LETA/AFP

ES līderi vienojas par Eiropas investīciju fonda veidošanu 0

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ceturtdien savā šī gada pēdējā samitā Briselē apstiprinājuši investīciju programmu bloka ekonomikas atdzīvināšanai.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Kāda būs Ukraina 5-10 gadus pēc kara? Zelenskis aicina nefantazēt, bet divas lietas viņš apsola
Lasīt citas ziņas

“Mēs vienojāmies par trim lietām. Pirmkārt, mēs aicinām steidzami izveidot Eiropas fondu stratēģiskām investīcijām, otrkārt, vēlreiz apņemamies intensificēt strukturālās reformas, treškārt, turpināt pūliņus, lai nodrošinātu veselīgas sabiedriskās finanses,” videouzrunā paziņoja jaunais Eiropadomes prezidents Dinalds Tusks.

“Šie trīs elementi veido mūsu stratēģiju ekonomikas atlabšanas paātrināšanai,” piebilda Tusks, kurš aizvadījis savu pirmo ES samitu, atrazdamies jaunajā amatā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus, kā liecina samita gala dokumenta projekts, dalībvalstis, kas, ieguldot līdzekļus
Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajā investīciju fondā, pārkāptu ES budžeta disciplīnas nosacījumus, varētu izvairīties no tā dēvētā Stabilitātes un izaugsmes pakta paredzētajām sankcijām.

“Eiropadome pieņem zināšanai labvēlīgo nostāju pret šādiem kapitāla ieguldījumiem publisko finanšu izvērtējuma kontekstā saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, par ko ļāvusi noprast Komisija,” teikts dokumentā.

Lai gan oficiālā EK nostāja šajā jautājumā kļūs zināma tikai janvārī, EK viceprezidents Jirki Katainens intervijā aģentūrai “Reuters” ceturtdien apliecināja, ka līdzekļu atvēlēšana investīciju fondam neizraisīšot negatīvas sekas nacionālo budžetu izvērtēšanas procesā.

Žana Kloda Junkera vadītā EK iecerējusi nākamgad izveidot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), kurā sākotnēji tiks ieguldīts 21 miljards eiro pašas ES līdzekļu, kam vajadzētu piesaistīt 15 reizes lielāku privātā finansējuma apjomu.

Tādējādi kopumā Eiropas ekonomikā paredzēts ieguldīt 315 miljardus eiro, lai veicinātu izaugsmi un jaunu darbvietu radīšanu.

ES līderi bija vienisprātis, ka projekti, kuriem atvēlami ESIF līdzekļi, izraugāmi, balstoties vienīgi uz ekonomiskiem kritērijiem.

“To nedrīkst lemt politiski,” uzsvēra Vācijas kanclere Angela Merkele.

Savukārt Tusks piebilda, ka nekādi ģeogrāfiskie vai sektorālie kritēriji investīciju projektu izvēlei nav tikuši apspriesti.

Komentējot ne tikai Eiropas investīciju fonda veidošanu, bet arī citus ES plānus, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) preses konferencē pēc sanāksmes norādīja, ka “Eiropadomes izvirzītie mērķi ir ambiciozi, bet esmu droša, ka mēs varēsim ar tiem tikt galā. Latvija ir gatava, lai jau ar Jauno gadu sāktu ceturtdienas lēmumu izpildi”, aģentūru LETA informēja Latvijas Valsts kancelejā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.