Genocīda valoda 36
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Nekādas žēlastības Ukrainas iedzīvotājiem.” (“No mercy to the Ukrainian population.”) Šis Krievijas pastāvīgā pārstāvja starptautiskajās organizācijās Vīnē Mihaila Uļjanova ieraksts tviterī, kas izklausās pēc atklātiem draudiem, augusta beigās izsauca ne vien pamatīgu vētru sociālajos tīklos, bet arī politisku reakciju. Vēstniekam nācās sniegt paskaidrojumus Austrijas Ārlietu ministrijā. “Mēs esam sašutuši par Krievijas pastāvīgā pārstāvja necilvēcīgajiem izteikumiem,” paziņoja ministrija, piebilstot: “Mēs esam par vārda brīvību, bet mēs arī esam tiesīgi ieņemt stingru nostāju attiecībā uz šāda veida musinošiem izteikumiem.”
Pats Uļjanovs savu ierakstu tviterī jau izdzēsis un apgalvo, ka viņa izteikumi esot nepareizi saprasti vai pat apzināti sagrozīti (“Es atvainojos. Es aizmirsu, ar ko man darīšana,” vēlāk turpat tviterī taisnojās Uļjanovs). Viņš neesot aicinājis nogalināt ukraiņus, bet tikai komentējis ASV apņemšanos turpināt sniegt Ukrainai militāro palīdzību, par ko izteica pateicību prezidents Volodimirs Zelenskis. Te gan jāpiebilst, ka Uļjanova skaidrojums nekādā veidā nemaina faktus – ne jau Zelenskis vai ASV pašlaik nogalina Ukrainas iedzīvotājus, to dara Krievija, gan ar raķetēm apšaudot pilsētas, gan cietsirdīgi slepkavojot un spīdzinot cilvēkus okupētajās teritorijās, kā tas notika, piemēram, Bučā. Tātad Krievijas pārstāvis liek saprast – viņa valsts turpinās nežēlīgo karu, kamēr Ukrainas vadība nepiekāpsies un Rietumi to turpinās atbalstīt.
Šādu nostāju Kremlis demonstrējis vairākkārt. Piemēram, šā gada 7. jūlijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar gandarījuma smaidu sejā paziņoja: “Dzirdam, ka mūs grib uzvarēt kaujas laukā. Nu ko te teikt – lai pamēģina. Tā jau esam dzirdējuši, ka Rietumi gribot karot ar mums līdz pēdējam ukrainim. Tā ir traģēdija ukraiņu tautai, bet viss uz to iet. Taču visiem būtu jāzina, ka mēs Ukrainā tā īsti vēl neko neesam sākuši.” Pēdējais teikums vairāk tiek uztverts kā blefs, tomēr vienlaikus novērots, ka no Kremļa propagandistu un politiķu puses arvien biežāk un atklātāk skan tas, ko var apzīmēt kā “genocīda valodu” – t. i., nostāja, ka Ukrainai kā neatkarīgai valstij un ukraiņiem kā nācijai nav tiesību uz eksistenci.
“Tā Ukraina, kādu jūs un mēs pazināt, robežās, kādās tā bija, vairs nav. Un nebūs!” tā 17. jūnijā sacīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova. Bet, lūk, Krimas “parlamenta” priekšsēdētāja Vladimira Konstantinova izteikumi: “Nepieciešama Ukrainas kā valsts iznīcināšana. Specoperācijas mērķi paliks līdz galam nesasniegti, ja Ukraina kā valsts turpinās pastāvēt.” Krievijas Valsts domes deputāts Aleksandrs Borodajs: “Mums vienkārši jāiznīcina viss, kas saistās ar Ukrainas valstiskumu. Kādā brīdī tas sabruks, pazudīs un tā vairs nebūs. Un tad izveidosies jauna, es domāju, daudz pareizāka pasaule.” Krievijas Valsts domes deputāts Oļegs Matveičevs: “Pat tādam jēdzienam kā “Ukraina” nākotnē nebūtu jābūt, arī tādam jēdzienam kā “ukraiņi” nav jābūt.”
Arī Krievijas pastāvīgā pārstāvja starptautiskajās organizācijās Vīnē Mihaila Uļjanova izteikumi būtu liekami šajā rindā, uzskata Ukrainā. Kā norādījis Ukrainas Ārlietu ministrijas runasvīrs Oļegs Nikolenko, Austrijai jāizraida šis diplomāts, bet citām valstīm vajadzētu boikotēt viņu. “Nedrīkst pieļaut genocīda valodu,” uzsver Nikolenko.
NEĻAUJIET MELIEM IZPLATĪTIES!
Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to “Latvijas Avīzes” redakciju, rakstot [email protected].
