“Ir jāturpina investēt izglītībā,” LIZDA priekšsēdētāja norāda uz būtiskām atšķirībām pedagogu atalgojumā Baltijas valstīs 0
Kamēr Latvijā pedagogi turpina cīnīties par taisnīgu un atbilstošu atalgojumu, tuvākie kaimiņi, Lietuva un Igaunija, jau ir spējuši sasniegt to algu līmeni, kādu Latvijas pedagogiem sola tikai pēc pieciem gadiem. Uz to norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, viesojoties TV24 raidījumā “Preses klubs”.
“Protams, salīdzināties ar Ziemeļvalstīm būtu nekorekti, bet mēs skatāmies uz tuvākajiem kaimiņiem, tepat Lietuvā un Igaunijā. Viņi ir sasnieguši tādu algu līmeni, kādu mums sola tikai 2030. gadā,” norādīja Vanaga.
Viņa akcentēja, ka Lietuvā pedagogu atalgojums jau pērn sasniedza 130 % no valsts vidējās algas, kas ir būtisks rādītājs salīdzinājumā ar situāciju Latvijā.
Atšķirības nav tikai algās, bet arī pieejā izglītības finansēšanai. Vanaga skaidro, ka, piemēram, Lietuva iegulda mazāk līdzekļu infrastruktūrā, bet spēj novirzīt vairāk naudas tieši cilvēkresursiem, tostarp pedagogiem.
Vienlaikus viņa atzīst, ka pēdējā gada laikā panākti arī nozīmīgi uzlabojumi Latvijā: “Mums ir gandarījums, ka mēs gan dabūjam šos 40%, gan turpinām darbu pie algas grafika un ka nozarē nosargājām kopā arī vēl tos 22 miljonus, kurus gribēja atņemt.”
Tomēr šie panākumi nenāk viegli, tas esot visai smags darbs: “Bet tas prasa ļoti smagu darbu, gan no ministres, arī no mums kā nozaru organizācijām, lai pārliecinātu, ka ir jātupina investēt izglītībā, jo mēs konkurējam arī ar kaimiņiem. Tā ir investīcija mūsu valsts rītdienā, parītdienā,” uzsvēra LIZDA priekšsēdētāja.
Jau iepriekš vēstījām, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) rosina pedagogu zemākās darba algas likmes pieaugumu turpināt no 2027. gada sākuma, nevis no septembra, kā to piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), šādu nostāju aģentūrai LETA pauda arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Gada sākumā atbilstoši valdībā pirms diviem gadiem apstiprinātajam grafikam pedagogu darba alga pieauga par 2,6%. Tas ir par 5,9 procentpunktiem mazāk, nekā sākotnēji plānots. Esošais pieauguma grafiks ir spēkā līdz šī gada beigām, taču pusotru mēnesi pirms 2026. gada sākuma joprojām nav skaidrības par pedagogu atalgojumu nākamgad.
IZM pagājušās nedēļas nogalē paziņoja, ka piedāvā grafiku turpināt ar 2027. gada 1. septembri, nevis ar 1. janvāri kā līdz šim. Tas neapmierināja arodbiedrību, kas sākotnēji piedāvājumu novērtēja kā “kategoriski nepieņemamu”.
LIZDA saprot, ka kāpināt pedagogu zemākās algas likmi nākamgad nav iespējams ierobežotā valsts budžeta dēļ. Atzinīgi tiek novērtēta izglītības iekļaušana valsts budžeta prioritātēs un papildus iezīmētie 45 miljoni eiro jaunā skolu finansēšanas modeļa “Programma skolā” pilnai ieviešanai no septembra. Pēc Vanagas sacītā, šis finansējums lielai daļai pedagogu vispārējā izglītībā ļaus nodrošināt samaksu par faktiski paveikto darbu.
“Tas var patikt, var nepatikt, kādam var atkal šķist, ka par maz, bet, ņemot vērā kopējo budžeta sadalījumu starp nozarēm, uzskatām, ka tas ir panākums,” viņa atzina.
LIZDA ieskatā, pedagogu algas grafiks jāturpina no 2027. gada sākuma, vienlaikus tā esot politiskā izšķiršanās. Arodbiedrība sola “darīt visu iespējamo”, lai pārliecinātu politiķus turpināt investēt izglītībā, pretējā gadījumā “sekas maksās vēl dārgāk”.
Vanaga atzinīgi novērtēja izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes (JV) apņemšanos turpināt sarunas koalīcijā. Politiķe trešdien piedalījās IZM un LIZDA sarunās par pedagogu darba samaksas jautājumiem.
Virzība notiek uz priekšu, taču nepieciešams precizēt aprēķinus, aizvadītās sarunas rezumēja Vanaga. Pēc viņas sacītā, ministrija ir atzinusi pieļautās neprecizitātes – aprēķinot vidējo atalgojumu, tā iekļāvusi tikai daļu vispārējās izglītības pedagogu, un aprēķinus attiecinājusi uz visu pedagogu saimi.
Neprecīza informācija par pedagogu vidējo atalgojumu traucē arodbiedrībai saprast, vai piekrist IZM iecerei piesaistīt pedagogu atalgojumu minimālajai algai valstī, to reizinot ar noteiktu koeficientu.
“Mums ir jāvienojas par stabiliem mājas pamatiem, bet šobrīd nav bāzes informācijas, lai varētu ielikt pamatus un uz tā vienoties par laika grafiku un procentuālo kāpumu,” situāciju raksturoja Vanaga.
IZM solījusi arodbiedrībai nedēļas laikā atsūtīt precizētos aprēķinus. Nākamā tikšanās gaidāma 3. decembrī.
Valdībai lēmums par algas grafiku jāpieņem līdz šī gada beigām, norādīja Vanaga, paužot cerību, ka sarunās izdosies rast kompromisu. Viņa uzsvēra, ka likums ir spēkā, un grafiks jāapstiprina arī tad, ja no nākamā gada janvāra paredzēts 0% pieaugums.
Ja vienošanās netiks panākta, LIZDA sasauks ārkārtas padomes sēdi, kurā lems par turpmāko rīcību. Tas nozīmēs arī plašāku politisku iesaisti, uzrunājot Saeimas frakcijas un valdības pārstāvjus.
“Tas nav vienas nozares ministres jautājums. Mēs redzam, ka viņa ir gatava iet kopā ar mums, pārliecināt, skaidrot, bet jācer, ka nenonāksim līdz lēmumiem par kādu proaktīvu rīcību,” sacīja Vanaga.
