“Latvijas dzelzceļam” jākļūst par pilnvērtīgu trešo pušu loģistikas jeb 3PL pakalpojuma sniedzēju, uzskata “LDz” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.
“Latvijas dzelzceļam” jākļūst par pilnvērtīgu trešo pušu loģistikas jeb 3PL pakalpojuma sniedzēju, uzskata “LDz” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.
Foto: Dainis Bušmanis

Dzelzceļnieku bizness noiet no sliedēm – “Latvijas dzelzceļš” piedāvā pretrunīgu nākotnes darbības modeli 3

Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
Uzkrātais pensijas kapitāls rūk – ko iesaka darīt finanšu speciālisti?
Lasīt citas ziņas

Šogad dramatisku kravu apjoma samazinājumu piedzīvojusī valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”) pirms nedēļas paziņoja, ka uzņēmuma valde un plašāka vadības komanda aktīvi strādājusi pie esošās finanšu situācijas risināšanas, izmaksu optimizācijas un kopējās uzņēmuma efektivitātes veicināšanas, kā arī izstrādājusi jaunu biznesa modeli.

“LDz” klientiem turpmāk piedāvāšot arī jūras un autokravu ekspedīcijas, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus. Tūlīt pēc šiem paziņojumiem izskanējuši iebildumi no citiem tirgus dalībniekiem un Konkurences padomes (KP).

CITI ŠOBRĪD LASA

Tādu pakalpojumu sniegšana, ko kapitālsabiedrība līdz šim nav sniegusi, varētu būt pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likumam, kura mērķis ir ierobežot nepamatotu valsts un pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībā, ierobežojot citu šajā tirgū jau esošu komersantu darbību, uzskata KP.

 

Dzelzceļnieku argumenti

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 47,2% salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu, veidojot 11,563 miljonus tonnu.

Starptautisko pārvadājumu apmērs veidojis 10,925 miljonus tonnu, kas ir kritums par 48,7% salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu, bet iekšzemes pārvadājumu apmērs pieaudzis par 5,7% – līdz 638 000 tonnu.

Jaunā biznesa modeļa nepieciešamību “LDz” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs pamatojis šādi: “Jaunais biznesa modelis tika veidots, balstoties uz pārliecību, ka, apgūstot jaunus tirgus un izstrādājot jaunus, konkurētspējīgus pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, ir iespējams sarūkušo fosilo izejvielu tranzīta plūsmu cauri Latvijai pakāpeniski daļēji aizstāt ar citiem kravu veidiem.

Tomēr apzināmies, ka arī jaunpiesaistītie kravu veidi nenodrošinās vēsturiskā kravu pārvadājumu apjoma atjaunošanos. Tādējādi, izstrādājot jauno “LDz” biznesa modeli, tika vienlīdz domāts gan par pastāvīgu izmaksu optimizāciju un spēju elastīgi pielāgoties mainīgiem pārvadājumu tirgus apstākļiem, gan arī par jaunas pievienotās vērtības sniegšanu esošajiem un potenciālajiem “LDz” klientiem.”

“LDz” vadība apgalvo, ka jaunā biznesa modeļa izstrādes laikā analizēti citu valstu dzelzceļa uzņēmumu biznesa modeļi, gan arī notikušas diskusijas ar starptautiskajiem partneriem, Latvijas ostu un termināļu pārstāvjiem un citiem transporta nozares dalībniekiem.

“Pašlaik “LDz” nodrošina samērā šauru pakalpojumu spektru – dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas, ritošā sastāva nomas un dzelzceļa ekspedīcijas pakalpojumus. Saskaņā ar jauno biznesa modeli plānojam šo pakalpojumu spektru būtiski paplašināt, “LDz” kļūstot par pilnvērtīgu trešo pušu loģistikas jeb 3PL pakalpojuma sniedzēju,” skaidro M. Kleinbergs.

“LDz” jauno kursu aizstāv arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits: “Modelis ir balstīts uz citu valstu piemēru. Vācijas “Deutsche Bahn” tā strādā. Mūsdienās multimodalitāte ir atslēgas vārds. Visi darbības veidi, kas vērsti uz kopējo ieņēmumu palielināšanu un attiecīgi uz valsts dotācijas samazināšanu, ir apsveicami. Tas dara “LDz” arī klientam draudzīgāku.”

Savukārt, komentējot biznesa modeļa pretrunas ar Valsts pārvaldes likumu, ministrs atrunājas, ka tas esot kompānijas vadības uzdevums – izstrādāt tādus risinājumus, lai tie atbilstu visiem likumiem.

 

Paliks uz papīra?

Bijušais “LDz” viceprezidents Aivars Strakšas, kuru Satiksmes ministrija pērn kopā ar iepriekšējo prezidentu Edvīnu Bērziņu atbrīvoja no darba “ar zelta izpletni”, piedāvāto biznesa modeli neuzskata nedz par jaunu, nedz par darbotiesspējīgu. “Kad pirms nepilniem desmit gadiem dibinājām meitasuzņēmumu “LDz loģistika”, tam devām uzdevumu meklēt jaunas kravas.

“LDz loģistika” sevi atpelnīja, strādājot ar perspektīvajām nākotnes vai pilnīgi jaunām kravām. Taču to nevar izdarīt vienā dienā. Tagadējo uzstādījumu uzskatu par nepareizu – ja lien savu partneru biznesā, nekas labs no tā nav sagaidāms. “LDz” līdz šim stividoriem sniedza pakalpojumus, un tagad viņu darbu grib darīt paši – tur būs kašķis! Nākamais jautājums: kuras tad ir tās kravas, ko uz Latviju neveda, bet tagad atradīs?”

Pēc viņa domām, ļoti daudzas iepriekšējās iestrādnes bija vienkārši pārtrauktas, uzņēmums nonācis zaudētājos dažādu ambīciju dēļ.

“Kravu kritums par 47% ir katastrofa. Kas tad tik briesmīgs notika gada laikā, kopš strādā jaunā vadība? Rudenī kritās enerģētisko kravu cenas, taču vecie kontrakti bija jāpilda. Redzam, ka šogad palaistas garām Krievijas graudu kravas, ar kurām vajadzēja sākt strādāt jau pērn.

Krievija tagad ir kļuvusi par lielāko kviešu eksportētāju pasaulē. Ostu jaudas viņiem vēl nav uzbūvētas. Arī mums nav, jo satiksmes ministrs, stājoties amatā, paziņoja, ka tranzīts nav svarīgs, un investori to labi dzirdēja.

Prezidentam Bērziņam pateica skaidri – ilgi vairs nestrādāsi, ielika jaunu, un kādu gadu par šo lietu nebija ar ko runāt. Tā kādi 5–6 miljoni tonnu kravu tagad ir palaisti garām,” uzskata A. Strakšas.

Ministrs arī izteicies, ka viss iepriekšējais “LDz” darbs ar Ķīnu bijis veltīgs, norāda bijušais “LDz” viceprezidents. “Mūsu iesāktais, lai 2025. gadā ar pilnu jaudu apkalpotu “Lielo akmeni” Baltkrievijā, tagad ir pilnībā uzdāvināts Klaipēdai. Lietuvā šobrīd pārkrauj gandrīz visas no Baltkrievijas uz Rietumiem ejošās kravas.

Kad tapa “LDz” elektrifikācijas projekts, bija KPMG auditēts pētījums, ar kādu kravu apgrozījuma līmeni dzelzceļš Latvijā atmaksājas – ekonomiski lietderīgās kravas pie mums būtu 48–50 miljoni tonnu.

“LDz” 2018. gadā pārvadāja 48,7 miljonus tonnu. Esmu dzirdējis, ka jaunais plāns tagad esot 30 miljoni gadā. Atšķirību starp 48 un 30 miljoniem radot politiskā ietekme. Krievija savu politiku realizē ar naftas kravām, pārējās – tīra komercija, kas kuram izdevīgāk.

Šobrīd politiskā ietekme nav no Krievijas, bet drīzāk mūsu puses, tādēļ arī kravu nav.

Agrāk visi Latvijas satiksmes ministri, ieskaitot Gerhardu, saprata, ka kravas ir vajadzīgas valsts ekonomikai. Tagad ministrs nekur nebrauc, nav personīgo kontaktu ne viņam, ne jaunajam dzelzceļa priekšniekam.

Rezultāts: 30 miljoni tonnu kravu gadā. Mīnus 18 miljoni tonnu – tas ir vairāk nekā 200 miljoni eiro zaudētas naudas.

Šobrīd nav ne ideju, ne naudas. Tādēļ mans vērtējums par “LDz” jauno biznesa modeli ir tāds: ministrs atnāca ar uzstādījumu, ka “LDz” vajag ko jaunu – gadu nomocījās meklēdami.

SAISTĪTIE RAKSTI

Jauno modeli uz tranzītu vairs īsti nevarēja būvēt, jo ministrs bija paziņojis, ka tranzīts nav prioritāte.

Tagad šis modelis ir uzrakstīts vienkārši uzrakstīšanas pēc, lai atskaitītos par izpildi,” tā spriež atlaistais “LDz” viceprezidents Aivars Strakšas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
Uzkrātais pensijas kapitāls rūk – ko iesaka darīt finanšu speciālisti?
Krievijā avarējis helikopters, ar kuru pārvadā Putinu 74
Pavasaris vairs nav aiz kalniem? Sinoptiķi prognozē, kad Latvijā beigsies sals
Lasīt citas ziņas
Riekstiņa: Pēdējo gadu laikā Rīgā ir vizuāli vērojama atpalicība no Tallinas un Viļņas
FOTO. Pakistānā sprādzienā lūgšanu laikā mošejā 47 nogalinātie 24
Slaidiņš: Tankiem nāvējošākais drauds ir aviācija
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Francija un Austrālija piegādās Ukrainai artilērijas šāviņus
Piektā bronza! Latvijas kamaniņbraucējiem bronza komandu stafetē
23:24
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – “Skroderdienas Silmačos” izrāda jaunā manierē
23:14
1933. gada 30. janvārī. Vara Hitlera rokās
23:04
FOTO. Šefpavāru uz uguns gatavots ēdiens un īpašā godā celtas ķimenes – aizvadīts Ziemas garšu festivāls Siguldā
VIDEO. Suns aiz garlaicības izgrauzis caurumu un izbāzis galvu caur ārdurvīm
Dažviet tie maksā naudu, citviet ir par brīvu – pircēji nesaprašanā par salātu iepakojuma traukiem veikalos 1
Streips: “Saskaņa” vismaz paredzamajā nākotnē nekur nepazudīs
Sociālantropologs: Daļa sabiedrības cīņā ar Krieviju ir gatava kļūt tāda pati 29
Naktī brīžiem lietus, sniegs, uz ceļiem atkala. Kāda būs otrdiena?
Diemžēl Ukrainas pusē labiem cilvēkiem ir jāiet bojā, lai apturētu neliešus, tā Latvijas vēstnieks Ukrainā 42
SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 3
Pretēji plānotajam, vēl nav izdevies atjaunot portāla “Latvija.lv” darbību 28
Ja cilvēks vēlas dzīvot Latvijā un viņam nav medicīnisku argumentu – viņam ir jākārto latviešu valodas eksāmens, tā Vītola 17
Skačkovs: Levita ideja par tribunāla veidošanu ir daļa no priekšvēlēšanu kampaņas 45
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
“Viņā atklājās augstākā līmeņa diplomāts,” Gordons atzīst, ka Zelenskis kara laikā parādījis sevi no vislabākās puses 38
Tas prasīs tikai minūti… Bijušais britu premjers Boriss Džonsons saņēmis Putina draudus 46
Austrijā vīna pagrabā atrasti seši bērni, kurus tur turējis sazvērestības teoriju piekritējs
ST vērtēs valdības lēmumu, kas pavēra iespējas izcirst jaunākus mežus 1
Centrālapkures nav, bet “Rīgas namu pārvaldnieks” liek maksāt par apkures iekārtu remontu 43
“Gāze noteikti atradīsies, bet par kādu cenu!” Pamazām jāsāk domāt par nākamo apkures sezonu
“SOK ir kara, slepkavību un iznīcināšanas veicinātāja,” Ukrainas prezidenta biroja padomnieks skarbi par SOK
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Vai ir iespējama Suvalku koridora okupēšana? “Var cilvēki gulēt mierīgi”, tā Slaidiņš
Ne visi cilvēki ar zemiem ienākumiem var saņemt sociālo palīdzību. RD pārstāvis skaidro, kādās situācijās to atsaka 16
Par gada vārdu kļūst okupeklis, bet par savārstījumu – Maira Brieža izteikums
Mandeļu miltu, šokolādes, kartupeļu… Neierastas vafeļu receptes!