Foto-LETA/AFP

Grībauskaite izceļas ar apsveikumu igauņiem 6

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite Igaunijas Republikai simtajā dzimšanas dienā veltījusi īpašu muzikālu sveicienu, kopā ar vairākiem iemīļotiem lietuviešu mūziķiem nodziedot vienu no pazīstamākajām igauņu patriotiskajām dziesmām “Eestlane olen ja Eestlaseks Jään” (“Igaunis esmu, igaunis būšu”).

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Šī leģendārā dziesma, kas tapusi Dziesmotās revolūcijas laikā un pirmo reizi ierakstīta 1988.gadā, bieži skan Igaunijas Dziesmusvētkos un citos pasākumos.

Ierakstā, kas veikts Lietuvas prezidenta pils Baltajā zālē, Grībauskaite to dzied kopā ar Andrju Mamontovu, grupas “Antis” līderi Aļģirdu Kaušpēdu, grupas “Skamp” mūziķi Viktoru Diavaru, operas solistu Rafailu Karpi, dziedātājām Ievu Narkuti un Moniku Liņķīti, folkroka grupas “Žalvarinis” mūziķiem un citiem pazīstamām lietuviešu mūzikas personībām.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Priecīgu simto dzimšanas dienu, mīļā Igaunija!” apsveikuma nobeigumā igauniski novēl Lietuvas prezidente.

Grībauskaite nosūtījusi Igaunijas prezidentei Kersti Kaljulaidai arī oficiālu apsveikumu, kurā novēl Igaunijas tautai uzplaukumu, iesoļojot otrajā valsts pastāvēšanas gadsimtā.

Sestdien, kad Igaunija svinēs sava valstiskuma simtgadi, Viļņas Simona Daukanta laukumā pie Lietuvas prezidenta pils tradicionāli tiks uzvilkti visu triju Baltijas valstu karogi.

Igaunijas karoga krāsās būs izgaismoti Viļņas tilti un Triju krustu kalns, virs Viļņas Valdnieku pils tiks uzvilkts Igaunijas karogs, bet vakarā no Valdnieku nama loga trompetists atskaņos Igaunijas himnu.

Igaunijas Republika tika proklamēta 1918.gada 24.februārī, astoņas dienas pēc tam, kad Lietuva pasludināja demokrātiskas un neatkarīgas valsts atjaunošanu.