“Es nopietni apsveru iespēju izstāties…” Tramps asi kritizē NATO un nosauc to par “papīra tīģeri” 0
Ekskluzīvā intervijā laikrakstam “The Telegraph” ASV prezidents Donalds Tramps NATO nosaucis par “papīra tīģeri” un paziņojis, ka nopietni apsver iespēju izstāties no alianses.
Tramps izteicās, ka Savienotās Valstis varētu pārskatīt savu dalību NATO pēc tam, kad vairāki sabiedrotie atteikušies pievienoties viņa iniciētajām militārajām darbībām pret Irānu.
ASV prezidents intervijā asi kritizēja NATO sabiedrotos un norādīja, ka Vašingtona arvien vairāk apšauba Eiropas valstu gatavību pildīt kopīgās aizsardzības saistības.
Viņš sacīja: “Ak, jā, es teiktu, ka tas vairs nav neiedomājami. NATO mani nekad nav īpaši iespaidojusi. Es vienmēr zināju, ka tā ir papīra tīģeris, un, starp citu, arī Putins to zina.”
Tramps uzsvēra, ka sabiedrotie nav pietiekami iesaistījušies centienos atjaunot kuģošanu Hormuza šaurumā, caur kuru tiek transportēti aptuveni 20% no pasaules naftas piegādēm.
Teherāna šaurumu vairākas nedēļas ir faktiski bloķējusi, izraisot globālo naftas un gāzes cenu kāpumu un radot bažas par iespējamu pasaules ekonomikas recesiju.
ASV prezidents norādīja, ka bija pārsteigts par sabiedroto nevēlēšanos iesaistīties. “Man patiesībā bija grūti tam noticēt. Es īpaši nespiedu, vienkārši teicu: “Hei”. Man šķita, ka tas notiks automātiski,” viņš sacīja.
“Kad runa bija par Ukrainu, mēs bijām tur viņu dēļ. Ukraina nebija mūsu problēma, bet mēs vienmēr bijām gatavi palīdzēt. Taču šajā gadījumā viņi nebija mūsu dēļ,” piebilda Tramps.
Īpaši asi viņš kritizēja Apvienoto Karalisti un tās premjerministru Kīru Stārmeru par atteikšanos iesaistīties ASV un Izraēlas militārajās operācijās pret Irānu.
“Jums pat nav flotes. Jūs esat pārāk veci, un jums bija lidmašīnu bāzes kuģi, kas nedarbojās,” sacīja Tramps, komentējot Lielbritānijas karaflotes stāvokli.
Jautāts, vai Lielbritānijai būtu jāpalielina aizsardzības izdevumi, viņš piebilda: “Es viņam neteikšu, ko darīt. Viņš var darīt visu, ko vēlas. Bet šķiet, ka viņu vairāk interesē dārgi vēja ģeneratori, kas tikai palielina enerģijas cenas.”
Reaģējot uz šiem izteikumiem, Lielbritānijas premjerministrs atkārtoti apliecināja atbalstu NATO, nosaucot to par “visefektīvāko militāro aliansi pasaules vēsturē”.
Viņš uzsvēra, ka Apvienotā Karaliste neplāno iesaistīties karā pret Irānu. “Šis nav mūsu karš, un mēs tajā neļausimies iesaistīties,” sacīja Stārmers.
Tikmēr Lielbritānijas militārie vadītāji brīdinājuši par bruņoto spēku ierobežotajām spējām. Pirmais jūras lords atzinis, ka Karaliskā flote pašlaik nav pilnībā gatava karam.
Konflikta sākumā četri no sešiem Lielbritānijas iznīcinātājiem atradās remontā, un, lai pildītu NATO saistības Ziemeļatlantijā, britiem nācies aizņemties karakuģi no Vācijas.
Arī ASV valsts sekretārs Marko Rubio kritizējis NATO sabiedrotos, apsūdzot tos nepietiekamā atbalstā.
Intervijā kanālam Fox News Rubio norādīja, ka pēc konflikta beigām Savienotajām Valstīm var nākties pārskatīt attiecības ar NATO.
“Ja NATO nozīmē, ka mēs aizstāvam Eiropu uzbrukuma gadījumā, bet sabiedrotie atsakās palīdzēt, kad mums tas ir nepieciešams, tā nav laba vienošanās,” viņš sacīja.
Tramps intervijā laikrakstam “The Telegraph” norādīja, ka piekrīt Rubio teiktajam.
ASV prezidents arī paziņojis, ka tuvākajā laikā plāno uzrunu tautai, kurā informēs par kara gaitu. Viņš paudis cerību, ka konflikts varētu beigties “divu vai trīs nedēļu laikā”.
Vienlaikus Trampa administrācijā tiek apspriesti arī plašāki NATO reformas plāni. Starp tiem ir ideja ieviest “maksā par dalību” modeli, kas paredzētu lielāku finansiālo atbildību sabiedrotajiem.
Avoti prezidenta tuvākajā lokā norāda, ka tiek apsvērta arī iespēja samazināt ASV karaspēka klātbūtni Eiropā, tostarp izvest daļu spēku no Vācijas.
Tomēr jebkurš lēmums par ASV izstāšanos no NATO prasītu Kongresa apstiprinājumu.
2023. gadā ASV likumdevēji pieņēma likumu, kas neļauj prezidentam vienpersoniski apturēt vai izbeigt dalību NATO bez Senāta piekrišanas vai īpaša Kongresa lēmuma.
Toreiz viens no likumprojekta autoriem bija arī Marko Rubio, kurš uzsvēra, ka šāds lēmums būtu rūpīgi jāizvērtē, ņemot vērā Amerikas sabiedrības intereses.
