Kultūra
Kultūrpolitika

FOTO. Sv. Jēkaba baznīcas gailis atgūs zeltījumu0


Sv. Jēkaba katedrāles gailis.
Sv. Jēkaba katedrāles gailis.
Publicitātes foto

Plānots, ka jau šo piektdien, 3. aprīlī, no 86 metrus augstās torņa smailes nocels Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles gaili, ko vēlāk atjaunos un apzeltīs AS “Būvuzņēmums Restaurators” speciālisti, LA.LV informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Riņķis.

1225. gadā uzbūvētās Jēkaba katedrāles gaiļa nocelšanas procedūru, kas iepriekšējo reizi tika veikta pirms 38 gadiem, šoreiz uzraudzīs Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Viņš arī skaidro, ka plašākai sabiedrībai mazāk zināms ir fakts, ka šis dievnams ir ne tikai viens no Rīgas simboliem, bet pirms Reformācijas tā ir bijusi arī nozīmīga svētceļojumu vieta.

“Tajā laikā tie, kas nevarēja tikt uz Svēto Zemi, varēja aizvietot šo svētceļojumu ar braucienu uz Rīgu, uz Svētā Jēkaba katedrāli. Rīga tolaik bija iekļauta Svētās misijas kartē, kas nozīmēja to, ka garīdznieki un laji, kuriem nebija iespēju nokļūt Svētajā Zemē, varēja iegūt grēku atlaidas, dodoties uz šo Livonijas dievnamu,” stāsta Zbigņevs Stankevičs.

Protams, te ir jāatzīmē arī šī dievnama saikne ar Svētā Jēkaba svētvietu Spānijā – Santjago de Kompostelu un ar Sv. Jēkaba katedrāli Visbijā, ko bīskaps Alberts uzcēla tai pašā laikā.

Šis dievnams, kurā ir jūtama Vestfāles un arī zviedru laiku ietekme, kalpojis par lūgšanu vietu gan vāciešiem, gan Polijas karalim Stefanam Batorijam, gan zviedriem un somiem, jau nemaz nerunājot par agrāko gadsimtu svētceļniekiem no visas Eiropas.

Vēsturiskie fakti liecina, ka pirmoreiz Vecrīgas baznīcu gaiļi ir skaidri redzami 1547. gada Rīgas gravīrā.

Savukārt Rīgas pilsētas pirmā grāmatiespiedēja Mollīna 1612. gravīrā ir redzami jau visu četru tā laika Vecrīgas baznīcu gaiļi. Tostarp arī Jēkaba katedrāles gailis, kurš pēdējo reizi tika atjaunots 1982. gadā.

Zināms, ka iepriekšējais katedrāles gailis, kas pēc formas bija plakans, tika labots un nostiprināts 1756. gadā.

Šis gailis savu laiku bija nokalpojis un pirms 38 gadiem – 1982. gada 13. augustā torņa smailē uzstādīja jaunu, 43,7kg smagu apjomā veidotu (136x118cm lielu) apzeltītu gaili, kas daudz labāk turas pretī vēja brāzmām un vētrām, kā arī līdztekus Rīgas Doma un Svētā Pētera baznīcas gaiļiem harmoniski iekļaujas Rīgas panorāmā.

Romas katoļu Baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs norāda, ka no 1523. līdz 1582. gadam Svētā Jēkaba katedrāle bija pirmais latviešu draudzes dievnams Rīgā.

Lai arī tā kopš 1924. gada 3. maija ir katoļu arhibīskapa sēdeklis, šī celtne ir nozīmīga arī luterāņiem, jo trīs gadsimtu garumā kalpoja kā luterāņu dievnams. Turklāt 1922. gada 16.jūlijā tieši šajā dievnamā tika ordinēts pirmais latviešu luterāņu bīskaps Kārlis Irbe.

“Tāpēc, lai arī katedrāle nu jau gandrīz 100 gadus ir katoļu dievnams, tās torņa virsotnē joprojām atrodas luterāņu baznīcām raksturīgais metāla gailis. Tas it kā mums katram norāda uz šīs celtnes misiju cauri gadsimtiem – vienot, nevis šķelt,” gaiļa simbolisko lomu uzsver Zbigņevs Stankevičs.

“Jāteic, ka šis gailis labi kalpo arī šodien, un droši vien, ka pēc viesošanās mūsu kalēja smēdē, turpinās kalpot vēl ilgi,” saka AS “Būvuzņēmums Restaurators” valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs.

Viņš gan atzīst, ka “no lapiņu zeltījuma diemžēl palikuši pāri vien aptuveni 15%, bet lode nav zeltīta vispār. Vien pārklāta ar vara krāsu, kas nav raksturīgi, jo tradicionāli tiek zeltīts gan gailis, gan arīdzan lode.

Sv. Jēkaba katedrāles gailis

Tas liecina, ka iepriekšējo restaurācijas darbu laikā visdrīzāk ir pietrūcis līdzekļu, tāpēc rasts šāds risinājums.

Gaiļa restaurācija ir daļa no vērienīgajiem restaurācijas darbiem, kas kopš 2017. gada tiek veikti Jēkaba katedrālē ar mērķi atjaunot vienu no pilsētas senākajiem dievnamiem.

Laika periodā līdz 2020. gadam ir labotas fasādes un veikta vēsturiskā ķieģeļu mūra restaurācija, paveikts jomu jumtu koka konstrukciju remonts un jumta seguma nomaiņa, veikta altārtelpas restaurācija, ugunsdzēsības signalizācijas ierīkošana, ārējo kanalizācijas un ūdensvadu tīklu izbūve, kā arī cokola atjaunošanas darbi.

Lielu daļu no tā visa ir paveikuši AS “Būvuzņēmums Restaurators” speciālisti, kas tagad savu darbu vainagos ar simbolisko gaiļa zeltīšanu.

Saistītie raksti

Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija vēlas pateikties arī SIA “Storent” par īpašu atbalstu – sastatnēm, kuru lietošana ir saņemta no uzņēmuma kā dāvana. Pateicoties tām ir kļuvis ne vien iespējams piekļūt gailim, bet arī veikt paša torņa un tā jumta seguma atjaunošanas darbus.

“Turklāt šis sastatņu projekts ir patiešām tehniski sarežģīts, jo risina daudzus inženiertehniskos uzdevumus, tāpēc visā katedrāles atjaunošanas procesā tas ir jo īpaši nozīmīgs atbalsts,” skaidro Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas būvuzraugs Aleksandrs Manakovs.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Kultūra
Paziņo Lilitas Bērziņas vārdā nosauktās balvas saņēmēju
3 dienas
LE
LETA
Kultūra
Laikmetīgās mākslas muzeja projektu vēlas atdāvināt valstij 3
3 dienas
LE
LETA
Kultūra
Koalīcijas partijas vienojušās par summu, ko piešķirt kultūras nozarei Covid-19 krīzes pārvarēšanai
4 dienas

Lasītākie

ĢK
Ģirts Kasparāns
Latvijā
“Es no darba nebaidos.” Saruna ar Guntaru Raču par krīzi, mūziku un dārzkopību 1
Intervija 1 stunda
LE
LETA
Latvijā
“Iveta, izslēdziet cirku, Pampāļu teātri, un, lūdzu, bez grimasēm!” Saeimas sēdi pārtrauc asa kritika 1
3 stundas
LA
LA.LV
Pasaulē
Politologs Viņķelis par armiju ASV ielās, Trampu kā autoritāru vadoni un “klusējošajiem republikāņiem”
43 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 apkarošanas likums pieņemts. Vai tas palīdzēs arī izkļūt no krīzes?
2 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Cik pērn nopelnīja finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa? 5
6 stundas