“Izskatās, ka šajā uzvalkā beigta vidusskola, braukts ar moci un vagoti kartupeļi!” Kulberga apģērbs liek smaidīt 42
Ko šodien vilkt? Katru dienu katrs no mums pieņem šo reizēm tik sarežģīto izvēli. Bet vēl sarežģītāka tā noteikti ir cilvēkiem, kuri strādā profesijās, kurās uz viņiem ik dienu skatās neskaitāmi citi ļaudis, analizējot ne tikai paveikto, padarīto, bet arī mugurā uzvilkto.
Interesanti, kā ir jāģērbjas ministriem un amatpersonām? Un kā vispār vīriešiem izvēlēties atbilstošu apģērbu? Kā ģērbjas pašreizējais premjers Andris Kulbergs, bet kā to darīja viņa priekšgājēja Evika Siliņa? Nedaudz papētīju.
Patiesībā uz šo tēmu vedināja kāda diskusija soctīklos. Tur pievienota fotogrāfija un visai skarbs komentārs: “Ir pienācis laiks premjera Kulberga uzvalka problēmu pacelt valstiskā līmenī. Uz šo ir fiziski sāpīgi skatīties. Izskatās, ka šajā uzvalkā ir beigta vidusskola, braukts ar moci un vagoti kartupeļi, laiks to pievienot ģimenes relikvijām un steigšus pasūtīt jaunu.”
Komentētāji kā nu kurais – kāds vienkārši pasmaida, kāds, kā latvieši saka, vienkārši “iemet savu pieckapeiku”, bet vēl kāds metas aizstāvībā. Turpinājumā daži spilgtākie teksti.
“Es pat neredzu, kur šajā gadījumā problēma, man liekas pavisam normāls uzvalks.”
“Vai trakāk nav, ja pie varas valstī ir tikai zolīdie uzvalki vai žaketītes, bet valstiskā līmenī nav ticis pacelts, ko to nēsātāji saprātīgu izdara?”
“Cik aprobežoti! Nekad neesmu redzējusi, ka Kulbergam kas nepiestāvētu, viņam toč nevajag galma ģerbēju. Ar apģērbu sevi izrāda tie, kam galvās ir salmi.”
“Vīrietim vispār ir tikai daži uzvalki, beidzot skolu, augstskolu, tad kāzām un ja vēl kāds pa vidu sanāk… un tad kaut kas uz bērēm jādabūn virsū.”
“Problēmu vienkārši atrisināt, var pasūtināt pie drēbnieka. Uzlaikošana 1-2 reizes un uzvalks derēs kā uzliets.”
“Nez, uzmetot aci gan liekas, ka tas uzvalks tāds no dzimšanas- vienkārši īsākam augumam domāts.”
“To es saucu “uz auguma”! Pat hidra un ātrslidošanas tērps nepieguļ labāk.”
“Ne tikai viņam. Bēdīgi skatīties uz daudziem.”
“Cilvēki! Nopietni Jums uzvalks stresu uzdzen?! Paskatieties uz Borisu Džonsonu! Tā kā tā būtu aktuālākā problēma šobrīd. Pāķi, sasodīts!”
“Paga, a kas tur īsti ir tam uzvalkam par problēmu? Nu ja neskaita, ka viena poga trūkst.”
Sev raksturīgajā manierē komentāru pievienojis arī pats A.Kulbergs: “Taisnība, šis ir jālaiž pa skuju taku… ir tikai problēma, ka 2m augumam ir izpirkti pilnībā visi uzvalki Rīgā = zinu, jo pats izpirku. Nav neviena. Pievedums augustā, tā sola…”
Kas sakāms stilistei?
Bet ko par mūsu premjera apģērbu domā eksperti? Kā vispār vīrietim izvēlēties atbilstošu uzvalku? Un kā pašreizējais premjers ģērbjas, salīdzinot ar iepriekšējo premjeri? To jautāju Martai Ābelei, STYLISTE stilistei.
Marta skaidro, ka uzvalks vīrietim ir kā bruņas – tam jābūt nevainojamam. Diemžēl Latvijas ielās un pat pasākumos joprojām redzam dārgus uzvalkus, kas izskatās slikti tikai viena iemesla dēļ: tie nav pareizi izvēlēti pēc stila vai piegriezuma. Turpinājumā viņas ieteikumi.
3 tipiskākās kļūdas, ko pieļauj vīrieši:
• “tēta uzvalks”: uzvalka plecu līnija sniedzas pāri vīrieša dabiskajai plecu līnijai. Ja pleci “karājas”, žakete ir par lielu, un koptēls acumirklī kļūst paviršs un smagnējs;
• “akordeona bikses”: pārāk garas bikses, kas virs apaviem salokās vairākās krunkās. Tas vizuāli saīsina kājas un rada iespaidu, ka bikses ir aizņemtas no vecākā brāļa;
• pēdējās podziņas sindroms: divpogu žaketei aiztaisītas abas pogas. Tas ir rupjš etiķetes pārkāpums, kas turklāt vizuāli deformē vīrieša stāvu kustībā.
Kam jāpievērš uzmanība, lai izskatītos mūsdienīgi?
• Garumi ir izšķiroši: žaketes piedurknei jābeidzas tieši pie plaukstas locītavas, ļaujot krekla manšetei “nākt” ārā (aptuveni 1–1.5 centimetri). Bikšu garumam mūsdienās jābūt tādam, kas tikko pieskaras apavam, veidojot vieglu, tikko pamanāmu ieloci, vai pat modernajam no break (potītes garums bez ielocēm).
• Piegriezums (Fit): aizmirstiet par ultra-šaurajiem skinny uzvalkiem – tie vairs nav aktuāli. Šobrīd modē ir tailored vai slim fit, kas seko ķermeņa līnijām, bet neiespīlē to. Audumam ir jābūt plastiskam, vēlams – augstvērtīgai vilnai.
• Mūsdienīga krāsu palete: melns uzvalks ir domāts tikai bērēm, kāzām un ļoti formāliem vakara pasākumiem pēc 18:00. Biznesam un ikdienas elegancei izvēlieties pusnakts zilo (midnight blue) vai piesātināti pelēko (charcoal) toni.
Lietišķā etiķete un “ģērbšanās politika”
Politikā un augstākajā biznesa līmenī apģērbs ir varas instruments, kurā kļūdas nepiedod. Šeit spēles noteikumi ir stingri:
• kreklam jābūt ikai un vienīgi ar garām piedurknēm (pat karstākajā vasarā!) un stingru, kvalitatīvu apkaklīti. Balts krekls signalizē par augstāko formalitāti, gaiši zils – par pieejamību un gatavību dialogam;
• kaklasaites galam ir precīzi jāsasniedz bikšu jostas sprādzes vidusdaļa. Ne augstāk, ne zemāk;
• svarīgākais bauslis ir apavi un josta. Tiem ir jābūt no viena toņa un vienādas tekstūras ādas. Ja kājās ir brūnas ādas kurpes, jostai biksēs ir jābūt precīzi tādai pašai brūnai. Un nekādu īso zeķu – kad vīrietis apsēžas un bikšu stari nedaudz paceļas, kaila kājas āda nedrīkst būt redzama. Izvēlieties garās, uzvalka bikšu tonim pieskaņotās zeķes.
Kad uzvalks kļūst par valstisku problēmu
Marta Ābele saka, ka sociālajos tīklos uzvirmojusī diskusija par premjera amata kandidātu vizuālo tēluir pacēlusi kādu sen sasāpējušu tēmu. Proti – Latvijas politikā ir laiks beigt nēsāt uzvalkus, kuros šķietami ir absolvēta vidusskola. Kad runa ir par valsts pirmā cilvēka krēslu, uzvalka problēmas fiziski sāk sāpēt pat skatītājiem.
Šeit ir trīs kritiskās ģērbšanās kļūdas politiskajā vidē, kuras šajā līmenī pieļaut ir vienkārši aizliegts:
1) “nolietojuma un pagātnes” efekts. Andra Kulberga gadījumā redzam klasisku uzņēmēja un aktīva cilvēka slazdu. Apģērbs, kas, iespējams, ir ērts un mīļš, politiskajā arēnā izskatās savu laiku nokalpojis. Uzvalks, kas ir zaudējis savu struktūru, auduma stingrību un sēž uz auguma tā, it kā būtu piedzīvojis pārāk daudz dzīves vētru, signalizē par paviršību. Stilista verdikts: ir laiks mīļākos uzvalkus nodot ģimenes relikvijās un steigšus pasūtīt jaunu, pielāgotu uzvalku. Premjera kandidātam ir jāizskatās nevainojami, it kā viņš tikko būtu iznācis no drēbnieka darbnīcas;
2) ignorētā proporciju un krokošanās problēma. Vīriešu uzvalks nedrīkst krokoties vai vilkties uz muguras un jostasvietas. Ja žakete ir par šauru vai bikses par platu, tēls acumirklī zaudē autoritāti. Politiķis vizuāli sāk izskatīties nevis pēc valstsvīra, bet pēc ierēdņa, kurš steidzas uz autobusu. Katra krunka nepareizā vietā nodod to, ka apģērbs nav pielāgots konkrētajam cilvēkam;
3) kontrasts ar nevainojamību. Politiskajā arēnā neviens neeksistē vakuumā. Kad vienā kadrā blakus nostājas politiķis ar “dzīves nogurdinātu” uzvalku un Evika Siliņa, kuras stils ir pedantiski noslīpēts power dressing paraugs, kontrasts ir graujošs. Siliņas struktūra, asās mēteļu un žakešu plecu līnijas, kā arī koptā un kontrolētā elegance burtiski “apēd” jebkuru paviršību sev blakus. Tas vīriešiem politiķiem liek izskatīties vēl neformālākiem un nepiemērotākiem situācijai, nekā viņi varbūt ir.
Marta, noslēdzot tēmu, norāda: “Apģērbs politikā nav kaprīze. Tas ir cieņas apliecinājums valstij, amatam un vēlētājam. Ja tu pretendē vadīt valdību, pirmajam solim ir jābūt – sakārtot savu ārējo tēlu. Drēbnieka apmeklējums pirms vēlēšanām ir obligāts valsts drošības pasākums.”
