo ķīru kolonija esot lielākā tajā Vidzemes pusē, šādu koloniju skaits Latvijā arvien samazinoties, sevišķi, ja salīdzina ar 40–50 gadus senu pagātni. Tagad Bērziņu dīķa kolonija ir atkopusies, neraugoties uz to, ka tā tikusi pilnībā izpostīta, jo tai nav daudz alternatīvu citur, novērojis profesors. Pirms Krūmiņa darbībām Bērziņu dīķa kolonijā bijis ap 1000 putnu.
Postījumi lielāki nekā apsūdzībā
DAP eksperte putnu jautājumos Sintija Martinsone tiesā liecināja, ka notikuma vietā uz abām salām, kuras ir 400 kvadrātmetru lielas, bija konstatētas 50 tukšas un 30 izpostītas ligzdas, divas veselas olas, kuras perētas. Pēc čaumalām aprēķināts, ka iznīcināts ap 30 olām. Precīzi aprēķināt bijis grūti. Ar fotogrāfijām fiksējuši 11 olu iznīcināšanu.
Tiesā tika demonstrēts A. Klepera uzņemtais video un fotogrāfijas, kurās redzamas darbības, bet apsūdzētais un viņa advokāts tikai raustīja plecus un teica, ka nevienu olu neredzot. Jā, varot redzēt ligzdu aira galā, bet par ligzdu postīšanu neesot apsūdzība. Patiesi – videoierakstā olas nevar ļoti labi redzēt.
“Es skaidri redzēju, kā ar airi meta olas. Sita un vicinājās ar airi. Arī bildēs redzams, ka kaut kas olai līdzīgs ir aira galā un tad tas tiek mests un citā bildē atrodas pusmetru no aira gala. Redzams, ka staigā un meklē tieši ligzdas,” pārliecināts bija profesors.
Apsūdzētais stāsta par dronu
Policijā Krūmiņš pratināts četras stundas, atteicies no advokāta, atzinis vainu un vēlējies sazināties ar cietušajiem, lai segtu zaudējumus. Bet tiesā apsūdzētais apgalvoja, ka policija pierunājusi iztikt bez advokāta un atzīties, samaksāt zaudējumus, sakot, ka tas neesot nekas traks, kādi 50 eiro tikai būšot. Liecībās policijai lasāms, ka Krūmiņš teicis, ka putni esot ļoti skaļi visu cauru diennakti un viņam esot naids pret šiem putniem, kas traucējot pat sarunāties un vispār tur dzīvot. Nokļuvis līdz salai, kur dusmās ar airi izšķaidījis pāris ligzdu ar olām, ne vairāk kā desmit.
Tiesā Krūmiņam jau bija cits viedoklis. “Kad iepriekšējā gada augustā nopirku īpašumu pie dīķa, nezināju neko par liegumiem un aizsargājamiem putniem, kaut gan biju daudzās iestādēs, pašvaldībā. Kad 16. maijā ierados savā īpašumā, bija jauks, saulains laiks. Palaidu gaisā dronu, jo gribēju no gaisa nofotografēt savu īpašumu, bet drons nokrita. Ņēmu dēli un airējos to meklēt. Izkāpu uz salas un ar airi sāku šķirstīt zāli un meklēt dronu, kad pēkšņi uzradās kāds cilvēks, kurš uz mani sāka kliegt. Tīšām putnu olas iznīcinājis neesmu, tikai šķirstīju zāli. Olas neredzēju. Arī ligzdas neredzēju, pat nezināju, kādas tās izskatās. Varbūt nejauši kādai olai uzkāpu. Tajā rītā bija klusums, putnu nebija,” tiesā teica apsūdzētais.
Dārgāka par zelta olu?
Pēc prokurores Sandras Katkevičas domām, liecību maiņa liecinot, ka apsūdzētais mēģina izvairīties no atbildības. Un arī likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības. Informācija par to, ka lielie ķīri ir aizsargājami ar likumu, ir publiski pieejama.
Advokāts G. Sīmanis debatēs pauda viedokli, ka lieta esot vāji izmeklēta, apsūdzība neprecīza, lietoti juridiski neprecīzi termini. Apsūdzībā neesot norādīts, ka izmest, saplacināt vai sašķaidīt olas aizliegts. Un kāpēc zemesgrāmatā nav norāžu, ka tur dzīvo lielais ķīris? Vai kādai dabas iestādei bijis grūti dabā novietot kādu norādi, lai cilvēki zina? Un kā tas varot būt, ka putna ola vērtīgāka, nekā ja tā būtu no tīra zelta? Tieša nodoma iznīcināt olas neesot bijis. Neesot arī neviena objektīva pierādījuma, ka kāda ola iznīcināta, ka tās vispār tur bijušas.
“Daudzās bildēs nekā nav. Jā, ir pāris attēlu, kur aira galā ir it kā ola un tā tiek aizmesta. Bet es personiski lielā ķīra olu neredzu, varbūt tas ir olis, varbūt kaut kas cits, kāda cita putna ola. Jā, ir speciālistu teiktais, bet lietā olu nav, ir tikai spriedumi. Turklāt ir milzīgas šaubas, ka tieši Krūmiņš sašķaidīja olas, jo vai kāds var pateikt, kas notika laikā starp Klepera kunga aprakstīto notikumu un kad salu apskatīja dabas speciālisti?” debatēs teica advokāts, kurš nezin kāpēc drona meklēšanu, par ko liecināja Krūmiņš, vispār nepieminēja.
Cilvēkam jāciena jebkura radība
Advokāts debatēs arī argumentēja, ka putnu kolonija taču atkopusies, līdz ar ko nevarot būt runa par to, ka nodarīts būtisks kaitējums. Prokurore uz to atbildēja, ka kriminālprocesa darbības notiek konkrētā laikā un vietā – kas notiek pēc gada vai diviem, netiek vērtēts. Bet DAP darbinieks Miks Brakovskis advokāta debatēs saklausījis tiesisku nihilismu. Tad jau arī pat cilvēka bērna nogalināšanu varot nesodīt: ja pēc gada sieviete piedzemdē vietā citu…
“Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt,” Dzīvnieku aizsardzības likumu tiesā citēja M. Brakovskis.
Pēdējā vārdā vienīgais, ko varēja pateikt Krūmiņš, ka viņš esot šokā par pieprasīto prokurores sodu: gan naudu, gan divu mēnešu cietumsodu.
Tiesnesis L. Šņepsts cietumsodu gan nepielēma. Pēc tiesas viņš norādīja, ka advokātam ir taisnība: lietu varēja izmeklēt kvalitatīvāk, bet viņam tomēr neesot šaubu par apsūdzētā vainu, pierādījumi bijuši pietiekami. Un putnu olas salīdzināt ar zeltu neesot korekti. Likumdevējiem ir savi apsvērumi, kāpēc noteikti tādi aprēķini.
Uzziņas
Lielais ķīris
Lielais ķīris ir neliela kaija ar pelēkiem spārniem un tumšbrūni melnu galvu un spārnu galiem. Atšķirībā no līdzīgā mazā ķīra lielajam tumša ir tikai galvas “sejas” daļa. Ziemas tērpā galva gaiša, saglabājas tikai melns laukums auss apvidū un gaišāks pleķītis pie acs. Lidojumā spārnu apakša gaiša. Kājas un knābis sarkani. Ligzdo kolonijās.
“Gada putns 2002”. Suga iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā pēc Ministru kabineta 2000. g. noteikumiem. Iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kam veidojami mikroliegumi.
Avots: dziedava.lv
Kā aprēķina kaitējumu
No Ministru kabineta noteikumiem Nr. 281 “Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas”:
par trešās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu [lielais ķīris iekļauts trešajā grupā. – Red.] iznīcināšanu vai bojāšanu kaitējumu atlīdzina piecu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu;
par īpaši aizsargājamo putnu dējuma vai perējuma iznīcināšanu vai bojāšanu (olu bojāšana, olu vai mazuļu izņemšana no ligzdas) atlīdzināmā kaitējuma apmērs palielināms divas reizes par katru indivīdu atbilstoši grupai, kurā attiecīgā suga iekļauta.
Rakstā minētais noziedzīgais nodarījums veikts 2021. gadā, kad minimālā alga bija 500 eiro. Attiecīgi sods piecu minimālo mēnešalgu apmērā būtu 2500 eiro, bet to palielinot divas reizes – 5000 eiro par katru indivīdu.
