“Gadu desmitiem ilgs parādu slazds.” Dati rāda, ka Krievijas iedzīvotājus skars grūti laiki 0
Karš ar Ukrainu Krievijai uz gadu desmitiem ir kļuvis par parādu slazdu. Pat ja karš beigtos jau rīt, finansiālās sekas būtu neatgriezeniskas, vēsta ārzemju medijs “Bloomberg”.
Pie šāda secinājuma nonācis “Bloomberg”, analizējot Krievijas publisko finanšu stāvokli. Galvenais iemesls ir arvien pieaugošā aizņemšanās, ar kuru Maskava cenšas aizlāpīt budžeta caurumus, darot to par ļoti augstām procentu likmēm. Šādu parādu atmaksa prasīs daudzus gadus.
Kad valsts aizņemas, tai jāsedz procentu maksājumi. Jo augstākas ir procentu likmes, jo lielāka budžeta daļa nonāk banku un investoru rīcībā.
“Bloomberg” norāda, ka Krievijas parāda apkalpošanas izmaksas jau tagad rubļos pārsniedz izdevumus veselības aprūpei un izglītībai. Savukārt, sākot ar nākamo gadu, saskaņā ar aģentūras aprēķiniem, procentu maksājumi par parādu varētu pārsniegt izdevumus veselības aprūpei un izglītībai kopā.
Tas ir tiešs rādītājs kara izmaksām, kuras Kremlis arvien vairāk pārnes uz iedzīvotāju pleciem.
Kā Krievija nonāca līdz šim punktam?
“Bloomberg” skaidro, ka Maskavai vairs nav viegli pieejamu ienākumu avotu. Daļa valsts rezervju jau ir iztērēta, savukārt ieņēmumi no izejvielām, tostarp naftas un gāzes, samazinās. Tajā pašā laikā strauji pieauguši militārie izdevumi, liekot budžeta deficītu segt ar aizņemšanos.
Saskaņā ar aģentūras datiem Krievija 2025. gadā, emitējot valdības obligācijas, aizņēmās 7,9 triljonus rubļu. Tas ir rekordliels apjoms, pat lielāks nekā pandēmijas skartajā 2020. gadā.
Taču toreiz valsts aizņēmums maksāja mazāk, kamēr šobrīd aizņemšanās valstij izmaksā ārkārtīgi dārgi. Tieši tas ir Kremļa lielākais izaicinājums.
Aizņemšanās izmaksas kļuvušas ļoti augstas. “Bloomberg” atgādina, ka Krievijas Centrālās bankas bāzes procentu likme iepriekš pieauga līdz 21 procentam, bet pašlaik tā ir aptuveni 16,5 procenti.
Tas nozīmē, ka katrs jauns aizņēmums valstij rada ievērojamas papildu izmaksas. Jo vairāk Krievija aizņemas, jo lielākus procentu maksājumus tai nāksies segt katru gadu. Tie nav vienreizēji tēriņi, bet gan pastāvīgs budžeta postenis, kas ar laiku tikai pieaug.
Kas notiks tālāk?
“Bloomberg” uzskaita vairākus riskus, kas situāciju varētu vēl vairāk saasināt. Ja kritīsies naftas cenas, nostiprināsies rublis un palēnināsies ekonomikas izaugsme, budžeta ieņēmumi samazināsies.
Šādā gadījumā Kremlim būs tikai trīs iespējas, un visas tās būs nepatīkamas iedzīvotājiem – paaugstināt nodokļus, samazināt civilos izdevumus vai aizņemties vēl vairāk.
Aģentūras citētie ekonomisti brīdina, ka gadījumā, ja procentu maksājumi pieaugs straujāk, nekā plānots, tiks apdraudētas attīstības un ekonomikas atbalsta programmas. Tas nozīmē, ka pirmie samazinājumi skars nevis kara, bet gan tā dēvētā miera budžeta posteņus.
“Bloomberg” secinājums ir skarbs. Neatkarīgi no tā, kā un kad karš beigsies, parāda procenti jau ir iestrādāti Krievijas nākotnes budžetos.
Tos nav iespējams atcelt ar politiskiem paziņojumiem. Tas nozīmē, ka agresijas izmaksas katru gadu pieaugs ne tikai kara un sankciju dēļ, bet arī tāpēc, ka izsīkstošajos budžetos arvien lielāka naudas daļa tiek novirzīta nevis iedzīvotāju vajadzībām, bet gan kara finansēšanai ar parāda palīdzību.
Sankciju saraksts turpina augt
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, tad Lielbritānija paplašinājusi sankcijas pret Krieviju, sankcijām pakļaujot vēl 24 fiziskās un juridiskās personas, arī vairākus naftas nozares uzņēmumus, pavēstīja valdība.
Sankcijas noteiktas Krievijas naftas nozares uzņēmumiem “Tatņeftj”, “Russņeftj”, “Rusņeftjegaz” un “NNK-Oil”.
Oktobrī Lielbritānijas sankcijas jau tika noteiktas Krievijas lielākajiem naftas nozares uzņēmumiem “Rosņeftj” un “Lukoil”.
Sankcijas 18. decembrī piemērotas arī uzņēmumiem “Tekstiļ-servis”, “Fabrika vati”, Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmumam “Saphira Energy”, Fergānas ķīmijas rūpnīcai, Uzbekistānas uzņēmumiem “Gelion Business Trade” un “Chemistry International”.
Lielbritānija noteikusi sankcijas arī pieciem cilvēkiem.
Ja Lielbritānijā tiks atklāti sankciju sarakstā iekļauto uzņēmumu konti, tie tiks iesaldēti, bet privātpersonām tiks liegts iebraukt valstī.
Eiropas Savienības (ES) Padome 18. decembrī noteica jaunas sankcijas vairāk nekā 40 Krievijas ēnu flotes kuģu.
Drīz pēc gadu mijas tiks iesniegta jauna, jau 20. ES sankciju pakete pret Krieviju.
