“Jāsāk ar izglītību valsts valodā” 93

Vakardienas diskusijā prezidents lielākoties tika slavēts par uzdrošināšanos risināt nepilsoņu jautājumu. Kritizēt šo iniciatīvu uzdrošinājās vien kādreizējā Augstākās padomes (AP) deputāte, “4. maija deklarācijas kluba” pārstāve Velta Čebotarenoka. Viņasprāt, valsts politikas veidotājiem daudz lietderīgāk būtu pievērsties vienotas izglītības sistēmas izveidei, kas daudz vairāk veicinātu nepilsoņu skaita samazināšanos un lojalitātes pieaugumu cittautiešos. “Kā gan jutīsies valsts, ja pēc gadiem šie vēl pagaidām nedzimušie nepilsoņu bērni sāks masveidā atteikties no šīs piespiedu kārtā uzdāvinātās pilsonības?” jautāja bijusī politiķe. Uz šo jautājumu gan klātesošie eksperti, gan pētnieki un doktori īsti nespēja atbildēt.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Saskaņa pēc vārdiem: 5 vārdu pāri, kuriem, pēc mākslīgā intelekta domām, ir vislabākā saderība
Vācu ģenerālleitnants prognozē, vai un kad Krievija varētu būt gatava uzbrukt NATO valstīm
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis” 67
Lasīt citas ziņas

“Vairuma mūsu kluba biedru uztverē jāsāk ar to, ka izglītībai bērnudārzos un skolās, kas tiek apmaksātas no valsts vai pašvaldību budžeta, jābūt valsts valodā. Tikko tas notiks, nebūs problēmu ar integrāciju, jo cilvēki sapratīs, kas notiek šajā valstī un jutīsies tai piederīgi. Kamēr šāds pamats nebūs ielikts, mēs ar mākslīgu pilsonības dalīšanu nepanāksim nekādas labvēlīgas izmaiņas. Gluži otrādi – mēs riskējam palielināt to pilsoņu skaitu, kas vēlēsies valsts valodas statusu arī krievu valodai,” “Latvijas Avīzei” savu viedokli pamatoja V. Čebotarenoka. Viņa un citi “4. maija deklarācijas klubā” ietilpstošie kādreizējie AP deputāti gatavi iesaistīties arī iniciatīvas apspriešanā Saeimā, lai “vestu pie prāta” šodienas parlamentāriešus. Šeit gan jāpiebilst, ka arī kluba biedru rindās īstas vienprātības nav, piemēram, Aivars Endziņš prezidenta iniciatīvu vērtēja daudz pozitīvāk.

Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme skaidro, ka prezidenta iniciatīva attieksies tikai uz tiem bērniem, kam abi vecāki ir nepilsoņi. Ja gadījumā viens no viņiem ir Latvijas nepilsonis, bet otrs – trešās valsts pilsonis, tad pilsonību varēs iegūt tikai ar īpašu iesniegumu un apliecinājumu, ka bērnam nav citas valsts pilsonības. Attiecībā uz bēgļu, alternatīvā statusa vai termiņuzturēšanās atļauju ieguvēju bērniem nekādas izmaiņas netiek plānotas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.