Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: WildCasper/SHUTTERSTOCK

Noklausītā telefonsarunā dzirdētais atklāj iespējamu noziegumu – staltbrieža dēļ var nākties atvadīties no darba VUGD 79

Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 dārzeņi, kas palīdz atbrīvoties no taukiem vidukļa zonā, ja tos patērē katru dienu
Putina draudi iebrukt Baltijā un izraisīt Eiropā jaunu karu ir jāuztver nopietni, brīdina bijušais ASV armijas ģenerālis 164
Klusā okeāna ūdeņos atklāta būtne, kuras dzīves ilgums ir cilvēka prātam neaptverams
Lasīt citas ziņas

Zemgales rajona tiesa par malumedībām piesprieda Ingum Krasovskim 250 stundas piespiedu darba sabiedrības labā un samaksāt valstij 4500 eiro zaudējumus. Krasovskis ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Plaviņu posteņa komandieris. Šo spriedumu var pārsūdzēt, bet, ja tas stāsies spēkā, vīrietim no darba VUGD nāksies atvadīties.

Apsūdzība vēsta, ka I. Krasovskis, būdams mednieku kolektīva “Līdace” vadītājs, 2021. gada janvāra beigās bez atļaujas medījis un nomedījis staltbrieža govi, neziņojot par to Valsts meža dienestam.
CITI ŠOBRĪD LASA

Notikušā apstākļi ir diezgan sarežģīti un, iespējams, notikušais nebūtu nācis klajā, ja ne citu iemeslu dēļ Iekšējās drošības birojs (IDB) nebūtu noklausījies cita mednieka Gunta telefonsarunas, kuru Krasovskis bija iesaistījis medībās.

Policija pie Krasovska ieradās tikai pēc pusgada – augustā – un viņš sākumā savu vainu atzina. Kā man tagad saka ugunsdzēsējs, viņš vainu atzinis, jo esot sajukuši datumi un bijis satraukums. Bet pēc tam, kad nomierinājies un parunājis ar advokāti, sapratis, ka esot nevainīgs un tiesas laikā savu vainu neatzina.

Krasovska versijā viss noticis šādi: 27. janvārī pieteicis staltbrieža medības un devies medībās uz sava kolektīva platību Aiviek­stes pagastā. Tornī sagaidījis staltbriežu baru un, kad no bara atdalījusies govs ar diviem teļiem, pa vienu no teļiem raidījis šāvienu.

Pēc tam gājis līdz šāviena vietai, bet staltbrieža nebijis, toties mežmalā pamanījis smalkas asins pilītes. Tad aizgājis līdz automobilim, kur paņēmis marķieri – atļauju-savilcēju, kurā ierakstījis datumu – 27. janvāris, un gājis pa asins pēdām. Bet ātri satumsis un viņš metis mieru.

Nākamajā dienā atkal pieteicis medības un turpinājis iet medījumam pa pēdām, bet neveiksmīgi.

Tai dienā sazvanījis kolēģi Gunti, kurš arī netālu medījis, un lūdzis viņu palīdzēt nākamajā dienā ar meklēšanu. 29. janvārī no rīta sazinājies ar sava medību kolektīva kolēģi Andreju, kuru lūdzis piezvanīt kaimiņu medību kolektīvam, lai pieteiktu staltbrieža meklēšanu tā teritorijā, jo bijušas aizdomas, ka ievainotais dzīvnieks aizgājis tur.

Iedevis Guntim marķieri, jo pašam tai dienā bijis jāstrādā. Guntis ievainoto staltbriedi atradis, bet viņam nebijis ieroča, tāpēc viņš sazvanījis citu mednieku Viktoru, kurš atnācis un staltbriedi nošāvis. Viktoram šāviens arī bijis jāfiksē medību dokumentos, bet tas neticis izdarīts.

Gan Guntis, gan Viktors liecināja, ka bijuši pārliecināti, ka dokumentācija ir kārtībā, jo tā taču apgalvojis Krasovskis. Pēc tam ar savu auto atbraucis Krasovskis, trijatā izvilkuši no meža staltbriedi un Krasovskis dzīvnieku aizvedis uz savām mājām, kur to sadalījis.

Reklāma
Reklāma

Aizpildījis dokumentāciju, ko pēc tam nosūtījis Meža dienestam. Tur gan esot kļūdījies: nomedīšanas datuma vietā ierakstījis ievainošanas datumu – 27. janvāri. Tehniska kļūda…

Tāda ir apsūdzētā mednieka versija. Taču viss nav tik vienkārši. IDB noklausītajās telefonsarunās mednieki par 27. janvāri neko neminējuši, savā starpā runājuši tikai par 28. un 29. janvāri, ka medības nav saskaņotas un noformētas, ka staltbriedis ievainots 28. janvārī, ka kaimiņu medību kolektīvs par dzīvnieka vajāšanu nav informēts. Tomēr tiesā Krasovskis turpināja uzstāt, ka runa ir par 27. janvārī noformēto staltbriedi, bet viņš tikai sajaucis datumu.

Sēlijas virsmežniecības vecākā inspektore juridiskajos jautājumos Solvita Bogdanoviča tiesā uzsvēra, ka medniekam bija daudz laika labot datumu.

Medības esot strikti reglamentētas, tāpēc dokumentu noformēšana nav un nevar būt sīkums, turklāt neprecizitātes ir viena no pazīmēm, ka notikušas nelikumīgas medības. Medību pieteikums Meža dienestam jānogādā mēneša laikā, medību žurnāls jāiesniedz pēc medību sezonas.

Iespējams, bija mēģinājums ar vienu atļauju norakstīt divus staltbriežus: 27. un 29. janvārī nošauto. Krasovskis to noliedza, jo medību kolektīvam rezervē bijis pietiekami daudz staltbriežu medību atļauju, tāpēc neesot bijis jēgas krāpties.

Interesanti, ka 30. janvārī medību žurnālā fiksēts jau nākamais medījums – bebrs, tā ka kļūdu par staltbriedi jau nu vajadzēja pamanīt.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.