Iemesli var palikt nezināmi 3
Epilepsijai var būt dažādi cēloņi, taču slimība ir sarežģīta, tāpēc tos ne vienmēr var noteikt.
Slimības iemeslus iedala trīs grupās: simptomātiskos, idiopātiskos un kriptogēnos. Simptomātiska epilepsija ir tad, ja ir noskaidrota izcelsme, piemēram, to var %MCEPASTEBIN%radīt insults, galvas trauma, galvas smadzeņu infekcija (encefalīts, meningīts), cukura līmeņa svārstības. Par idiopātisku sauc tādu slimības formu, kuras pamatā ir ģenētiska predispozīcija. Savukārt kriptogēnas epilepsijas diagnoze tiek noteikta pacientiem, kuriem izmeklējumos netiek atklāts slimības iemesls, bet ir aizdomas, ka viņiem nav idiopātiskās formas.
Epilepsiju var veicināt arī alkohols, vajadzīgo medikamentu lietošanas pārtraukšana vai samazināšana, negulēšana, hormonu svārstības sievietēm (piemēram, izvēloties nepareizu pretapaugļošanās līdzekli), vīrusi, kā arī paaugstināta temperatūra, kas organismam rada pastiprinātu stresa stāvokli.
Vai lēkme atkārtosies?
“Ja cilvēkam bijusi epilepsijas lēkme un viņš vēl nav izmeklēts, pats svarīgākais ir nevilcināties, bet doties pie ārsta un pastāstīt, kā viss notika,” uzsver Santa Ašmane. “Vislabāk, ja līdzi ir atnācis cilvēks, lēkmes aculiecinieks, jo nereti pacienti paši par to neko nevar pateikt.”
Ārstam ir svarīgi zināt nianses: vai lēkmes brīdī slimniekam nebija asimetrisku roku kustību, vai viņš nepagrieza galvu uz kādu pusi, vai bija spontāna urinācija, vai sakoda mēli. Varbūt šajā laikā cilvēks kaut ko automātiski darīja, piemēram, čāpstināja vai kaut ko ņurcīja.
Pēc tam noteikti vajadzīga izmeklēšana.
