Ilgmūžība kļūst reāla: zinātnieki prognozē, ka nākotnē cilvēki dzīvos līdz pat 150 gadiem 0
Cilvēki nākotnē varētu nodzīvot pat līdz 150 gadu vecumam, uzskata zinātnieks, kurš izstrādājis precīzu bioloģiskā vecuma noteikšanas metodi.
Vecākā jebkad reģistrētā persona pasaulē ir francūziete Žanna Luīze Kalmāna, kura dzimusi 1875. gadā un mirusi 1997. gadā, sasniedzot 122 gadu un 164 dienu vecumu.
Līdz šim neviens cilvēks nav dzīvojis ilgāk par šo vecumu, un arī gadījumā, ja kādam izdotos to sasniegt, maz ticams, ka viņš būtu īpaši aktīvs – lielākā daļa organisma funkciju šādā vecumā vairs pilnvērtīgi nedarbotos.
Dažādu pētījumu dati rāda, ka cilvēka dzīves ilgumam pastāv aptuveni 150 gadu robeža, pēc kuras šūnu izturība būtiski samazinās un organisma atjaunošanās spējas gandrīz pilnībā izsīkst.
Intervijā žurnālam “Time” zinātnieks atzina, ka savulaik sapņojis par cilvēkiem, kuri dzīvotu pat līdz 1000 gadiem, tomēr šobrīd šāds scenārijs, viņaprāt, ir uzskatāms par pilnīgu zinātnisko fantastiku. Viņš uzsvēra, ka cilvēce šādam mērķim patlaban neesot pat tuvu.
Vienlaikus zinātnieks ir daudz optimistiskāks attiecībā uz iespēju sasniegt 150 gadu vecumu. Viņš norādīja, ka viņam “nav šaubu”, ka kādā brīdī kāds cilvēks varētu nodzīvot pusotru gadsimtu.
“Mana matemātiskā atbilde ir tāda, ka es patiešām domāju – kādā brīdī cilvēka dzīves ilgums ievērojami pagarināsies,” viņš sacīja.
“Iedomājieties, ko veselības jomā varētu dot vēl simts gadu biomedicīnas inovāciju. Mēs neapšaubāmi sagaidītu būtiskus sasniegumus.”
Viņš arī piebilda, ka teorētiski tas būtu iespējams ar nosacījumu, ja cilvēce sevi neiznīcinātu kodolkatastrofā un spētu izvairīties no kariem un globālām pandēmijām. Šādā gadījumā, viņaprāt, cilvēku suga ar laiku varētu atrast veidus, kā būtiski pagarināt dzīves ilgumu.
Zinātnieks Horvāts iepriekš uzsvēris, ka bioloģisko pulksteņu izstrāde un spēja izmērīt cilvēka faktisko bioloģisko vecumu, neaprobežojoties tikai ar nodzīvotajiem gadiem, ir būtisks instruments novecošanās procesu izpētē un iespējamu atjaunošanās metožu izstrādē.
Viņaprāt, precīzāka novecošanās mērīšana ļautu efektīvāk testēt ilgmūžības terapijas, kas nākotnē varētu palīdzēt cilvēkiem dzīvot ilgāk.
Lai gan, viņa ieskatā, izšķirošais izrāviens vēl nav noticis, dodot zinātniekiem vēl vienu gadsimtu darba, varētu būtiski paplašināt izpratni par novecošanās mehānismiem un iespējām šo procesu palēnināt vai pat daļēji mainīt.
Vienlaikus paliek atklāts jautājums, vai cilvēce patiesībā vēlētos dzīvot līdz 150 gadu vecumam, jo nemirstība arī šādā scenārijā netiek sasniegta.
Pašlaik jau tiek testēti medikamenti, kuru mērķis ir paildzināt cilvēka dzīves ilgumu, tomēr jebkāda veida efektīva ārstēšana, ja tā nākotnē vispār kļūs iespējama, visticamāk, vēl ir ļoti tālā perspektīvā.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
