Foto: no personīgā arhīva

Imants Parādnieks: Nav iemesla pārmaiņām valdības sastāvā 5

Anita Daukšte, RīgaTV24, speciāli la.lv

Par valdības stabilitāti pēc ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga pāriešanas uz Nacionālo apvienību, par atbalstu ģimenēm un sociālās nevienlīdzības mazināšanu, un konservatīvo vērtību nākotni Latvijas politikā saruna ar Demogrāfisko lietu centra vadītāju, premjera padomnieku demogrāfijas jautājumos, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” līderiImantu Parādnieku.

GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Meli un maldināšana par Covid-19 un pret to attīstītajām vakcīnām noteikti apdraud cilvēku dzīvību
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu dziedātāja Aminata publisko foto, kurā redzama ģērbusies tikai džinsos un zābakos 50
22 stundas
PA
Pēteris Apinis
Laukos
“Šo inžu dēļ nedzimst bērni, vīriešiem nestāv, bērniem psihomotori traucējumi!” Pēteris Apinis par pesticīdiem un postu, ko tie nodara dabai un cilvēkam 115
1 diena
Lasīt citas ziņas

Valdībā, pēc ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga pāriešanas no KPV.LV ir izveidojusies sarežgīta situācija. Valdības partiju sadarbības līgums neparedz, ka viena partija var mehāniski palielināt savu pārstāvniecību valdībā, KPV.LV ir tiesīgs atsaukt ministru, un deleģēt nākamo, saskaņojot ar premjeru. Šobrīd ir tā, ka Saeimas frakcija atbalsta Vitenberga palikšanu amatā, bet partijas valde – nē. Krišjānis Kariņš savukārt ir nostājies neitrālā pozīcijā: sak, atrisiniet savā starpā paši – NA un KPV.LV. Kādu risinājumu politiski trauslajai situācijai redzat jūs?

NA vadība, un īpaši Raivis Dzintars, savstarpējās sarunās ar KPV.LV frakcijas cilvēkiem, runājot par sadarbības memorandu ( NA un KPV.LV 21.aprīlī parakstīja memorandu par sadarbību ekonomikas un zemkopības jautājumos), jau bija likusi pamatu šai Jāņa Vitenberga partijas piederības maiņai. Šīs sarunas neatspoguļojās publiskajā telpā, bet politiskās sarunas sadarbības kopsaucēju atrašanai notika. Pieļauju, ka KPV.LV valde pārprata šo situāciju, jo jāņem vērā arī, ka KPV.LV, kas tagad saucas Par cilvēcīgu Latviju, jau sen vairs nav tā pati partija un frakcija, kas bija valdības darbības sākumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

NA mērķos, parakstot sadarbības memorandu ar KPV.LV, bija, ir un paliek – saglabāt valdības stabilitāti, šajā sarežģītajā valstī laikā. Mēs vēlamies sadarboties vēl ciešāk ar tiem ministriem, kuri pierādījuši sevi darbībā un Jānis Vitenbergs ir tieši tāds ministrs. Vitenbergs turklāt, pat būdams NA pārstāvis, atbilstoši sadarbības memoranda nosacījumiem, ņems vērā savā darbībā KPV.LV politiskos uzstādījumus.

Ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar lauksaimniecības politiku – mēs no savas puses darām visu, lai KPV.LV politiskā, idejiskā pārstāvniecība valdībā nemazinās. Ekonomikas ministra partijas piederības maiņa pēc būtības nemaina KPV.LV ietekmi pār lēmumiem ekonomikas jomā, bet pat paplašina – pateicoties memorandam – iegūstot arī zināmu ietekmi zemkopības ministrijas jomā.

Nedomāju, ka šim solim vajadzētu sekot visas valdības politiskās atbildības laukuma pārskatīšanai. Šis nav tam piemērots brīdis. Pieļauju, ka kāds no koalīcijas partneriem varētu tā vēlēties, piemēram, Jaunā konservatīvā partija, kura ir arī iepriekš paudusi nostāju par atsevišķu pozīciju valdībā pārskatīšanu un ta sir saprotami…

Jā, tieši gribēju vaicāt – kā jūs modelējat citu koalīcijas partneru reakciju un intereses saistībā ar šo situāciju?

Premjera un Valsts prezidenta nostāja ir zināma: mums pašiem jātiek ar to galā, savstarpējās sarunās ar KPV.LV. Mums gan pašiem šķita, ka esam tā kā tikuši galā, cik koleģiāli tas šajā situācijā iespējams, bet izrādījās – tomēr ne gluži – kaut kādi pārpratumi, kāds kādam ko tur nebija pateicis…
Kas attiecas uz citiem koalīcijas partneriem – pieļauju, ka varbūt kāds sadarbības padomē izvirzīs jautājumu – kāpēc tad tagad NA vairāk ministru…

Vai JKP varētu izmantot šo situāciju, rosinot plašākas izmaiņas valdībā?

Vienas, jebkuras, partijas vēlmes mainīt situāciju neglābjami ir ar sekām, tad arī citi vēlas ko mainīt. Bet ne vienmēr pārmaiņās izdodas tieši precīzi realizēt savas ieceres. Manuprāt, ministra partijas piederības maiņa koalīcijas ietvaros nav iemesls plašākām pārmaiņām valdības sastāvā.
Runājot par JKP – mums arī ir vairāki kopīgi viedokļi, redzējums dažādos jautājumos – tā tas bija, kad kopīgi politiski panācām ģimenes valsts pabalsta reformas ieviešanu, kopā ar Gati Eglīti, piemēram, esam pārrunājuši mājokļu pieejamības realizācijas virzienus, kur JKP ir ļoti labi priekšlikumi. Esam pārrunājuši atbalstu Demogrāfisko lietu centra ietvaros tapušajai mājokļu pieejamības programmai, valsts ilgtermiņa politikas stratēģiju mājokļa politikas realizācijā. Mēs aicinām runāt par konkrētām lietām, plāniem, ko vajag realizēt valdības darbā. Jo ir sācies darbs pie trīsgadu budžeta, līdz 14.maijam Finanšu ministrijai ir jau jāsagatavo budžeta bāze, līdz otrdienai, 27.aprīlim ir jāvienojas par Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānismu, kura reformu plānā valdības partijām ir iespēja nostiprināt savus priekšlikumus.

Cik lielā mērā koalīcijas politiskas kuluāros politiskajās diskusijās tiek skarti valdības stabilitātes jautājumi? Pirms kāda laika Eiropas parlamenta deputāts Roberts Zīle ( NA) bija izteicies, ka būtu nepieciešama diskusija, vai valdība nebūtu produktīvāka neitrāla premjera vadībā. Vai šāda diskusija – par valdības nākotni – vēl pastāv?

Diskusijas ir dažādas. Ik pa brīdim kāda neapmierinātība uzvirmo, kaut vai, piemēram, par šiem ES ANM līdzekļiem – kāpēc neņemt visu pieejamo finansējumu, kāpēc pieteikties uz minimālo…kāpēc tik vāji sagatavota pakete, ko faktiski EK atmet atpakaļ… jo tieši šobrīd ekonomikas atdzīvināšanai katrs mirklis dārgs.
Bet NA kopējais uzstādījums tomēr ir, ka šobrīd ir labāka esošā sadarbība, nevis neziņa par to, kāda varētu izvērsties politiskā pārvaldība citā valdības spēku kombinācijā, teorētiski modelējot kādu jaunu iespējamo valdību. Pēc pieredzes ar citām valdībām varu teikt, ka ideālu nekad neizdosies sasniegt.
Ja būs cita situācija, tad domāsim, šobrīd ir virziens uz sadarbību esošās koalīcijas ietvaros.

Jānis Vitenbergs nepārsteidzās, uzreiz pēc NA un KPV.Lv sadarbības memoranda noslēgšanas, paziņojot par pāriešanu uz NA?

Te ir runa par godīgu attieksmi. Ja notiek politiskas sarunas, tad nebūtu pareizi ilgstoši slēpt šo lēmumu no kolēģiem partijā. Skaidrībai bija jābūt arī pirms pašvaldību vēlēšanām – ne vien KPV.LV, bet arī NA cilvēkiem bija jābūt informētiem, par to, ka Jānis Vitenbergs saista savu politisko nākotni ar mūsu politisko spēku. Paziņojuma atlikšana nebūtu korekta, tas tikai veicinātu baumas.

Pieļaujat, ka citi koalīcijas partneri varētu prasīt kādu pretimnākšanu citos, ar konkrēto jautājumu nesaistītās nozarēs? Piemēram, vai JKP nevarētu NA Saeimas deputātiem mainīt viedokli azartspēļu ierobežošanas jautājumā? Nupat taču JKP deputāti Saeimas sēdē vērsās pie (NA) deputātiem, pārmetot viņu balsojumu, kā rezultātā parlaments noraidīja grozījumus, kas ierobežotu azartspēļu organizēšanu Latvijā.

Nezinu, vai tieši šajā jautājumā varētu būt kādas diskusijas.
Taču jāteic – lai arī augstu novērtēju sadarbību ar JKP un kopīgos programmatiskos un ideoloģiskos uzstādījumus, it īpaši konservatīvo vērtību stiprināšanā, tomēr uzvedība šajā jautājumā, kas skar azartspēļu ierobežošanu Latvijā, ne tuvu nebija koleģiāla. NA viennozīmīgi atbalsta azartspēļu ierobežošanu, mēs jau ilgstoši Saeimā, vēl pirms JKP parādījās politikā, esam panākuši vairākus nozīmīgus grozījumus likumos, kas vērsti uz azartspēļu ierobežošanu Latvijā, būtisku nodokļu celšanu.

Taču azartspēlēm rāmjus jāuzliek nevis lozungu līmenī. Mēs rosinājām – vecuma cenzu palielināt, noteikt pārtraukumus, aizliegt vilinošus noformējumus un maldīgus nosaukumus – Laimētava – , pašvaldībām plašākas tiesības noteikt teritorijas utt. JKP vēlme – noteikt, ka spēļu zāles ir atļautas tikai četrzvaigžņu un pieczvaigžņu viesnīcās, manuprāt ir igauņu uzņēmuma Olympic Casino interesēs!

Kuri šķietami ir “aizsituši” gandrīz visas 4 un 5 zvaigžņu viesnīcu ķēdes. Šai gadījumā JKP naidīgums pret nacionālajiem uzņēmējiem, kas legāli darbojas šajā jomā, ir acīmredzams. Nav nekādu īpašu simpātiju pret šīs jomas uzņēmējiem Latvijā, tomēr būtu korekti visiem noteikt vienādus spēles noteikumus, ar striktiem ierobežojumiem un maksimāli augstiem nodokļiem. Taču iespējamā konkurences kropļošana un citas valsts uzņēmēju lobēšana – tas nav pieņemami.

Un nav korekta JKP attieksme – brīdī, kad vairāki NA deputāti nepiekrīt šim vienam konkrētam priekšlikumam, ko piedāvājām, aizstāt ar diviem citiem, lai kopīgi iesniegtu likumprojektu – attāluma ierobežojumi līdz izglītības iestādēm un pašvaldības tiesībām savos saistošos noteikumos noteikt azartspēlēm aizliegtās teritorijas vai vietas, tad apsaukt mūs par azartspēļu lobijiem, nevērtējot citus priekšlikumus un kopējo uzstādījumu par azartspēļu ierobežošanu – nu nav korekti, kā minimums.

Eiropas Savienības ANM naudas pieprasījums Latvijai jāiesniedz Eiropas Komisijas izvērtēšanai jau maija sākumā. Viena no būtiskām jomām, kas būtu jāatspoguļojas Latvijas reformu plānā, ir sociālās nevienlīdzības mazināšana. Kas Latvijai būtu darāms šajā jomā?

ES ANM līdzekļu pieprasījums nedrīkst būt tāds, kas vēlāk atstāj ietekmi uz valsts budžetu, ieguldījumiem jābūt tādiem, kas nodrošina pastāvīgu naudas plūsmu.
Latvijā lielākā problēma ir reģionālā nevienlīdzība, kas nosaka sociālo nevienlīdzību dažādās grupās. Reģionālā nevienlīdzība izpaužas mājsaimniecību budžetos, algu nevienlīdzībā. Sākotnēji ir jāizlīdzina pakalpojumu, darbavietu, veselības aprūpes pieejamība, ceļu kvalitāte un interneta pārklājums reģionos, un caur to tiks panākta sociālās nevienlīdzības mazināšana, un atbalsts konkrētām mērķa grupām.

Eiropas Komisija ne tikai ES ANM sakarā ir norādījusi uz vairākām problēmām sociālās nevienlīdzības mazināšanā, īpaši senioriem. Piemēram, Latvijā ir izteikta sociālā nevienlīdzība sievietēm, kuras izaudzinājušas vairākus bērnus – jo pensija sievietei, kura pārtraukusi darbu bērna kopšanas atvaļinājumu dēļ, būs mazāka nekā vīrietim, pie vienāda atalgojuma darba dzīves laikā. Valsts sociālajā sistēmā ir iestrādāta milzu netaisnība – sieviete, kas uzaudzinājusi vairākus bērnus, saņems mazāku pensiju, tikai tāpēc, ka par apmaksātā bērna kopšanas atvaļinājuma laikā par viņu tiek maksātas mazākas sociālās iemaksas un attiecīgi tiek mazināts viņas pensijas kapitāls. Un, jo vairāk bērnu, jo lielāks samazinājums. Šī situācija noteikti ir jānovērš.

Esmu aprēķinājis, piemēram – ja divas personas, mūža garumā saņemot 1000 eiro algu, bet sieviete, audzinot 3 bērnus, būs devusies trijos bērnu kopšanas atvaļinājumos, viņa saņems pensiju par 42 eiro mazāku, nekā tai personai, kurai šādi pārtraukumi nebija. Tas ir sociāli netaisnīgi. Vispār būtu jāpiemēro koeficients pensijas kapitālam tiem cilvēkiem, kuri ir devušies bērnu kopšanas atvaļinājumos. Vēl viens variants – no bērnu sociālajām iemaksām atvēlēt pāris procentus tieši savu vecāku pensijām, ja bērni piekrīt šādam variantam, to attiecīgi paziņojot VSAA. Minēju tikai vienu no daudzajiem instrumentu sociālās nevienlīdzības mazināšanai.

Arī ģimenes valsts pabalsta reforma, par ko maijā lems Saeima, palielinot pabalstu par katru nākamo bērnu, ir vēl viens sociālās nevienlīdzības mazināšanas instruments. Katrā ģimenē, tajā ienākot bērnam, ienākums uz vienu ģimenes locekli samazinās, tāpēc ir būtiski nodrošināt pabalsta apmēra progresivitāti atkarībā no bērnu skaita ģimenē, lai minimizētu kuplu ģimeņu dzīves kvalitātes kritumu. Protams, šāds pabalsts neko daudz nemainīs, kur abi vecāki pelna tūkstošus, bet pat vidēju ienākumu ģimenē tas būs būtisks atspaids.

Ārkārtas situācijas laikā ģimenes ar bērniem saņēma 500 eiro atbalstu par katru bērnu. Cik praktizējama var būt šāda atbalsta forma, krīzei ilgstot?

Mums ir jādara viss, lai dzīve atgrieztos normālās sliedēs, pielāgojoties jauniem apstākļiem. Esmu pārliecināts, ka ģimene ir pamats, uz kuru balstās krīzes pārvarēšana, neviena valsts institūcija nevar izdarīt to, ko var ģimene. Valdībai ir jādara viss, lai sniegtu atbalstu krīzē tieši ģimenēm. Veidi var būt dažādi – viens – jau šis pieminētais 500 eiro pabalsts.

Vēl – vakar runājām Reira grupā par IZM priekšlikumu finansējuma piešķiršanai bērnu nometnēm – ap 3 miljoniem eiro, Sabiedrības integrācijas fondā – par ģimenēm draudzīgas pašvaldības programmu… šogad bija jau 186 pieteikumu dažādām aktivitātēm, par kopējo summu 1.7 miljons! Piešķīrām arī no SIF papildus finansējumu pakāpeniskai dzīves atgriešanai normalitātē, sabiedriskā dzīvē.

Manuprāt, būtiski ir mērķtiecīgi ieguldīt naudu, ja runa ir par demogrāfiju, par atbalstu ģimenēm izšķiroties par labu vēl vienam bērniņam.

Skolēnu dziesmu un deju svētki šogad – galīgais lēmums tikšot pieņemts maija beigās. Jau daudz kritizēti, bet kāds ir jūsu viedoklis? Vajag rīkot, kaut netradicionālā formā?

Kritizēt ir vieglāk, nekā radīt, meklēt un atrast labāko risinājumu. Personīgi atbalstu skolēnu dziesmu un deju svētku rīkošanu, pat apzinoties, ka tie nebūs tādi, kā vēlētos, tādi, kā ierasts. Tas nav iespējams. Bet ļoti daudzas lietas nav iespējamas, tā, kā bija “vecajos, labajos, laikos”. Jo ātrāk mēs sapratīsim, ka tie, iespējams, vairs nekad neatgriezīsies, jo izteiktāk apzināsimies, ka jāprot pielāgoties un mainīties. Meklējam veidu, kā saglabāt dziesmu svētku tradīciju – tas ir svarīgi. Pat pats gatavošanās process ir būtisks – nevis atlikt dzīvi uz vēlāku laiku, bet atrast veidu, kā to turpināt, kā transformēt tradīciju, to saglabājot, kā vērtību.

Kādu jūs redzat nacionāli konservatīvo vērtību nākotni Latvijas politikā? Ja redzam, ka citur pasaulē un arī šeit kreisais liberālisms gūst aizvien lielāku piekritēju pulku?

Eksperimenti nāk un iet. Jebkurš ideoloģisks eksperiments, eksperimenti ar dabu, ar cilvēka būtību, kā to rāda vēsture, var novest pie traģiskām sekām. Ģimene ir pamats, kas ļauj pārvarēt krīzi, pārvarēt visas dzīves grūtības. Jā, tiem, kuriem nav bijusi šī stiprā ģimene, tiem ir lielākas problēmas un sabiedrībai ir jāpalīdz, lai tās pārvarētu. Bet ģimene ir pamatu pamats sabiedrības spēkam.

Kāda tad nākotne būs Saeimā tiem Satversmes tiesas spriedumiem, kas paplašina ģimenes jēdzienu?

Ceru, ka mazākumam neizdosies vairākumam uzspiest viedokli, kas ir dabiski nepieņemams. Manuprāt, tiesiski pareizi būtu nevis koriģēt un mainīt, paplašināt ģimenes tvērumu, bet gan nostiprināt mājsaimniecības jēdzienu. Skaidrs taču, ka katrai mājsaimniecībai ir jāsaņem pienācīgs sociālais atbalsts. Un katrs personīgi savu mājsaimniecību var dēvēt un izjust, kā pašiem labpatīkas, taču uzspiest privātu modeli par vispārēju tiesisku bāzi ir nepieņemami – vēlme uzspiest pārējai sabiedrībai, sak, tas taču neko nevienam pāri nenodara… Nē, nodara gan. Tas maina sabiedrības pamatus.

Redzam, ka ASV ar tiesas lēmumu Kalifornijas štatā bērnam var dokumentos mātes vārda vietā ievilkt svītru, bet ierakstīt trīs tēvus, tas ir pretdabiski. Tas neatbilst pat veselajam saprātam. Tam nav jābūt par likumdošanas pamatu.

SAISTĪTIE RAKSTI

Kam tad ir jābūt par likumdošanas pamatu?
Galvenais ir, lai Latvijā ir pārliecinošs valsts vēstījums: ģimenes ir mūsu prioritāte! Mēs gribam, lai Latvijā dzīvo latvieši, lai mūsu nacionālā kultūra aug, attīstās un dod pienesumu pasaulei. Svarīgi, lai šis vēstījums būtu skaidrs un nepārprotams, un tas nāktu gan no Valsts prezidenta, gan valdības vadītāja, visiem valsts varas pārstāvjiem.

Manis vadītajam Demogrāfisko lietu centram ir uzdots izstrādāt tautas ataudzes stratēģiju un tās galvenais vēstījums ir – ģimenes, bērni ir valsts interešu centrā. Šīs intereses ir jāīsteno nevis kampaņveidīgi, bet ilgtermiņā. Jāpāriet no ugunsgrēka dzēšanas uz mērķtiecīgu ilgtermiņa politiku, lai katrs jaunietis zina, ka valsts viņam ļaus pašrealizēties dzīvē un darbā ar pilnu potenciālu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Meli un maldināšana par Covid-19 un pret to attīstītajām vakcīnām noteikti apdraud cilvēku dzīvību
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu dziedātāja Aminata publisko foto, kurā redzama ģērbusies tikai džinsos un zābakos 50
22 stundas
PA
Pēteris Apinis
Laukos
“Šo inžu dēļ nedzimst bērni, vīriešiem nestāv, bērniem psihomotori traucējumi!” Pēteris Apinis par pesticīdiem un postu, ko tie nodara dabai un cilvēkam 115
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Ieklausies tajā, ko tev saka tavi draugi! Horoskopi 16.maijs 1
13 stundas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šonedēļ dosi priekšroku vienatnei vai attiecībām ar pašiem tuvākajiem! Horoskopi no 17. līdz 23. maijam
11 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Lielākais drauds ir mutācijas, kas rodas tādās vietās kā Indija!” Rēvalds par maigo kovidu un vakcīnu efektivitāti pret jaunajiem Covid-19 veidiem 26
12 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Veicot vairāku lielveikalu stāvvietu apsekošanu, konstatēts, ka tās ir par šauru. Cik ilgi vēl skrambāsim savas un kaimiņu durvis?
13 stundas
LA
LA.LV
Medības
Vilku sāga turpinās! Meža kamerā uzfilmēts, kā sivēnmāte aizstāv sivēnus, kad uzbrūk vilki 17
14 stundas
IF
Imants Frederiks Ozols
Ziņas
“Viņš ir pierādījums tam, ka Latvija nav maza valsts!” Profesors Grēns, kurš trīsreiz atteicies no Triju Zvaigžņu ordeņa
17 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Jaunas iespējas zemes izmantošanā!” Vietējais uzņēmējs izdomājis veidu, kā ar bērzu kompensēt ogļskābās gāzes izmešus
09:00
LE
LETA
Uncategorized
Ķekavas novada pašvaldība pieteiksies uz valsts līdzfinansējumu veloceliņa izbūvei gar Bauskas šoseju 2
22:48
LE
LETA
Ziņas
“Varbūt vajag vairāk līderības no premjera puses?” Pūce domā, ka Kariņš valdībā varētu izrādīt lielāku drosmi 9
22:21
LA
LA.LV
Ziņas
Latviete Telavivā nofilmē baisu skatu un ziņo par kāda vīrieša nāvi 30
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šovasar ieviesīs maksu par iebraukšanu bijušajā padomju armijas raķešu bāzē Zeltiņu pagastā 23
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Zināms, kā izskatīsies Samantas Tīnas uzstāšanās “Eirovīzijas” dziesmu konkursā 13
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Varbūt vajag vairāk līderības no premjera puses?” Pūce domā, ka Kariņš valdībā varētu izrādīt lielāku drosmi 9
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijas hokeja izlase arī otrajā pārbaudes spēlē pret Šveici piedzīvo zaudējumu 1
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu dziedātāja Aminata publisko foto, kurā redzama ģērbusies tikai džinsos un zābakos 50
22 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Ziņas
Muzeju nakts – citā realitātē: attālināti un brīvdabā, apmeklējot individuāli un ievērojot distancēšanos 3
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kur visvairāk ar Covid-19 sasirgušo 7
14 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Meli un maldināšana par Covid-19 un pret to attīstītajām vakcīnām noteikti apdraud cilvēku dzīvību
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā gaidāma migla un lietus mākoņi 1
17 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Stāsti
“Sen jau tas bija jādara!” Rīdziniece Sanija jau astoņu gadus cīnās par iekļūšanu mājās
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Tie ir spermas donori!”: Uģis Kuģis skarbi izsakās par vīriešiem, kas neaudzina savus bērnus 20
21 stundas
DJ
Diāna Jance
Ziņas
“Man daudzreiz ir teikts, ka atšķiros no itāļiem!” Latviete Itālijā – Marija Džūlija da Sakko
15 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
“Pavasaros mūs grūti mierā noturēt!” Rucava-Dundaga-Jaunpils: dodamies!
18 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Viņas pacientiem jāparaksta īpaši sagatavots dokuments. Ārste iesaka pret vakcinēšanos izturēties ļoti nopietni un ziņot par blakusparādībām 62
20 stundas
PA
Pēteris Apinis
Laukos
“Šo inžu dēļ nedzimst bērni, vīriešiem nestāv, bērniem psihomotori traucējumi!” Pēteris Apinis par pesticīdiem un postu, ko tie nodara dabai un cilvēkam 115
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Kurā novadā visvairāk inficēto? Publicē karti ar visām pašvaldībam 4
22 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Viņķele: “Latvijā visus nevakcinētos sauc par nozombētiem vakcīnidiotiem, bet nedrīkst jaukt piesardzīgos ar “antivakseriem”! 308
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Sofija, Taiga, Arita un Airita 1
1 diena
ML
Māra Libeka
Veselam
Cerīgais jūnijs, kad varēs nevilkt maskas un doties uz koncertiem! Pavļuts brīdina, ka jāgatavojas revakcinācijai 106
2 dienas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Vardarbības pereklis vai civilizācijas pēdējais bastions? 121
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs intervijā paziņo, ka, dzīvojot britu karaliskajā ģimenē, esot juties kā “dzīvnieks zooloģiskajā dārzā” 38
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 15. līdz 21. maijam: kādas vēlmes piepildīsies
1 diena
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šonedēļ dosi priekšroku vienatnei vai attiecībām ar pašiem tuvākajiem! Horoskopi no 17. līdz 23. maijam
11 stundas