Gata Šļūkas karikatūra

Pēdējā laikā aktualizētais dažāda satura vēsturisko filmu projektu birums, kā arī viedokļu krustugunis filmu nozares profesionāļu vidū par nozares finansēšanas principiem rosina vaicāt – vai Latvijas iedzīvotājiem vispār ir cerība 2018. gadā savas valsts simts gadu jubilejā, kā arī turpmāk uz ekrāniem skatīt nacionālo lepnumu un pārliecību stiprinošas filmas, kuru vēstījums sakņotos mūsu zemes un tautas vēsturē?


Lasītākie

Pasaule visdrīzāk tomēr ir plakana – astrofiziķis izpētījis zemi visaugstākajā precizitātes līmenī

Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 37

“Gustavo ir bīstams narciss, bet Rutulis un Patrisha tērētas marionetes!” Ainārs Mielavs velta skarbus vārdus radošajiem kolēģiem 73

Lasīt citas ziņas

Bet varbūt tām dienas gaismu ieraudzīt palīdzēs varas gaiteņos jau pirms pusgada iecerētā programma – Latvijas kino nacionālais pasūtījums? Kamēr programma top, deputāti rīkojas, televīzijas filmai “Zīmogs sarkanā vaskā” piešķirot 12 tūkstošus latu no šā gada budžeta un spēlfilmai “Dvēseļu putenis” – 25 tūkstošus latu no 2013. gada valsts budžeta. Tas filmu nozarē izraisījis pretrunīgu viedokļu vētru. Taču sāpe viena – filmu nozare tiek gadiem mērdēta badā.

Strīdus ābols

Kopš 2009. gada valsts finansējums filmu nozarei ir samazināts par 70%. Latvijas kinoproducentu asociācija Saeimai bija iesniegusi priekšlikumu 2013. gadā palielināt filmu nozares bāzes budžetu par 700 000 latu, lai būtu iespējams pabeigt 19 filmu projektus (dokumentālās, spēlfilmas, animācijas filmas). Tāpat bez atbalsta Saeimā palicis lūgums pēc 300 000 latiem līdzfinansējuma ārzemju filmu tapšanai Latvijā.

Burkānu cepumiņi – viegli pagatavojams našķis vakara tējai

Kokteilis

Mūziķa Ralfa Eilanda skarbais viedoklis par maratonu: “Ejiet savos gājienos vai skrējienos pa ietvēm!”

Gruzijas prezidente: “Šodien es uzliku veto Krievijas likumam, kas ir pretrunā ar mūsu konstitūciju un visiem Eiropas standartiem”

Filmu nozares vadītāji un daļa profesionāļu ir sašutuši par filmu projektu atbalstu ārpus darbojošās sistēmas (ko paredz Latvijas Filmu likums un Ministru kabineta 12. 10. 2010. noteikumi nr. 975). Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidents Vilnis Kalnaellis, Latvijas Kinooperatoru ģildes prezidents Gints Bērziņš, Latvijas Mākslinieku ģildes priekšsēdētājs Jurģis Krāsons, Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām pieprasījuši, lai abiem jau minētajiem filmprojektiem piešķirto finansējumu atgrieztu atpakaļ budžetā.

Taču – var arī cerēt, ka tieši šis lēmums apliecina politiķu vēlmi un gatavību piešķirt naudu patiesi nacionāli nozīmīgiem filmprojektiem. Gribētos arī domāt, tas rosinās apziņu, ka 2014. gada valsts budžetā nepieciešams filmām paredzēt vismaz četrus miljonus latu, kā tas bija 2008. gadā.

Diskusija par un ap vēsturiskajām filmām un to finansējuma principiem varētu būt arī pamudinājums beidzot līdz galam izstrādāt kino nacionālā pasūtījuma programmas koncepciju, kuras iedzīvināšana paredzēta arī lielās mokās topošajā filmu nozares attīstības stratēģijā 2013. – 2020. gadam.

Kā top nacionālā pasūtījuma programma

Doma par nacionālo pasūtījumu filmu nozarē reālas aprises sāka iegūt šā gada februārī, kad Kultūras ministrijā (KM) izveidoja darba grupu Saeimas deputāta Dāvja Stalta vadībā. Nolūks – izstrādāt nacionālā pasūtījuma filmu kritērijus un prioritātes un noskaidrot iespējamos finanšu avotus.

Kad tad beidzot programma taps? Dāvis Stalts: “Konkrēta datuma kino nacionālā pasūtījuma konkursa izveidei šobrīd nav, jo ir vismaz trīs dažādi redzējumi, kā šim nacionālajam pasūtījumam jātop. Viens, kuru noteikti nepārstāvu, neizslēdz iespēju, ka Saeimas deputāti var tieši atbalstīt konkrētus filmu projektus. Otra versija ir KM un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) kopīgi izdiskutētā un jau daļēji ieviestā programma “Nacionālā identitāte”, kuras paspārnē tad varētu būt arī kino nacionālā pasūtījuma mērķprogramma.

Trešā sistēma ir kompleksa – sastāv gan no VKKF daļēja finansējuma, gan arī finansējuma, kas nāktu no kino biļešu PVN pārdales par labu kino jomai, kam ir precedenti arī citās Eiropas Savienības valstīs.”

Pēdējais priekšlikums ir arī daļa no kino nacionālā pasūtījuma darba grupas izstrādātā priekšlikumu kopuma, kuru tuvākajā nākotnē paredzēts prezentēt Saeimas valstiskās audzināšanas apakškomisijai.

Taču vēl esot daudz darāmā – jāpanāk vienots viedoklis par kino nozares sistēmiskām reformām, ne vien sakārtojot normatīvos aktus, lai kino nacionālā pasūtījuma pastāvēšana būtu nodrošināta ilgtermiņā, bet arī vienojoties par kopīgu kritēriju un sistēmas izveidi kino nacionālā pasūtījuma konkursa rīkošanai.

Jau tuvākajā nākotnē paredzamas karstas diskusijas par šo tēmu gan politiķu, gan kino nozares speciālistu vidū.

“Šobrīd būtu nepieciešama sabiedriska šīs ieceres apspriešana kāda foruma ietvaros,” teic D. Stalts.

Tieši fakts, ka nacionālā pasūtījuma programma vēl tikai top, rosinājis Nacionālo apvienību cīnīties par filmu “Zīmogs sarkanā vaskā” un “Dvēseļu putenis” finansiālu atbalstu. Raivis Dzintars uzsver, ka tā nav naudas atraušana filmu nozarei, bet gan papildu pienesums, jo filmu nozarei līdzekļu ir nepiedodami maz, īpaši valstiski audzinošām filmām. Turklāt par šādu lēmumu ir balsojusi visa Saeima, tātad ir izdevies pārliecināt arī opozīciju par šo filmu sabiedrisko nozīmīgumu. Kad darbu būs sākusi filmu nacionālā pasūtījuma programma, varēšot paiet malā un teikt saviem vēlētājiem – ir kārtība! Ar Saeimas atbalstu šīm filmām ir dota iespēja atsperties un meklēt sponsorus. Gatis Upmalis, filmas “Dvēseļu putenis” producents, preses konferencē Kino muzeja pārpildītajā zālē un līdz baltkvēlei nokaitētajā gaisotnē pūlējās atsist kolēģu uzbrukumus, teikdams, ka viņš ar filmas projektu devies uz Saeimu un jautājis, vai mūsu sabiedrībai šāda filma ir vajadzīga. Tālāk tā bijusi Saeimas kompetence. Viņam iebilda Vilnis Kalnaellis, teikdams, ka šāds solis grauj filmu sistēmu. Arvīds Krievs jautāja, ko gan kolēģi ar atklāto vēstuli grib panākt? Ieva Romānova sprieda, ka trūcīga filmu finansējuma laikā varētu pastāvēt divas sistēmas – viena jau esošā, otra – Saeimas atbalsts filmām, kuras tā atzīst par valstiski nozīmīgām. Ilze Gailīte-Holmberga atgādināja, ka Filmu likums ir jumta likums nozarei un attiecas uz visiem.

Jārunā par miljoniem

Pat karstākie pretinieki ir vienisprātis, ka jāsāk atklāti runāt par spēlfilmas reālajām izmaksām – tie ir pāris miljoni latu. Bet šobrīd gada kopējais Latvijas filmu nozares finansējums nesasniedz vienas Eiropas filmas budžetu. No 40 Nacionālajā kino centrā iesniegtajiem projektiem valsts budžets daļēji finansē trīs filmas gadā.

“Ir izveidojies priekšstats, ka tikai prasām naudu un nespējam nopelnīt. Iecerētais 300 000 latu līdzfinansējums filmu nozarē, ko Saeima neiekļāva 2013. gada budžetā, atdotu valsts kasei naudu ar uzviju. Ja nav finansējuma nozarei, ļaujiet pašiem pelnīt!” aicināja Jānis Kalējs.

Te jāpaskaidro, ka “Valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā” ir kaut kas līdzīgs Rīgas filmu fondam (RFF), tikai darbotos plašākā mērogā – visā Latvijā. (Rīgas dome RFF projektu konkursa uzvarētājiem atmaksā 7 – 15% no Rīgā un Latvijā filmējot iztērētās naudas.) Maija beigās Latvijas valdība pieņēma noteikumus par 25% valsts atbalstu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Taču vēl arvien šie noteikumi nav apstiprināti Eiropas Komisijā.

“LA” vaicā

Vai, jūsuprāt, būtu nepieciešams nacionālais 
pasūtījums kino jomā?

Viesturs Kairišs, kinorežisors: “Situāciju var glābt vienīgi kinonozares atjaunošana. Un tad pakārtoti var runāt arī par Latvijas kino nacionālo pasūtījumu un citām programmām. Ja šobrīd valsts atbalsta pusotru filmu gadā, nav par ko diskutēt. Mēs paši vairs nespējam uztaisīt filmu par vēsturisku tēmu. Ar kinonozares atjaunošanu es saprotu, ka valsts budžetā jāparedz vismaz 10 miljoni latu gadā, par ko taptu sešas filmas.”

Pēteris Krilovs, kinorežisors: “Latvijas kino nacionālā pasūtījuma ideja ir ārkārtīgi laba. Taču tai nepieciešams ļoti nopietns finansējums, lai tas būtu zīmīgs – jā, valsts dod naudu vēsturiskai, patriotiskai filmai, jā – uzticamies režisoram! Bet – kur dabūt lielo naudu? Turklāt tās apjoms diskusijās svārstās no 500 000 līdz miljonam latu. Zinām, ka vēsturisku filmu izmaksas pieaug straujāk nekā inflācija pasaulē.”

Jānis Streičs, kinorežisors: “Domāju, ka Latvijas kino nacionālā pasūtījuma programma ir vajadzīga. Bet, kamēr tās nav, priecājos, ka NA deputāti spēra izlēmīgu soli un piešķīra naudu “Dvēseļu putenim” un “Zīmogam sarkanā vaskā”. Deputāti beidzot parādīja, kas ir saimnieks un kādām filmām nauda ir lietderīgi jātērē. Deputāti ir tautas pilnvaroti, augstākā vara, ko mums vajag cienīt.”

Latvijas vēstures un patriotisma tēmai veltītas filmas, 
kas šobrīd top ar Nacionālā kinocentra atbalstu

Kopējais NKC administrētais valsts atbalsts 
filmu veidošanai un izplatīšanai: 2008. – 2012. gads

Avots: NKC