“Nu reiz pietiek!” Dženiferu Anistoni turpina vajāt, bet nevēlamie padomi viņu noveduši līdz bezspēkam 0
Par Holivudas zvaigznes Dženiferas Anistones cīņu ar neauglību tiek runāts jau vairākus gadus, aktrise šo faktu vairs neslēpj, bet nu arī atzīst, ka ir apnicis par to vien runāt, jo saņem neprasītus padomus un ieteikumus adoptēt, kas nekad nav bijis viņas plāns, rakst DailyMail.com.
Ir iemesls, kāpēc Dženifera Anistone nolēma neadoptēt bērnu pēc divdesmit gadus ilgas cīņas, lai kļūtu par māti — cīņas, kas beidzās “pirms vairākiem gadiem” pēc neveiksmīgiem IVF mēģinājumiem.
“Vienā brīdī viss vairs nebija manās rokās. Burtiski – nav nekā, ko es varu darīt,” 56 gadus vecā “Friends” aktrise skaidroja 20. oktobra raidījuma “Armchair Expert” podkāstā.
“Kad cilvēki saka: ‘Bet tu taču vari adoptēt,’ — es negribu adoptēt. Es gribu mazu cilvēku ar savu DNS. Tā es jūtos — egoistiski vai ne, bet tieši tā es vienmēr to esmu vēlējusies.”
Dženifera, kura ir samierinājusies ar savu neauglību, turpināja: “Tas vienkārši nebija paredzēts — lai kāds arī bija plāns. Tas ir ļoti emocionāli, īpaši tajā brīdī, kad ārsti pasaka: “Tas ir viss, mēs neko vairs nevaram darīt.” Tas bija ļoti dīvains mirklis.”
Viņa atcerējās laikus, kad domājusi, ka kopā ar iepriekšējiem partneriem “mēs būtu varējuši radīt bērnus”, taču šī doma parasti pārgāja “trīs sekunžu laikā”.
Šomēnes Emmy balvas laureāte paskaidroja, kāpēc 2016. gadā uzrakstījusi savu skaļo eseju “Fed Up” Huffington Post, kurā viņa rakstīja:
“Mēs esam pilnvērtīgi — ar vai bez partnera, ar vai bez bērna. Cilvēki nezināja manu stāstu vai to, kam esmu gājusi cauri pēdējos 20 gadus, mēģinot izveidot ģimeni, jo es nestāstu publiski par savām medicīniskajām problēmām. Tā nav neviena cita darīšana. Bet pienāk brīdis, kad vairs nevar to nedzirdēt — to stāstu, ka es nevēlos bērnu, nevēlos ģimeni, jo esmu egoiste vai darbaholiķe. Protams, tas mani ietekmē — es taču esmu cilvēks. Mēs visi esam cilvēki. Tāpēc es domāju — kāpēc gan ne? Es zināju daudzas sievietes, kuras tajā laikā mēģināja tikt pie bērniem, kuras izgāja IVF procedūras. Man šķita, ka es rakstu ne tikai par sevi, bet arī viņu vārdā, bet nu reiz pietiek!”
