Foto: SHUTTERSTOCK

Ik 44 minūtes Zeme saņem mistisku signālu no Visuma – NASA atklāj tā avotu 0

15 000 gaismas gadu attālumā no Zemes kāds neparasts objekts ik pēc 44 minūtēm ar gandrīz mehānisku precizitāti sūta signālu — divu minūšu radioviļņu un rentgenstaru uzliesmojumu, kam seko klusums.

Reklāma
Reklāma
Slimot vairs nebūs tik vienkārši! Veselības ministrija apsver iespēju ieviest prasību darbnespējas lapā obligāti norādīt diagnozi
Kokteilis
Ja tavā vārdā ir kāds no šiem 3 burtiem, tev piemīt kaut kas patiesi īpašs
Veselam
Sāp un dedzina pakrūtē? 10 pārtikas produkti, kas kaitē kuņģim un veicina kuņģa dedzināšanu
Lasīt citas ziņas

Šis noslēpumainais “kosmiskais Morzes kods” ir piesaistījis zinātnieku uzmanību, kuri tagad ir noskaidrojuši tā izcelsmi, atklājot jaunu kosmisko objektu kategoriju.

Signāla uztveršana divās “valodās”

Pirmo reizi signālu uztvēra ASKAP teleskops Austrālijā, kas izceļas ar plašu redzes lauku un augstu jutību pret tālsatiksmes radiosignāliem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus NASA Čandras rentgenstaru observatorija fiksēja to pašu objektu, atklājot, ka tas izstaro gan radioviļņus, gan rentgenstarus.

Šāda dubulta emisija ir unikāla, jo līdz šim nevienu šādas klases objektu nebija izdevies novērot abos starojuma veidos vienlaicīgi. Tas ir kā klausīties radio raidījumu un vienlaikus skatīties to augstas izšķirtspējas attēlā — Visums runā divās valodās, piedāvājot jaunas atziņas par tā dabu.

Jauna kosmisko objektu klase

Zinātnieki nosauca objektu par ASKAP J1832-0911, un tas pieder pie retas grupas, kas pazīstama kā ilgtermiņa pārejas (LPT). Atšķirībā no pulsāriem, kuri sūta signālus ik pēc sekundēm vai milisekundēm, LPT emitē enerģiju ar minūšu vai pat stundu intervāliem.

Kopš 2022. gada atklāti tikai 10 šādi objekti, un ASKAP J1832-0911 ir pirmais, kas izstaro arī rentgenstarus. Šis atklājums liecina par jaunu kosmisko objektu klasi, kas var mainīt izpratni par Visuma parādībām.

Zinātnieki izvirza vairākas hipotēzes par signāla avotu. Galvenā versija ir, ka ASKAP J1832-0911 varētu būt eksotisks magnetārs — blīvs mirušas zvaigznes kodols ar magnētiskajiem laukiem, kas ir triljoniem reižu spēcīgāki nekā Zemes.

Otra iespēja ir bināra sistēma, kurā supermagnetizēta zvaigzne mijiedarbojas ar pavadoni. Tomēr neviens no šiem skaidrojumiem pilnībā neatbilst novērojumiem: precīzs 44 minūšu ritms, dubultā emisija un stabilais modelis neatbilst esošajiem zinātniskajiem modeļiem.

Lai izprastu šo parādību, zinātnieki plāno meklēt līdzīgus signālus, izmantojot teleskopus, kas vienlaikus novēro radioviļņus un rentgenstarus. Šāda pieeja var atklāt jaunas norādes, ko viena veida novērojumi nespētu sniegt. Iespējams, nākotnē Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, kas nesen atklāja vairāk nekā 800 000 galaktiku, varētu palīdzēt izpētīt šādus objektus, paplašinot mūsu zināšanas par Visuma noslēpumiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.