Pasaulē
Citur

“Honkongā baidās, ka viņu dzīvesveids, ko Ķīna solīja, ir apdraudēts!” Kādēļ tūkstoši aizceļo0


Aug bažas, ka Ķīnas lēmums pastiprināt kontroli pār Honkongu var atstāt jūtamas sekas uz šīs pilsētas kā finanšu metropoles lomu. Daudzi turīgi honkongieši, sagaidot demokrātijas ierobežojumus, gatavojas izceļot.
Aug bažas, ka Ķīnas lēmums pastiprināt kontroli pār Honkongu var atstāt jūtamas sekas uz šīs pilsētas kā finanšu metropoles lomu. Daudzi turīgi honkongieši, sagaidot demokrātijas ierobežojumus, gatavojas izceļot.
Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pekinai uzspiežot īpašu nacionālās drošības likumu pagaidām vēl autonomajai un ekonomiski plaukstošajai Honkongai, ir sācies emigrācijas vilnis – honkongieši saprot, ka demokrātijas un pilsonisko brīvību ziņā viņu pilsēta drīz vairs nebūs oāze komunistiskajā Ķīnā.

Drīz pēc tam, kad Ķīnas Nacionālais tautas kongress, tas ir, parlaments, pagājušajā nedēļā apstiprināja nacionālās drošības likumu par Honkongu, Lielbritānijas amatpersonas pauda, ka tiek gatavota iespēja vairākiem miljoniem šīs bijušās britu kolonijas iedzīvotāju kļūt par Lielbritānijas pavalstniekiem un pārcelties.

“Daudz cilvēku Honkongā baidās, ka viņu dzīvesveids, kuru Ķīna solījusi saglabāt, ir apdraudēts.

Ja Ķīna ķersies pie viņu baiļu attaisnošanas, tad Lielbritānija nevarēs ar tīru sirdsapziņu paraustīt plecus un novērsties;

tā vietā mēs ievērosim savas saistības un sniegsim alternatīvu,” presei otrdien paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Vai autonomijas gals?

Nacionālās drošības likums par Honkongu zināmā mērā ir saistāms ar autonomās Honkongas varasiestāžu nespēju apklusināt augošo pilsoņu neapmierinātību un protestus par Pekinas centieniem pilnībā pakļaut bijušo britu koloniju savai kontrolei un iekšpolitiskajām ieražām.

Saskaņā ar 1997. gada Lielbritānijas un Ķīnas vienošanos Honkonga teritoriāli ir Ķīna, taču ar autonomijas statusu, atšķirīgu tieslietu sistēmu un plašākām pilsoņu tiesībām nekā pārējā komunistu pārvaldītajā valstī. Tas ir pašas Pekinas savulaik sludinātais princips “viena valsts, divas sistēmas”.

Vienošanās noteica, ka īpašais statuss jāsaglabā līdz 2047. gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai.

Pērn Honkongu satricināja masu protesti, kuru sākotnējais cēlonis bija vietējās varas likumprojekts par aizdomās turamo (praksē tas nozīmētu vispirms jau Pe­kinas kritizētāju) izdošanu Ķīnai. Protesti ir izauguši plašākā kustībā, kas iestājas par demokrātiju.

Nacionālās drošības likums paredz sodus par darbībām, ko traktē kā “terorismu”, “separātismu”, draudu nacionālajai drošībai un Ķīnas varai Honkongā. Likums ļautu arī Ķīnas spēka struktūrām atklāti piedalīties protestu apspiešanā, kas pagaidām ir vietējo Honkongas drošības spēku uzdevums. Honkongieši pamatoti uzskata, ka Pe­kina neatkāpsies no iesāktā, ignorēs protestus un Honkonga drīz kļūs par tādu pašu Ķīnas Tautas republikas subjektu kā jebkura valsts pilsēta.

Valda pārliecība, ka tas nozīmē pilsonisko brīvību galu un pavērs ceļu pilnīgai centrālās varas patvaļai.

Honkongiešu ieskatā, tas būs gals brīvam internetam, privātās dzīves neaizskaramībai, viedokļa publiskas paušanas brīvībai; Honkongas parlamentu likvidēs vai arī neņems vērā; Honkongas pilsonības drīz vairs nebūs.

Novērotāji konstatē, ka daudzi tāpēc tagad vienkārši ienīst Ķīnu. Viens no tāda noskaņojumu izpausmes veidiem ir necieņas izrādīšana Ķīnas himnai. Ķīnas parlamenta lēmums bez svārstīšanās pieņemt pretrunīgi vērtēto likumu, burtiski to uzspiest pie demokrātijas pieradušajiem honkongiešiem nu licis aizdomāties pat tiem, kas līdz šim izturējās visnotaļ lojāli pret Pekinu.

Kurp doties

7,5 miljonu iedzīvotāju lielajā pilsētā, kura ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, simtu tūkstošu, varbūt pat miljonu aizceļošana ir reāls scenārijs. Protams, ja vien vara nesāks likt šķēršļus. Daudzi vairs neredz savu nākotni Honkongā. Pēc statistikas, pastiprināta izceļošana sākusies jau 2019. gada decembrī, kad nepieciešamās policijas atļaujas pieprasīja apmēram 20 tūkstoši honkongiešu – 60% pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu 2018. gadā.

Pirms tam, 2019. gada pirmajā pusē, uz ielu demonstrāciju un sadursmju fona Honkongu pameta 50 tūkstoši iedzīvotāju.

Aizceļo un par aizceļošanu domā vispirms jau turīgākā daļa, kā arī daudzi intelektuāļi, žurnālisti, banku darbinieki. Kaut ASV izteikusies par sankcijām pret Ķīnu Honkongas dēļ, honkongieši netic, ka tām būs jēga. “Pekinas mērķis ir pilna kontrole,” “Deutsche Welle” korespondentam paudis kāds bankas darbinieks, kurš gatavojas kopā ar ģimeni doties uz Kanādu.

Citi vēlamie izceļošanas mērķi ir Austrālija, Taivāna. Tieši Taivāna, komunistiskajai Ķīnai nepakļāvīgā salu valsts, daudzu honkongiešu acīs kļuvusi par potenciālo mītnes vietu. Jo arī tur dzīvojošie taču ir ķīnieši. Taivānas likumi paredz, ka investori no Honkongas, ja iegulda valsts ekonomikā 180 tūkstošus eiro, saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Firmas, kas nodarbojas ar formalitāšu kārtošanu, ziņo, ka pēdējā laikā interesentu ir neparasti daudz. Turklāt daudzi neslēpj steigu.

Kā bijušās britu kolonijas pārstāvjiem Honkongas pilsoņiem līdz šim bija tiesības izņemt Lielbritānijas ārzemju pases un bez vīzas uzturēties Lielbritānijā pusgadu.

Saskaņā ar Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas ziņām, tādu iespēju jau tagad izmanto ap 350 000 Honkongas pilsoņu.

Paplašinot ieceļošanas “logu”, teorētiski uz apmešanos Lielbritānijā būtu tiesības ap 3 miljoniem honkongiešu.

“Ja Ķīna uzspiedīs savu nacionālās drošības likumu, tad britu valdība mainīs imigrācijas noteikumus un ļaus jebkuram šo pasu turētājam no Honkongas ierasties Lielbritānijā uz atjaunojamu 12 mēnešu periodu un iegūt tālākas imigrācijas tiesības, tajā skaitā tiesības uz darbu, kas varētu viņiem nodrošināt ceļu uz pilsonību,” paziņojis premjers Džonsons.

ASV nostāja

Sagaidāms, ka šie notikumi ietekmēs arī Honkongas kā starptautiska finanšu centra statusu. ASV prezidents Donalds Tramps pagājušo piektdien atklāja ASV nodomu sākt atcelt īpašo tirdzniecības statusu ar Honkongu, ņemot vērā, ka Ķīna pēc būtības pārkāpj 1997. gada līgumsaistības par teritorijas autonomiju. “Honkonga vairs nav pietiekami autonoma, lai būtu pelnījusi īpašu attieksmi.

ASV valdība tādēļ izbeigs tai dot priekšrocības. Tā ir traģēdija Honkongas iedzīvotājiem, Ķīnas iedzīvotājiem un patiešām pasaules iedzīvotājiem,” reportieriem pavēstīja Tramps.

Honkonga pagaidām vēl bauda īpašu statusu eksporta kontroles un divējādas izmantošanas tehnoloģiju jomā. Honkonga skaitās no pārējās Ķīnas nodalīta muitas zona. ASV loma Honkongas ekonomikā ir īpaša. Ikgadējais preču un pakalpojumu apmaiņas apjoms starp abām ir ap 67 miljardiem ASV dolāru.

Savukārt Ķīna mēģinājumus izdarīt ekonomisku spiedienu tulko kā “iejaukšanos Ķīnas iekšējās lietās”. Valsts propaganda pēdējās dienās pastiprināti izmanto apstākli, ka ASV nacionālā gvarde un policija sākusi asāk vērsties pret vandāliski un vardarbīgi noskaņotiem pretrasistisko demonstrāciju dalībniekiem ASV pilsētās, pielīdzinot šos notikumus policijas un demonstrantu sadursmēm Honkongā.

Saistītie raksti

ASV tiek pārmesti dubultstandarti – Vašingtona akceptējot pašu mājās notiekošo, taču Ķīnu kritizējot. Tajā pašā laikā Pekinā “piemirst”, ka melnādainā Džordža Floi­da nāvē vainojamie policisti ir atlaisti un uzsākta izmeklēšana, kamēr drošības dienestu darbinieki, kas lietoja pārliecīgu vardarbību Honkongā, netiek ne nosaukti, ne sodīti.

Nemaz nerunājot par tiesu varas neatkarību abās valstīs, Ķīna visu ar Honkongas notikumiem saistīto cenšas noklusēt, runā par “ārvalstu iejaukšanos”, bet Honkongas demonstrantus sauc par “no ārzemēm vadītiem teroristiem”, kamēr ASV mediji Floida nāves izsauktās protesta akcijas apraksta visos sīkumos.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA/BNS
Pasaulē
48 gadu vecumā miris viens no “Skype” izstrādātājiem
1 diena
LE
LETA
Pasaulē
Rinkēvičs: Eiropas Savienībai ir skaidri jāpauž nostāja pret Svētās Sofijas katedrāles Stambulā pārveidošanu par mošeju 1
1 diena
VB
Valdis Bērziņš
Pasaulē
Lēmums, kas sašķeļ Austrumus un Rietumus: Stambulas katedrāli pārvērtīs par mošeju 1
1 diena

Lasītākie

IK
Ilze Kalve
Pasaulē
Slēgta “latviešu pilsēta” Lestera. Tautieši Anglijā pastāsta, kāda ir situācija uz vietas slēgtajā pilsētā
8 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Par no zemes izraktu 1938.gada “Iž” bisi četri mēneši cietumā 1
9 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Valsts, mazākais, izturējusies netaktiski, lai neteiktu sadistiski, pret nabadzīgiem cilvēkiem 1
8 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Filmu cienīgas intrigas Latvijā – par bandītiem, kuri spridzināja cilvēkus, bēga uz Krieviju un meloja policijas labā
21 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā reģistrētas 11 ar Covid-19 inficētas personas, kas iebraukušas no Krievijas
7 stundas