Vai krievu “vaņki” ir beigušies? Slaidiņam ir savas versijas, kā ārzemnieki “pārdod dvēseli velnam” 0
Krievija, cenšoties papildināt savus karaspēka resursus karā pret Ukrainu, arvien biežāk izmanto ārvalstu pilsoņus – migrantus, studentus un pat cilvēkus no Āfrikas valstīm. Par to TV24 stāsta Jānis Slaidiņš, NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks, norādot, ka šī prakse liecina par nopietnām problēmām ar cilvēkresursiem Krievijas armijā.
Pēc Slaidiņa teiktā, Krievija arvien plašāk izmanto dažādus paņēmienus, lai piesaistītu vai piespiestu ārzemniekus doties karā. “Rodas jautājums – vai Krievijas cilvēkresursi jau sāk izsīkt? Tas, ka tiek izplatītas elektroniskās pavēstes un rezervisti tiek aktīvāk iesaistīti mobilizācijas procesā, liecina par nopietniem izaicinājumiem,” skaidro Slaidiņš.
Viņš norāda, ka īpaši bieži Krievija izmanto migrantus no Centrālāzijas valstīm. Daudzi no viņiem Maskavā strādā būvniecībā vai citos fiziskos darbos, taču, lai saglabātu tiesības strādāt, viņiem tiek piedāvāta Krievijas pilsonība. “Šeit slēpjas lielākās briesmas – pilsonības iegūšana bieži vien nozīmē arī pienākumu doties uz kara komisariātu un pēc tam uz fronti. Tā faktiski ir pilsonības apmaiņa pret dzīvību,” uzsver Slaidiņš.
Dažos gadījumos tiek izmantotas arī vēl agresīvākas metodes. Pēc Slaidiņa teiktā, Indijas pilsoņi reizēm tiek šantažēti ar krimināllietām. “Cilvēkiem tiek piedāvāta izvēle – desmit vai piecpadsmit gadi Krievijas cietumā vai viens gads frontē tā sauktajā speciālajā militārajā operācijā,” stāsta Slaidiņš.
Savukārt Āfrikas valstīs cilvēki tiek pievilināti ar darba piedāvājumiem Krievijā. “Viņiem sola darbu Maskavā – kā apsargiem vai loģistikas darbiniekiem ar labu algu pēc Āfrikas standartiem. Taču realitātē pēc ierašanās viņus nogādā militārajās vienībās, atņem dokumentus un piespiež parakstīt līgumus,” norāda Slaidiņš.
Pēc viņa teiktā, daudzi no šiem cilvēkiem nonāk frontē, pat īsti nesaprotot, kas notiek. “Bieži vien viņi paraksta dokumentus krievu valodā, ko nesaprot. Rezultātā cilvēks pamostas jau frontes tuvumā, ar ieroci rokās,” skaidro majors.
Slaidiņš arī piebilst, ka situācija kļūst sarežģīta gadījumos, kad šie ārvalstnieki nonāk gūstā Ukrainā. “Ja viņu pašu valsts par viņiem neinteresējas, tad viņi bieži vien nevienam nav vajadzīgi arī gūstekņu apmaiņā,” norāda Slaidiņš.
Viņš uzsver, ka tas parāda, cik ciniski tiek izmantoti cilvēki šajā karā. “Daudzi no viņiem faktiski nonāk situācijā, kurā viņiem nav izvēles – vai nu karš, vai arī smagas sekas citā veidā,” secina NBS majors.
