Izbeigt strausa politiku 3

Aiga Grasmane, žurnāls “Baltijas Koks”

ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 79
Boriss Džonsons nosauc galveno iemeslu, kā varēja izvairīties no Krievijas iebrukuma Ukrainā 33
Simonjana pārliecināta, ka Krievijai steidzami jāiet arī vāciešus “glābt no nacistiem” 21
Lasīt citas ziņas

Vairāk nekā 600 meža īpašnieku ir parakstījuši un nosūtījuši vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un tiesībsargam Jurim Jansonam ar lūgumu izvērtēt nesamērīgu īpašumtiesību aprobežošanas praksi un pieņemt lēmumus, kas veicinātu sadarbībā balstītu dabas aizsardzību privātos īpašumos.

Dabas aizsardzības jautājumi ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā. Kāpēc problēmsituācijas netiek risinātas tur? Tāpēc, ka šie mēģinājumi ir bijuši gan darba grupā par grozījumiem mikroliegumu noteikumos, gan priekšlikumu izstrādē mazā ērgļa sugas aizsardzības plānam, taču nesekmīgi, jo nedz VARAM, nedz Dabas aizsardzības pārvalde, kas ir valsts iestādes, kuru pienākumos ir nodrošināt labu pārvaldību pār savā kompetencē esošiem jautājumiem, to nedara vai dara neveiksmīgi attiecībā uz mikroliegumiem, kas ir ārpus aizsargājamām teritorijām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Meža īpašnieki valsts pārvaldei pārmet trīs lietas – nepieņemamu praksi īpašuma tiesību netiešā atsavināšanā, neiesaistot meža īpašnieku korektā komunikācijas procesā, kā to nosaka Eiropas Komisijas rekomendācijas; netaisnīgs kompensāciju mehānisms, kas nenodrošina taisnīgu kompensāciju par ierobežojumiem sabiedrības interesēs, un valsts politikas trūkumu attiecībā uz prioritāri apdraudēto un reto sugu saglabāšanu, kā arī piemērota normatīvā regulējuma neesamību dispersi ligzdojošām aizsargājamām putnu sugām.

Kopš pēdējos trijos gados strauji aug privātos īpašumos izveidotais mikroliegumu skaits, ir pieaugusi meža īpašnieku neapmierinātība un neizpratne par to, kā valsts nosaka retu un apdraudētu sugu aizsardzības kārtību un kāds ir kompensācijas mehānisms par būtiskiem īpašumtiesību aprobežojumiem.

Lielais mikroliegumu skaita pieaugums ir saistīts ar Latvijas Dabas fonda (LDF) īstenoto LIFE programmas 2,5 miljonu eiro ietilpīgo mazā ērgļa aizsardzības projektu, kura viens no mērķiem ir atrast 500 ligzdu un izveidot tām mikroliegumus.

Mikroliegums nozīmē saimnieciskās darbības aizliegumu mežā, taču ikgadējā kompensācija vairumā gadījumu nesedz ne 3% no vērtības, ko pazaudē īpašnieks lēmuma pieņemšanas brīdī. Otra lieta, kas ir tikpat nepieņemama, ir komunikācija mikrolieguma izveidošanas procesā.

Eiropas Komisija ir izstrādājusi rekomendācijas aizsargājamo teritoriju izveidošanai un pārvaldīšanai, un tajās ir uzsvērta sadarbības nozīme ar zemes īpašniekiem, lai tiktu sasniegti dabas aizsardzības mērķi. Jo zemes īpašnieks ir tas, kurš vēsturiski ir saimniekojis un turpinās saimniekot konkrētajā teritorijā, un no viņa ieinteresētības un attieksmes ir atkarīga dabas aizsardzības mērķu sasniegšana.

Ar šo Latvijā ir pavisam slikti, jo komunikācijas ar īpašniekiem vai nu nav vispār, vai tā ir formāla sarakste, turklāt meža īpašnieka viedoklim pat nav izšķirošas nozīmes lēmuma pieņemšanā. Meža īpašnieki to sauc par praksi, kas raksturīga totalitāram režīmam – vara var atnākt un atņemt to, kas pieder tev. Šāda prakse nav pieņemama demokrātiskā sabiedrībā.

Mazā ērgļa vajadzības un iespējas samērot tās ar mežsaimniecību īsumā varētu raksturot ar faktiem, ka mazā ērgļa populācija Latvijā ir stabila – aptuveni 4000 pāru, kas ir puse no visas Eiropas mazā ērgļa populācijas, un arī mežsaimnieciskā darbība ir vienmērīga jau apmēram 15 gadu, turklāt bez 500 izveidotiem mikroliegumiem mazajam ērglim.

Avots: MVR un OZOLS

Mazais ērglis ir visvairāk izplatītā ērgļu suga Latvijā. Tā nav nedz apdraudēta, nedz reta suga Latvijā. Mazajam ērglim patīk Latvijas mozaīkveida ainava, tas ligzdo mežā netālu no meža malas, lai būtu tuvu barošanās vietām – pļavām.

Ir pārsteidzoši, ka mūsu valstī ar nodokļu maksātāju naudas līdzfinansējumu 0,5 miljonu eiro apmērā tiek īstenots šāds projekts vienai Latvijā bieži sastopamai putnu sugai. Par to, ka šis projekts nav labi izvērtēts, liecina arī tas, ka atbilstoši Satversmei tiesību ierobežošana sabiedrības interesēs ir taisnīgi jākompensē. Vai Latvijas sabiedrība ir gatava samaksāt kompensācijās simtiem miljonus eiro, lai aprobežotu lielas meža platības par labu sugai, kas Latvijā ir bieži izplatīta un nav apdraudēta?

Ņemot vērā, ka valsts nespēj maksāt šādas kompensācijas, jāsecina, ka šāds projekts nav sabiedrības interešu prioritāšu sarakstā. Šajā LDF projektā finansējums ir paredzēts tikai ligzdu meklētājiem un ornitologiem, nevis īpašniekiem, kuri varētu sadarboties un būt ieinteresēti, piemēram, mākslīgo ligzdu uzstādīšanai savā mežā. Un valsts budžeta nauda taisnīgai kompensācijai nav nedz paredzēta, nedz pieejama.

Šāda nepārdomāta projekta realizācija ar būtisku ietekmi uz meža īpašniekiem ir tiešā VARAM atbildībā, kurai ir jāvērtē ornitologu algas projektu samērojamība ar īpašnieku tiesībām un jāpieņem lēmumi, kas atbilst labai pārvaldībai.

Lēmumi, ko meža īpašnieki sagaida no valsts, ir zināmi Eiropas Savienībā un atbilst Eiropas Komisijas Putnu direktīvas prasībām. Direktīva neprasa veidot mikroliegumu, tā prasa nodrošināt putnu ligzdošanai labvēlīgus apstākļus.

LDF savā publiskajā komunikācijā uzsver, ka mikroliegums ir vienīgais veids, kā patlaban Latvijā nodrošināt putnu aizsardzību, un tieši šī kļūda ir jālabo – ir steidzami jāizstrādā citi sabalansēti instrumenti mazā ērgļa atradņu aizsardzībai.

Kamēr tas nav izdarīts, ir jāpārtrauc šī totalitāram režīmam raksturīgā īpašumtiesību netieša atsavināšana.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Nākotne – viedajā lauksaimniecībā. Sensori uzmanīs augsnes sausumu, mērīs dzīvnieku temperatūru un troksni kūtī
Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē 104
“Ežiņu” lauksaimniecības zeme – strīdu krustugunīs arī ar finanšu institūciju “Altum”
Bezpilota gaisa kuģis, jeb sarunvalodā drons, kļuvis par neaizstājamu mežsaimnieku palīgu
ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 79
Boriss Džonsons nosauc galveno iemeslu, kā varēja izvairīties no Krievijas iebrukuma Ukrainā 33
Simonjana pārliecināta, ka Krievijai steidzami jāiet arī vāciešus “glābt no nacistiem” 21
VIDEO. “Tiešraide” no meža Smiltenes novadā – lūsis sagrauž kamerai vadus, pie reizes nofilmē arī pats sevi
Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē 104
Lasīt citas ziņas
Malkai un šķeldai – nē? Jaunas prasības direktīvā satrauc meža īpašniekus 140
Latvijas pārtika tirgotājus neinteresējot 19
Skatītāja jautā: Kā krīzes situācijās tiek evakuēti mājdzīvnieki un lopi? 10
“Čipsu kartupeļi – cimperlīgi, bet ienesīgi!” Saruna ar uzņēmēju Ilgvaru Krūmiņu
Vai piens kļūs dārgāks? Lauksaimnieki uzstāj uz iepirkumu cenu palielināšanu 63
Pasaules ekonomikas foruma ziņojums: Dzīves dārdzības krīze aizēno klimata izmaiņas 15
Psihiatra atbrīvojumu no valsts valodas prasmes pārbaudes saņēmuši 22 cilvēki. Dažiem ticis arī atteikums 22
ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 79
Boriss Džonsons nosauc galveno iemeslu, kā varēja izvairīties no Krievijas iebrukuma Ukrainā 33
“Tēt, lūdzu, elpo!” Šos vārdus ārkārtas tālruņa 113 dispečere sarunas laikā dzirdēja vairākkārt 5
FOTO. Filmas veidotāji un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki pulcējas “Mātes piens” pirmizrādē
Simonjana pārliecināta, ka Krievijai steidzami jāiet arī vāciešus “glābt no nacistiem” 21
VIDEO. Kadirovs sabēdājies. Pārmet Rietumiem, ka tie glābj neeksistējošu valsti Ukrainu, bet Čečeniju no krieviem nepaglāba 6
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijai neveiksmīgs mēģinājums izlauzties cauri ukraiņu pozīcijām Bahmutā
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Avīzes pirms 100 gadiem, 1923. gada 1. februāris. Krogā pamatīgi apzagts kāds apskurbis zemnieks
23:09
Ik diena kā laimes spēle. Ukraiņu sporta fotogrāfs Kubanovs: “Mēs negājām uz patvertnēm, ievērojām “divu sienu noteikumu””
22:12
“Tēt, lūdzu, elpo!” Šos vārdus ārkārtas tālruņa 113 dispečere sarunas laikā dzirdēja vairākkārt 5
22:11