Ģēnija šokējošās prognozes par mākslīgo intelektu – tas cilvēkus izglābs vai visu nopostīs? 1
Iedomājies pasauli, kurā roboti veic sarežģītus uzdevumus, slimības tiek laikus izskaustas un zinātniskie atklājumi notiek gaismas ātrumā. Šāda nākotne varētu būt tepat aiz stūra – vismaz tā uzskata Demiss Hasabiss, Google DeepMind izpilddirektors un 2024. gada Nobela prēmijas laureāts ķīmijā.
Viņš dalījās ar pārsteidzošām prognozēm par mākslīgo intelektu (AI), apgalvojot, ka jau nākamās desmitgades laikā AI varētu sasniegt cilvēka līmeņa intelektu jeb tā dēvēto mākslīgo vispārīgo intelektu (AGI). Viņa vārdi vienlaikus iedvesmo un rada bažas: vai sabiedrība ir gatava šādam tehnoloģiskajam lēcienam?
No šaha līdz Nobela prēmijai: Kas ir Demiss Hasabiss?
Demiss Hasabiss nav parasts jauno tehnoloģiju vadītājs. 48 gadus vecais britu zinātnieks ir neirozinātnieks ar doktora grādu, kurš studējis Kembridžā, MIT un Hārvardā. Jau bērnībā viņš izcēlās kā šaha brīnumbērns, 9 gadu vecumā vadot Anglijas U-11 šaha komandu. Viņa aizraušanās ar spēlēm noveda pie AI pētniecības, un 2010. gadā viņš kopā ar partneriem dibināja DeepMind – AI laboratoriju, ko 2014. gadā par aptuveni 400 miljoniem dolāru iegādājās Google.
Hasabisa lielākais sasniegums ir AlphaFold – AI sistēma, kas paredz olbaltumvielu 3D struktūras, revolucionizējot biomedicīnas pētniecību. Par šo darbu viņš kopā ar kolēģi Džonu Džamperu saņēma 2024. gada Nobela prēmiju ķīmijā. Taču Hasabisa ambīcijas sniedzas tālāk – viņš vēlas izveidot AGI, AI, kas spēj domāt un rīkoties kā cilvēks, bet ar pārcilvēcisku ātrumu un zināšanām.
