Latvijā
Sabiedrība

FOTO. Melngalvju namā tiekas NATO 70.gadadienai veltītā pieņemšanā0


NATO 70. gadadienai un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupai veltītā oficiālā pieņemšana Melngalvju namā.
NATO 70. gadadienai un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupai veltītā oficiālā pieņemšana Melngalvju namā.
Foto: LETA/Ieva Leiniša

Aizsardzības nozares vadība šodien, 27.martā, Rīgā, Melngalvju namā, piedalījās NATO 70.gadadienai veltītā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas valstu vēstnieku pieņemšanā, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.

Plkst.15 notika vēstnieku un Latvijas aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) tikšanās ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, savukārt oficiālā pieņemšana sāksās plkst.16.

“Šodien Latvijas drošība sakņojas ciešā eiroatlantiskā sadarbībā starp Eiropu, ASV un Kanādu. Latvija un visa Baltija šobrīd jūtas un ir tik droša, kāda tā nav bijusi visā savā vēsturē,” tā sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, piedaloties NATO 70.gadadienai veltītā svinīgā pasākumā, portālu “La.lv” informēja Saeimas Preses dienestā.

“Mēs zinām, ko nozīmē Sarkanais terors, okupācija, izsūtīšanas uz Sibīriju un bēgļu gaitas, bezcerīga pretošanās un sabiedroto trūkums. Paldies, ka šodien esam kopā, stiprinot Latvijas aizsardzību, mēs to protam novērtēt,” teica Mūrniece, atzīmējot, ka vienlaikus ar NATO septiņdesmito gadadienu aprit arī 15.gadskārta, kopš Latvija ir šīs militārās alianses dalībvalsts,” norādīja Mūrniece savā uzrunā.

Saeimas priekšsēdētāja izteica atzinību Kanādas, Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Spānijas, Slovākijas, Slovēnijas un Melnkalnes sabiedrotajiem par atbalstu un klātbūtni NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā, kuru uzņēmusies vadīt Kanāda.

Tāpat Mūrniece augstu novērtēja ASV praktisko militāro atbalstu mūsu reģionam un Eiropas drošībai.

“Uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas Latvija skaidri iezīmēja savu ģeopolitisko virzību: mēs savu nākotni redzējām Eiropas Savienībā un NATO. Ceļš uz to bija politisks un diplomātisks process, kurā izšķiroša loma bija parlamentam. Saeima pieņēma stratēģiskos dokumentus valsts virzībai uz NATO. Parlaments balsoja par mūsu karavīru dalību starptautiskajās misijās un pieņēma lēmumu par iestāšanos aliansē,” pieņemšanā sacīja Mūrniece.

Mūrniece klātesošajiem uzsvēra: “Tagad mūsu bruņotie spēki ir mūsdienīgi, labi apmācīti un cieši integrēti NATO struktūrā. Mums ir spēcīga Zemessardze un dedzīga Jaunsardze. Latvija apzinās savas saistības. Mēs ieguldām un ieguldīsim aizsardzībā vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Mūsu uzticība eiroatlantiskajam kursam ir un paliek nemainīga. Brīvība un demokrātija ir vērtības, kuras mēs aizstāvam kopā.”

Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido aptuveni 1400 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm.

Saistītie raksti
Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017.gada 19.jūnijā Ādažu bāzē.

NATO 1949.gada 4.aprīlī izveidoja ASV, Kanāda un desmit Eiropas valstis – Lielbritānija, Beļģija, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija un Portugāle, un patlaban to veido 29 dalībvalstis.

Latvija kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti 2004.gada 29.martā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.