“Dominējošais cenu kāpuma dzinulis Latvijā ir pārtikas cenas!” Kazāks skaidro augstos inflācijas rādītājus 0
Inflācija eirozonā mazinās, bet Latvijā cenas joprojām turpina augt. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks TV24 raidījumā “Dienas personība” skaidro, kāpēc tieši mūsu valstī inflācija saglabājas augstā līmenī, un norāda galvenos faktorus, kas to dzen uz priekšu.
Pakāpsimies mazliet atpakaļ, un paskatīsimies, kas notiek ar inflāciju. “Mēs redzam, ka eirozonā inflācija ir nodzīta lejā pie diviem procentiem, jaunākais mērījums 2,1 procents, līdz ar to, mērķis ir sasniegts. Tas ir ļāvis eirozonā šīs procentu likmes samazināt, procentu likmes ir samazinājušās no četriem procentiem uz diviem,” norādīja Kazāks.
Runājot par inflāciju dažādās valstīs, nav jau tā, ka viņa visur ir vienāda. Skatāmies uz Latviju, piemēram, pagājušā gada otrajā pusē, mēs redzējām, ka mums inflācija bija ap vienu procentu, bija pat mēneši, kuros bija zem viena procenta. Tas bija viens no zemākajiem inflācijas līmeņiem eirozonā, norāda Kazāks.
Arī pašlaik, lai gan Latvijas inflācija ir augstāka, nekā eirozonā vidēji, mēs neesam ar pašu lielāko inflāciju, skatāmies uz kaimiņiem Igauņiem, viņiem inflācija pie sešiem procentiem, bet viņiem tas galvenokārt ir dēļ nodokļu paaugstinājuma, skaidroja Kazāks.
“Jūs jautāsiet kā dēļ Latvijā inflācija pašreizējā brīdī ir pie četriem procentiem, tad es izceltu divas lietas. Pirmā lieta ir pārtikas cenas. Pārtikas cenas būtiski ir pacēlušas kopējo inflācijas līmeni, pārtikas cenas arī pasaulē ir augušas, ir dažādas klimata lietas u.t.t.. Latvijā tas cenu kāpums pārtikai ir bijis straujāks, nekā vēsturiskas sakarības liktu domāt, un viens no tiem iemesliem ir asas konkurences trūkums,” atzīmēja Latvijas Bankas prezidents.
Ir arī virkne citu lietu, skatāmies uz to pašu pārtikas ražotāju segmentu, daudzi no šiem uzņēmumiem ir relatīvi mazi, līdz ar to, arī nav iespēja ražīgumu kāpināt un amortizēt pasaules cenu kāpumus, paņemt to mazliet uz sevi, ceļot ražīgumu, nevis cenas, tur mums viennozīmīgi ir vajadzīgi strukturāli uzlabojumi Latvijas ekonomikā, uzsvēra Kazāks.
Bet otrs būtisks dzinulis ir tas, ka Latvijā joprojām ir diezgan straujš algu kāpums. Tas, protams, pārveļas uz uzņēmumu izmaksām un tur augstu inflāciju. Ja mēs skatāmies uz valsts lomu, tad deficīts, ja tas tiek regulāri veidots un ir diezgan apjomīgs, nu dien inflāciju nepalēnina, līdz ar to, tie faktori nav viens atsevišķs, bet virkne dažādi. Dominējošais ir pārtikas cenas, sacīja Kazāks.
Arī šajā reģionā ir pārtikas cenu kāpums, mēs redzam, ka laikapstākļi Latvijā nebija īpaši labi, tas arī viss pamazām salasās, bet tā interesantā lieta, ko mēs esam redzējuši ir tas, ka cenas Latvijā diezgan seko līdzi pasaules cenām, ka viņas kāpj, bet iepriekšējos pāris gados mēs īsti neredzējām pārtikas cenu kritumu, kas pasaulē bija.
Līdz veikalu plauktiem Latvijā tas īsti neatnāca un šeit ir vēl būtisks jautājums – kā uzņēmumi ceno savas preces plauktos? “Ja mēs gribam atbalstīt mazāk turīgus iedzīvotājus, tad viens no veidiem ir cenot to draudzīgāku zemākajam ienākumu galam”, informēja Kazāks.
