Simona Striževska: Kāpēc ECB turpina agresīvi celt bāzes procentu likmes? 25
Simona Striževska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pasaules lielāko centrālo banku pārstāvji februāra sākumā pēc Jaungada pārtraukuma pulcēsies uz 2023. gada pirmajām sēdēm. Un tajās ir gaidāmas politikas pārmaiņas – kopš rudens sākuma ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) uzturēja vienādu procentu likmju celšanas tempu, bet tagad, spriežot pēc banku pārstāvju paziņojumiem un finanšu tirgus prognozēm, šī dinamika varētu mainīties.
Jaunākās prognozes liecina, ka FRS februāra sākumā varētu pacelt dolāru likmi par 0,25 procentpunktiem, samazinot likmju celšanas tempu divas reizes. Vienlaikus ECB varētu saglābāt nemainīgu procentu likmju celšanas ātrumu, turpinot tās palielināt par 0,50 procentpunktiem katrā solī. Tādējādi ECB depozīta likme februārī varētu sasniegt 2,5%, savukārt refinansēšanas likme – 3% līmeni.
Secinājums – tuvākajā laikā ECB varētu rīkoties agresīvāk nekā FRS.
Tuvāko mēnešu perspektīva ir šāda. Saskaņā ar nākotnes darījumu tirgus prognozēm ASV dolāra procentu likmes savu augstāko līmeni varētu sasniegt jau itin drīz – sasniedzot 4,75–5,00% (patlaban – 4,25–4,50%). FRS plāno apstāties pie 5,00–5,25 procentu likmju līmeņa un tālāk tās necelt. Savukārt eirozonā procentu likmes vēl kādu laiku varētu turpināt palielināties.
Pēc prognozētā likmju palielinājuma februārī par 0,50 procentpunktiem tirgus sagaida, ka eiro likmes tiks palielinātas par līdzīgu apmēru vēl martā un pēc tam vēl vienu vai divas reizes par 0,25 procenta punktiem tālākajā nākotnē. Tādējādi ECB depozīta likme vasarā varētu sasniegt 3,25–3,50% līmeni (patlaban – 2%).
Redzot tik agresīvu ECB noskaņojumu, finanšu tirgus dalībnieki šogad arī sākuši prognozēt augstākas eiro procentu likmes. Tiek prognozēts, ka tuvāko divu līdz triju gadu laikā ECB bāzes procentu likmes un atbilstoši arī trīs mēnešu “Euribor” likmes nostabilizēsies 2,5% līmenī, bet sešu mēnešu likmes – nedaudz augstāk. Uzreiz jāsaka – šāds procentu likmju līmenis turpinās ierobežot ekonomikas aktivitāti eirozonā.
Kāpēc ECB turpina agresīvi celt bāzes procentu likmes, ja galvenie inflācijas dzinēji eirozonā, proti, resursu cenas pēdējos mēnešos pazeminājušās līdz pirmskara līmenim?
Eiropas Centrālajai bankai nekomfortabli liek justies rekordaugstā pamata inflācija jeb cenu kāpums bez svārstīgākām energoresursu un pārtikas cenu izmaiņām – tas neļauj domāt par gāzes pedāļa atlaišanu procentu likmju celšanā. 2022. gada nogalē inflācija eirozonā sasniedza 5,2%. Šis skaitlis turpina paaugstināt gan pakalpojumu cenas, gan arī preču ražošanas izmaksas.
Tomēr, par spīti inflācijas rekordiem, inflācijas gaidas eirozonā kopumā nav augstas. Spriežot pēc pagaidām mērenā algu kāpuma, arī postoša inflācijas algu–cenu spirāle vēl nav novērojama. Taču augstas inflācijas apstākļos šo gaidu izmaiņas var notikt ātri – tieši tādēļ ECB baidās pārlieku agri atlaist monetārās politikas grožus.
Otrs un ne mazsvarīgāks Eiropas Centrālās bankas rīcības iemesls ir eiro kurss.
Proti, agresīvāka ECB retorika salīdzinājumā ar kolēģiem otrā Atlantijas okeāna krastā veicina eiro kursa nostiprināšanos. Pēc klupiena zem paritātes līmeņa ar ASV dolāru pērnā gada rudenī, pēdējo trīs mēnešu laikā eiro kurss pret ASV dolāru palielinājies par vairāk nekā 10%.
Kaut arī šāds pieaugums eksportētājiem ir negatīvs faktors, stiprāks eiro palīdz ECB cīņā ar inflāciju – tas mazina spiedienu uz resursu cenām, kuras parasti tiek tirgotas dolāros. Proti, eiro sadārdzinoties, resursi un citas importētas preces kļūst relatīvi lētākas eiro izteiksmē.
Kā šie procesi ietekmēs Latviju? Katra ECB likmju celšana caur “Euribor” likmēm neizbēgami ietekmē arī tos aizņēmējus Latvijā, kuru aizņēmuma līgumos noteiktas mainīgās kredītu procentu likmes. Pašreizējās “Euribor” likmēs jau lielākoties ierēķināta gaidāmā ECB procentu likmju celšana februārī.
Šobrīd trīs mēnešu “Euribor” likme jau tuvojas 2,5% līmenim, bet sešu mēnešu – ir tuvu 3%.
Paredzamā eiro likmju celšana par 0,50 procenta punktiem februārī sadārdzinās hipotekārā kredīta mēneša maksājumu no dažiem procentiem līdz pat 5% no ikmēneša maksājuma summas atkarībā no saistību termiņa un kredīta atmaksas grafika.
Piemēram, 50 tūkstošu eiro kredītam tas nozīmētu ikmēneša kredīta maksājuma pieaugumu vidēji par 10–15 eiro mēnesī.
* “CBL Asset Management” ekonomiste
