Petro un Katrīna nepieciešamības gadījumā ir gatavi atkal doties uz fronti.
Petro un Katrīna nepieciešamības gadījumā ir gatavi atkal doties uz fronti.
Foto – Timurs Subhankulovs

Tomēr galvā vēl karoju. Saruna ar Maidana mediķiem Petro Sičko un Katrīnu Mihailovu 3

Petro Sičko (27) un Katrīnas Mihailovas (27) draudzība aizsākusies Ukraiņu Cieņas revolūcijas laikā, abi bijuši Maidana mediķi. Neskaitāmas reizes palīdzējuši cietušajiem, viegli un nopietni ievainotiem. Pieredzējuši vardarbību, kādu Kijevas centrā izvērsusi Kremļa atbalstītā Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča valdība. Tur sapratuši, ka ar notikumiem Maidanā viss nebeigsies, un jau 2014. gada marta sākumā zinājuši, ka būs karš. Iegūtā pieredze un vēlēšanās aizstāvēt Ukrainu noteikusi lēmumu par pieteikšanos brīvprātīgo bataljonā un došanos uz fronti Ukrainas austrumos, kur Petro un Katrīna pavadījuši vairāk par gadu. Demobilizējušies, tagad cenšas iejusties ikdienas dzīves ritmā, un jau 27. februārī paredzētas viņu kāzu svinības. Vienlaikus Petro un Katrīna nepieciešamības gadījumā ir gatavi atkal doties uz fronti.

Melderis par gaidāmajām vēlēšanām: Neviens cilvēks, kurš saprot, kādas ziepes briest, tur galvu nebāztu 127
4000 eiro par megavastundu! Trešdien pēcpusdienā būs rekorddārga elektrība 21
Šodien gaidāmas pārmaiņas, kas skars tieši tevi! Horoskopi 17.augustam
Lasīt citas ziņas

Mūsu iepazīšanās 2015. gada vasarā Sčastjas pilsētā 16 kilometru attālumā no Luhanskas bija pārsteidzoša – satiku bārdainu brīvprātīgo bataljona “Aidar” karavīru, kas mani uzrunāja latviešu valodā. Uzzināju, ka Latvijā dzīvo Petro radinieki, ka jau 2010. gadā viņš sācis mācīties latviešu valodu un cenšas pēc iespējas biežāk ierasties Latvijā. Te patīkot viss – pilsētu un ainavas sakoptība, cieņa pret kultūras mantojumu. Ivanofrankivskas universitātē vēstures fakultāti absolvējušais Petro vēlas vēl vairāk nostiprināt savas saites ar Latviju, un tas vislabāk esot sasniedzams, runājot latviešu valodā.

Petro: – Manā dzīvē lielas pārmaiņas ienesa tautas sacelšanās pret varu. Bija grūti laiki, taču sākumā ukraiņi necīnījās par Eiropas Savienību vai pret Krievijas vadīto Muitas savienību. Vispirms noritēja cīņa pret Janukoviča varas patvaļu. Devos uz Maidanu kā tūrists. Esmu patriotiski noskaņots cilvēks un nevarēju palikt malā, vērot no malas. Tad paziņa mani uzaicināja kļūt par mediķi, lai palīdzētu medicīnas dienestam. Pirmo reizi uz Maidanu es aizbraucu 2013. gada 26. decembrī. Pabiju tur dažas dienas. Atgriezos janvāra sākumā un kļuvu par mediķi. Nodzīvoju pāris nedēļas Maidanā, tad aizbraucu, jo man bija darbs. Vēlāk atkal atgriezos Maidanā.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Kādu rīcību tolaik gaidījāt no Janukoviča?

– Godīgi sakot, mums nebija nojēgas, ko iespējams sagaidīt, un bijām gatavi jebkam. It īpaši pēc tam, kad tika nogalināts pirmais demonstrants – Sergejs Ņegorjans, armēnis no Dņep­ropetrovskas apgabala, bijām gatavi uz visu. Sapratām, ka pret mums var lietot visu – nūjas, šaujamieročus. Zinājām, ka mediķus nesaudzēs, jo mediķi un žurnālisti bija vieni no pirmajiem mērķiem, uz kuriem tika šauts. Bijām gatavi arī ieskatīties acīs nāvei. Daži ieskatījās, un nāve viņus paņēma, bet citiem laimējās izvairīties.

– Kur tu atradies februāra asiņainākajās dienās?

– Tas bija 20. februārī, kad norisinājās masveida apšaušana. Man bija plastmasas celtnieku ķivere, pēkšņi kaut kas trāpīja ķiverē. Tā bija gumijas vai plastmasas lode – nebūtu ķiveres, trāpītu galvā. Kaut cik noslēpos. Tad satiku draugu. Tas bija barikāžu tuvumā. Kādu minūti tur bijām sarunājušies un tad – barikādes gāžas, un minūtes laikā tur neviena vairs nebija, visi aizskrēja uz priekšu. Aizskrējām uz sāniem, tur vienam bija trāpīts krūtīs. Vēl viens gulēja ar trāpījumu galvā, pirmsnāves stadijā. Aizvilkām cietušos uz medpunktu, tad skrējām uz Institutskojes ielu. Tur vēl viens gulēja, nāvīgi ievainots. Trāpījums sirdī, izšauts cauri bruņuvestei. Neizdzīvoja. Aizskrējām līdz Oktobra laukumam, tur tāda dzeltena ēka, iekšā pagalmā. Draugs saka – skaiti līdz divdesmit, skrien! Pagāja dažas sekundes, un viņš aizskrēja. Domāju, ja skaitīšu līdz divdesmit, nošaus. Skrienu pakaļ, redzu – viņš pēkšņi pietupās. Es arī nobremzēju, bet tajā brīdī iekšējā balss saka – skrien vai arī nošaus! Un aizskrēju. Vēlāk draugs teica: “Skrienu, dzirdu – vienu reizi nosvilpa līdzās galvai, uzreiz notupos. Ja tu būtu skrējis aiz manis, pilnīgi droši dabūtu šīs lodes.” Tad strādājām – viens jāpārsien, citam žņaugs jāuzliek. Pēc tam skatījāmies, kā līķus salika vienā rindā…

Apjausma, kur biju un kas varēja notikt, atnāca tikai nākamajā rītā. Piegāju pie viesnīcas “Ukraina”, tā atrodas aiz Maidana, atcerējos iepriekšējo dienu un sapratu, kādā gaļasmašīnā bijām nokļuvuši.

– Vai iepazināties Maidanā?

Katrīna: – Iepazināmies Maidanā, kur atrados kopš 13. decembra. Kā aizbraucu, tā arī paliku. Biju tur visos notikumos. Arī 19. decembrī, kad mūs aplēja ar ūdens metējiem, apmētāja ar gaismas skaņu granātām. Toreiz diezgan smagi cietu, ilgi ārstējos. Biju daudz saelpojusies gāzi, dabūjusi ar gumijas lodi pa plecu. Galvā bija balta celtnieku ķivere ar sarkanu krustu, mugurā balts krekliņš arī ar sarkanu krustu. Droši vien kādam “berkutietim” (prezidentam Janukovičam uzticīgās specvienības vīri) neiepatikās, ka es sniedzu palīdzību. Viņš iešāva plecā, bija prāvs zilums, taču tas mani neapturēja – es turpināju palīdzēt. Visu laiku atrados pirmajās līnijās.

Bija tāds smieklīgs atgadījums. Atnāca puisis ar ievainotu roku, nosaitēju. Neesmu pabeigusi, kā viņš jau raujas kaujā. Tad viņš ieradās ar traumētu kāju, apkopu kāju. Neesmu pabeigusi, viņš atkal raujas kaujā. Trešo reizi man viņu atnesa ar caurumu galvā – teicu, nē, nē, nesiet uz medpunktu, ar viņu nenodarbošos, vienalga aizmuks karot.

– Kāds noskaņojums Ukrainā valda tagad?

Petro: – Visi nedomā vienādi. Ir tādi, kas atdod visu savu sirdi – dod naudu, palīdz ar ekipējumu, ar produktiem, citi pin maskēšanās tīklus, citi ada siltas zeķes, bet ir tādi, kas nesaprot, kā var būt noderīgi. Ir tādi, kas uzskata, ka šis karš uz viņiem neattiecas. Tas ir konflikts Donbasā, lai kāds ar to nodarbojas, tā nav mūsu problēma. Bijis daudz gadījumu, ka karavīrs vēlas saņemt to, kas viņam pienākas, bet viņam pasaka – mēs uz turieni jūs nesūtījām! Tas ir aizskaroši, tomēr vairākums atbalsta karavīrus.

Katrīna: – Kad sākās Krimas aneksija, mani radinieki, kas dzīvo Aluštā, neatbalstīja Maidanu, apgalvoja, ka esmu turp devusies pelnīt naudu, bet es vienmēr teicu: “Vismaz pasakiet, kur Maidanā atrodas kase ar naudu, jo neko vairāk par ēdienu man tur neiedeva.” Viņi pēc tam priecājās par Krimas aneksiju, gribēja dzīvot ar Krieviju, bija apmierināti. Mana māte ar viņiem kontaktējās, un viņi teica: “Jūs dzīvojat Ukrainā, mēs Krievijā, un mums nav pa ceļam.”

– Kā nokļuvāt frontē?

– Pirms frontes bija Odesa. Tolaik tur bija saspringta situācija – ne tikai austrumos gatavoja karu, centās anektēt arī Odesu. Tur bija savs Antimaidans – separātisti, kas sapulcējās Kuļikovas laukumā, uzslēja savas teltis, izkliedza saukļus par Krieviju. Brīvprātīgos no Maidana uzaicināja palīdzēt Odesā, dežurēt posteņos, lai nepieciešamības gadījumā paziņotu, ja notiktu uzbrukums no Piedņestras puses. Mēs ar Petro vairākas dienas stāvējām posteņos. Viss sākās, kad Odesas “Černomorec” un Harkivas “Metālista” futbola klubu fani sapulcējās, lai nodziedātu zināmo dziesmu par Putinu. Separātistiem tas neiepatikās, viņi ar mietiem uzbruka futbola faniem, piekāva viņus. Iedzīvotāji sapulcējās, lai pasargātu šos futbola karsējus, bet vēlāk saniknots pūlis devās uz separātistu nometni. Mēs palīdzējām cietušajiem, neredzējām, kas tālāk notika. Kad nonācām pie Arodbiedrības ēkas, tā jau dega…

Aizbraucām no Odesas maija vidū, lai iesaistītos Iekšlietu ministrijas bataljonā. Taču komandieris pateica, ka nekomandēs meitenes – Petro varot palikt, bet man jābrauc mājās. Ukrainā plaši izplatīta sieviešu diskrimi­nācija. Lai meitene dotos karot, visu laiku kaut kas jāpierāda. Piezvanīja draugs, viens no tiem, kas izveidoja bataljonu “Aidar”. Saka: “Brauc pie mums, mūsu komandieris Meļņičuks labi izturas pret meitenēm.” Kad ieradāmies, daļa atradās Luhanskas apgabala Polovin­kinā. Izrunājāmies ar komandieri, mani viņš paņēma uzreiz, jo mācēju rīkoties ar ieroci. Petro šādu iemaņu nebija, viņam vajadzēja mācīties kursos.

– Kura bija smagākā die­na karā?

Petro: – Reiz mūsu draugi brauca ar “Ņivu” izlūkot apkārtni un atgriežoties uzskrēja uz mīnas. Mašīnu pārplēsa uz pusēm – trīs bojāgājušie, bet pārējos aizsvieda apmēram divdesmit metru attālumā.

Katrīna: – Mums abiem pati briesmīgākā diena bija Lutugino, kur mūs četras reizes apšaudīja. Pirmo reizi tas notika Luhanskas lidostas atbrīvošanas operācijā. Iekļuvām bīstamā slēpnī, toreiz krita desmit mūsējie. Arī mans draugs Miša – novadnieks un biedrs no Maidana. Tikko bija iegājuši Lutugino, kad ielidoja šāviņš – septiņi beigti uz vie­tas, trīs vēlāk nomira. Es pienācu nedaudz vēlāk, jo palīdzēju citam karavīram. Petja man parādīja Mišu, pārbaudīju – bija par vēlu ko darīt. Paguvām nogulties, un atlidoja vēl viens šāviņš. Petju šķembas ievainoja mugurā un galvā. Labi, ka bija trāpīts tikai mīkstajos audos. Ķirurgi teica, ka mazā šķembiņa viņam nekādu ļaunumu nenodarīs, bet, ja mēģināšot izņemt, var beigties slikti.

– Cik ilgi atradies frontē?

Petro: – Gadu un vienu mēnesi. Trīs mēnešus mēs ar Katju ārstējāmies gan hospitālī, gan ambulatori. Tagad it kā viss normāli, tomēr galvā es vēl karoju. Palikušas nogulsnes, jo mūsu prezidents ar savu “bandu” licis vilties – kā virs­pavēlnieks neļāva pabeigt karu. Mūsu bataljons bija plānojis visu pabeigt septembrī, vēlākais, oktobrī un nostiprināt robežas. Tad sākās visi šie pamieri, un lielākā daļa vienību atkāpās, jo bija pavēle no augšas – pilnībā atpakaļ. Taisnību sakot, ir dusmas, ka neļāva visu pabeigt. Pēc demobilizēšanās esmu strādājis, atpūties, lasījis. Tagad cenšos attīstīt savu biznesu kopā ar uzņēmēju grupu.

– Cik liela ir paļāvība, ka izdosies panākt mieru?

Katrīna: – Mana pilsēta Zaporožje atrodas piefrontes zonā, apmēram 200 kilometru no Luhanskas un Doņeckas. Daļa cilvēku Zaporožjē joprojām nav sa­pratuši, kas notiek Ukrainā. Daži priecātos, ja atnāktu Putins. Vienkārši cilvēki neanalizē, kas notiktu, ja atnāktu Krievijas armija. Tomēr ir arī patriotiski noskaņoti pilsoņi.

– Kā izveidojušies tik cieši kontakti ar Latviju?

Petro: – Mans brālēns Daniēls, kurš dzīvo Latvijā, bērnībā daudz par šo zemi stāstīja. Radās intriga, nolēmu pats apskatīties. Pirmo reizi atbraucu 2004. gadā, iepatikās, apskatīju Rīgu un citas vietas. 2010. gadā sāku mācīties latviešu valodu – tam bija vairāki iemesli. Vēlējos kaut kad pārcelties uz šejieni un kļūt par pilntiesīgu pilsoni. Otrkārt, vēlējos sarunāties ar vietējiem iedzīvotājiem viņu valodā, saprast, ko viņi runā. Runājot latviešu valodā, es pirmkārt izrādu cieņu latviešiem, jo neesmu atbraucis vienkārši kā tūrists. Latviešu valodu mācījos Ļvivā. Iepazinos ar Juriju Sadlovski, kurš divdesmit gadus nodzīvojis Rīgā – dzejnieks, filoloģijas doktors, arī pasniedza ukraiņu valodu ukraiņu skolā. Piezvanīju viņam un pateicu, ka vēlos mācīties latviešu valodu. Vēlāk Ļvivas universitātē Jurijs izveidoja Baltistikas centru. Sākām mācīties, Jurijs saņēma materiālus no Latvijas. Tad 2011. gadā tika noslēgts sadarbības līgums starp Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti un Ļvivas universitātes Starptautisko attiecību fakultāti.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Melderis par gaidāmajām vēlēšanām: Neviens cilvēks, kurš saprot, kādas ziepes briest, tur galvu nebāztu 127
4000 eiro par megavastundu! Trešdien pēcpusdienā būs rekorddārga elektrība 21
Šodien gaidāmas pārmaiņas, kas skars tieši tevi! Horoskopi 17.augustam
Krievijā dzīvojošie Latvijas pensiju vairs nesaņems rubļos 1
VIDEO. “Tu stulba esi? Kā tu ar mani runā?”: Kambalu pāris Stambulā uz ielas sarīko vētrainu ģimenes strīdu 26
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
“Latvija pirmā vietā” tiks pāri 5% barjerai rūkdami! Kovida afēra tiks izmeklēta un – ticiet man! – kāds tiks iesēdināts!” – E. Līcīša feļetons
Krievijas Vēstniecība joprojām nav noņēmusi veco plāksni, tādējādi degradējot Ukrainas neatkarības ielu
Lavrovs melo acīs skatīdamies: “Ukraina “tiekot izmantota kā izejmateriāls Rietumu karā pret Krieviju””
4000 eiro par megavastundu! Trešdien pēcpusdienā būs rekorddārga elektrība 21
Zelenskis iesaka Krimas un citu okupēto teritoriju iedzīvotājus netuvoties Krievijas armijas štābiem un munīcijas noliktavām
08:00
“Latvija pirmā vietā” tiks pāri 5% barjerai rūkdami! Kovida afēra tiks izmeklēta un – ticiet man! – kāds tiks iesēdināts!” – E. Līcīša feļetons
07:40
Lavrovs melo acīs skatīdamies: “Ukraina “tiekot izmantota kā izejmateriāls Rietumu karā pret Krieviju””
07:35
Tveicei neatkāpjoties, no valsts rietumiem virzās pērkona negaiss
VIDEO. “Tu stulba esi? Kā tu ar mani runā?”: Kambalu pāris Stambulā uz ielas sarīko vētrainu ģimenes strīdu 26
“Tie cilvēki jau, iespējams, nav pie vainas.” Tiesībsargs par iespējamo vīzu un uzturēšanās atļauju atcelšanu Krievijas pilsoņiem
“Sēdēšana uz Krievijas gāzes adatas atspēlējās dārgās cenās.” Bite par to, ka pārejas periods būs smags 40
Banku analītiķi: Nākamā gada pirmajā pusē ir gaidāms bezdarba pieaugums
Krievijā dzīvojošie Latvijas pensiju vairs nesaņems rubļos 1
Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem
APTAUJA. Vai tev satrauc pērtiķu baku izplatība?
Bolderājas “Stropā” uzstāsies populārā Katrīna Dimanta ar grupu
Kariņš: Krievijas pilsoņiem termiņuzturēšanās atļaujas atjaunos vien retos gadījumos: līdzšinējā vienošanās vairs nav spēkā 117
FOTO. Negaidīti! Princis Harijs un Megana Mārkla atgriezīsies Lielbritānijā jau septembrī
FOTO. Ziedi, smaidi, skatītāju ovācijas, bildēšanās ar faniem: Jūrmalā izskanējis sirsnīgs Guntara Rača koncerts
Gandrīz puse Krievijas Federācijas iedzīvotāju netic valsts oficiālajai propogandai par karu Ukrainā
“Lai sirdī nav vietas ļaunumam, nepiedošanai!” Aiglonā aicināja arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs 14
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs