“Esmu nāves dūla!” Sieviete atklāj, kā rūpējas par mirstošiem cilvēkiem 0
Teju visi no mums būs dzirdējuši par dūlām, kuras līdztekus vecmāšu un ārstu aprūpei atbalsta gaidībās esošas sievietes.
Bet vai zināji, ka līdzīgs dūlu pakalpojums daudzviet iespējams arī gadījumā, kad cilvēks mirst?
Huffingtonpost.co.uk stāsta par 29 gadus veco Emmu Klēru, “nāves dūlu” bezpeļņas organizācijā “End of Life Doula UK”, kas sniedz atbalstu cilvēkiem viņa dzīves pēdējos posmos.
“Mums patīk termins “pirmsnāves draugs”.
Kā mūža beigu dūlas mēs piedāvājam praktisku, emocionālu un garīgu atbalstu, ja tas ir kaut kas tāds, ko vēlas mūsu atbalstītais cilvēks,” stāsta sieviete par savu neparasto darbu.
Strādājot aprūpes namos, slimnīcās un slimnīcās vai mirstoša cilvēka mājās, “nāves dūlas” loma var būt tik liela vai maza, cik nepieciešams. Šī persona, iespējams, var palīdzēt tikai ar maziem darbiņiem, piemēram, suņa izvešana pastaigā vai gultas uzklāšana.
“Mazi uzdevumi, ko uztic dūlām, ļauj ģimenei koncentrēties uz kvalitatīvu laika pavadīšanu kopā ar mīļoto cilvēku, kurš gatavojas aiziet aizsaulē,” skaidro Klēra.
Dūlas var arī, piemēram, ieplānot uz nāvi slimā cilvēku vizītes pie veselības aprūpes speciālistiem vai koordinēt viņa draugu un ģimenes apmeklējumus. “Mūsu mērķis ir būt līdzās mirstošam cilvēkam un viņa tuviniekiem līdz pat viņa nāvei,” norāda Klēra.
Mirstošiem cilvēkiem, kam nav stipra emocionālā atbalsta, vai tiem, kuri nespēj atvērties radiniekiem, dūlas var kļūt par svarīgām uzklausītājām.
Klēra, kas iepriekš strādāja par aprūpētāju, nolēma kļūt par mūža beigu dūlu, kad saprata, cik bieži cilvēki pirms nāves nespēj dalīties ar to, ko viņi patiešām vēlas, pavadot savas pēdējās dienas, nedēļas vai mēnešus kopā ar ģimeni un draugiem.
Arvien novecojošā sabiedrībā ar katru gadu palielinās nāves gadījumu skaits, saka Klēra, kura uzskata, ka koncentrēšanās uz mirstoša cilvēka labsajūtu un mierinājuma sniegšanu ļauj dūlām “aizpildīt plaisu”, kas pastāv tradicionālajā mūža beigu aprūpē.
“Mēs zinām, ka NHS (Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests) ir pakļauts lielam spiedienam. Lai gan daudzi cilvēki vēlētos nomirt mājās, šobrīd tā nenotiek, viņi aiziet mūžībā, atrodoties slimnīcā,” pauž Klēra. Sieviete atklāj, ka dūlas darbs ir pilnībā mainījis viņas skatījumu uz nāvi, kā arī padarījis dzīvi krāsaināku.
“Es pazīstu daudzus cilvēkus, kas saskaras ar nāvi – teiksim, viņiem diagnosticē neārstējamu slimību.
Šiem ļaudīm dzīves izjūta kļūst spilgtāka.
Zinot, ka viņiem ir ierobežots laiks, viņi jūtas varošāki veltīt laiku lietām, kuras viņiem patiešām patīk, un aizrautīgi pavadīt laiku darot to, kas viņiem patiesi ir svarīgi,”stāsta Klēra.
Sieviete sevi uzskata par veiksminieci, norādot, ka “nāves dūlas” darbs viņai ir sniedzis nenovērtējamu pieredzi un iemācījis patiesi novērtēt katru dzīves brīdi.
