Inflācija Latvijā var palikt par normu, bet, lai tā notiktu, jāpiepildās vienam nosacījumam 8
Lai arī jaunākie dati par augustu rāda cenu kritumu vairākās preču kategorijās, tostarp pārtikas, dzērienu un transporta, iedzīvotāji nereti izjūt pretējo – kāpēc inflācija tiek uztverta asāk un vai Baltijā tā ilgstoši būs augstāka nekā citviet Eiropā? Situāciju skaidro Rauls Eametss, “Bigbank” galvenais ekonomists.
Iedzīvotāji inflāciju izjūt, pieaugot ikdienas izmaksām, tostarp pārtikas cenām un ikmēneša elektrības rēķiniem. Vienlaikus tās ir galvenās pozīcijas, ko drīzāk nosaka pasaules tirgus, nevis vietējā politika, lai gan daudziem varētu šķist pretēji. Liela daļa pārtikas izejvielu tiek importētas, un tas pats attiecas uz elektrību. Ja skatāmies uz vidējām patēriņa cenu izmaiņām, tad šīs divas kategorijas vidēji augušas visstraujāk.
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka, salīdzinot ar 2024. gada augustu, pārtikas cenas pieaugušas par 7,5 %, savukārt elektroenerģijas – par 9,2 %. Par 2,7 % dārgāka kļuvusi arī veselības aprūpe. Tikmēr par 4,3 % samazinājušās siltumenerģijas cenas, bet degvielas – par 0,7 %. Gada griezumā visās kategorijās kopā vidējais patēriņa cenu līmenis pieaudzis par 4,1 %.
Taču, raugoties pēdējā mēneša statistikā, paveras pavisam cita aina.
CSP dati rāda, ka Latvijā augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenas visās grupās kopā kritušās par 0,2 %. Par 0,3 % samazinājušās pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas. Jāatzīmē, ka pārtikas cenas lielā mērā atkarīgas no sezonas, piemēram, svaigu dārzeņu cenas saruka par 5,6 %, bet kartupeļu – par 10 %. Par 1,4 % samazinājās arī ar transportu saistītās izmaksas.
Tikmēr ar mājokli saistītu preču un pakalpojumu cenas kāpa, maksai par elektroenerģiju pieaugot par 2,5 %, bet mājokļa īrei sadārdzinoties par 3,1%.
Jāņem arī vērā, ka inflācija katru ietekmē atšķirīgi. Personīgā inflācija lielā mērā atkarīga no dzīvesveida – ēšanas paradumiem, degvielas patēriņa, ģimenes locekļu skaita, īres cenām, kā arī no tā, cik daudz ik mēnesi tērējam medicīnai, izklaidei un citām precēm un pakalpojumiem. Tādēļ dažkārt inflācijas pieaugums var šķist lielāks, nekā to rāda statistika.
Baltijā inflācija patlaban tuvojas 3 % vidējam līmenim, un Latvijā un Igaunijā šo slieksni jau pārsniedz. Pastāv bažas, ka šis rādītājs varētu kļūt par jauno normu, taču tas iespējams vien tad, ja tādu līmeni inflācija sasniegs arī vadošajās ekonomikās.
Eiropas Centrālās bankas lēmumus par procentu likmēm nosaka vidējie inflācijas rādītāji Eiropas Savienībā, tai skaitā lielajās valstīs – Vācijā, Francijā, Itālijā, – tāpēc Baltijas valstīm nav tiešas ietekmes uz monetāro politiku.
Baltijas valstu ekonomiskais cikls nav pilnībā sinhronizēts ar lielāko Eiropas ekonomiku cikliem, un aizvien tiek gaidīta ekonomiskā konverģence.
Savā ziņā esam mazliet atrauti no Eiropas Savienības kopējās ekonomikas, tādēļ inflācija Baltijā ir augstāka, nekā Eiropas Savienībā vidēji.
Procentu likmju samazināšanās palielina gan patēriņu, gan investīcijas un plašāk stimulē ekonomiku. Savukārt ekonomikas izaugsme veicina algu kāpumu, kas atkal palielina pieprasījumu un inflāciju. Tātad procentu likmju samazināšana tikai veicina inflāciju.
Jāpievērš uzmanība arī patēriņa cenu indeksam, kas paredzēts inflācijas mērīšanai. Tas parāda, cik daudz vidusmēra patērētājs tērē dažādām precēm un pakalpojumiem un kā mainās to cena. Vienkārši sakot – kad cenas pieaug, naudas pirktspēja samazinās. Vienlaikus jāatceras, ka indekss var krietni atšķirties no iedzīvotāju reālās pirktspējas. Standarta patēriņa cenu indekss neietver cilvēku tēriņus par kriptovalūtām, akcijām, dārgmetāliem, jo šīs kategorijas neietilpst vidējā patērētāja grozā. Patiesībā pirktspēja krītas daudz straujāk, nekā to rāda patēriņa indekss.
Pandēmijas un kara Ukrainā dēļ liela daļa naudas tika izņemta no riskantākiem aktīviem un novirzīta patēriņam. Tas, kā arī lētas enerģijas pazušana un austrumu tirgus zaudēšana izraisīja inflācijas paātrināšanos. Rezultātā 2022. un 2023. gadā piedzīvojām ļoti strauju inflāciju.
Tuvākajos piecos līdz desmit gados straujš inflācijas kritums nav gaidāms, un tā var pat pieaugt.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa kabineta lēmums piemērot 15 % tarifus Eiropai jau tagad sekmējis cenu kāpumu. Augustā inflācija ASV bija 2,9 %. Tikmēr Eiropā strauji augošie aizsardzības izdevumi ievērojami palielinājuši slēpto inflāciju, kas oficiālajos rādītājos neparādās.
Personīgo tēriņu pārskatīšana, pirkumu plānošana un regulāra cenu salīdzināšana var atvieglot inflācijas radīto slogu. Ietaupīt var arī, piemēram, samazinot enerģijas patēriņu mājoklī un izvēloties sezonālos vai akciju produktus lielveikalā. Vislabāk to padarīt par ieradumu, jo tieši tad var pamanīt būtiskas pārmaiņas.
Lai pasargātu savas naudas vērtību ilgtermiņā, ir lietderīgi ieguldīt finanšu instrumentos, kas ļauj pelnīt procentus. Drošākie no tiem ir valsts obligācijas un banku noguldījumi. Vēl viena alternatīva ir ieguldīt zemē vai mežos, tomēr tie prasa vairāk līdzekļu un tirgus nav tik aktīvs, proti, cilvēki parasti tos nevēlas pārdot.
